Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_12-seq114> ?p ?o. }

• 1995_04_12-seq114 type Speech.
• 1995_04_12-seq114 number "114".
• 1995_04_12-seq114 date "1995-04-12".
• 1995_04_12-seq114 isPartOf 1995_04_12.
• 1995_04_12-seq114 spokenAs 126.
• 1995_04_12-seq114 spokenText "Tātad pie galvenajiem iebildumiem. Pirmā iebildumu grupa attiecas uz likuma pārkāpumiem, izstrādājot šos privatizācijas noteikumus. Un konkrēti pārkāpts ir likums par akciju sabiedrībām, kura 21. panta 4. punktā ir rakstīts, ka banku un citu kredītiestāžu un apdrošināšanas akciju sabiedrību pamatkapitālā var ieguldīt tikai naudu. Tas būtu pirmais. Otrā iebildumu grupa saistās ar privatizācijas secību. Ja tomēr pieņem - es pieļauju tādu varbūtību -, ka banku sākumstadijā privatizē par sertifikātiem, tad tādā gadījumā banka tiek novājināta. Tātad, izejot no privatizācijas secības viedokļa, pareizi būtu sākotnēji piesaistīt kapitālu, tātad šajā ziņā vajadzētu secību mainīt un sākt ar kapitāla piesaisti bankai. Jo tādā gadījumā ir lielākas cerības piesaistīt kapitālu nekā tad, ja, teiksim, būs jau kaut kāda daļa privatizēta par sertifikātiem. Bet es vēlreiz atkārtoju, ka privatizācija par sertifikātiem šajā gadījumā ir pretrunā ar likumu. Otra lieta vai, pareizāk sakot, trešā un galvenā lieta pēc būtības šīs bankas privatizācijā ir jautājums par vairāk nekā 20 miljoniem "slikto" parādu. Šiem "sliktajiem" parādiem - šie parādnieki galvenokārt ir valsts uzņēmumi - pretī bankā ir valsts parādzīmes, par kurām katru mēnesi budžets šai bankai maksā. Tikmēr, kamēr pastāv tāda attiecību sistēma, ka ir valsts uzņēmums un valsts banka, šajā attiecību sistēmā nekā, tā sakot, īpaši apstrīdama nav, un viss tas var normāli risināties, jo būtībā ir runa par līdzekļu pārlikšanu no vienas valsts "kabatas" otrā valsts "kabatā". Un šeit nav nekādu būtisku problēmu. Problēmas parādās tanī pašā brīdī, kad šī banka tiek privatizēta, jo tādā gadījumā šis valsts kapitāls ar saviem parādiem nonāk privātas bankas ietekmes sfērā. Un šeit uzreiz tā attiecību sistēma mainās. Un tad, lūk, šie "sliktie" parādi var pārvērsties par iespēju dažādām pat ļoti sarežģītām mahinācijām, kuru rezultātā valsts budžets zaudēs reāli naudu, pēc tam zaudēs vairākus desmitus miljonus naudas. Lūk, šeit ir jābūt... ja tādā gadījumā ir runa par šādu privatizāciju, tad es atkārtoju vēlreiz, ka tas ir pretrunā ar likumu. Ja ir runa par šādu privatizāciju, tad varētu būt runa tikai par visu parādu pārņemšanu, un tādā gadījumā nekādas valsts parādzīmes šajā bankā vairs palikt nevar. Ja, teiksim, kāds sūdzas par to, kāpēc privatizējot jāpārņem šie parādi, tad es gribu atgādināt, ka šī ir privatizācijas prakse par sertifikātiem vispār, tā viscaur tiek darīts, ka šie parādi tiek pārņemti, un šajā gadījumā tas ir jo sevišķi svarīgi - pārņemt šos parādus. Un līdz ar to jo mazāk šeit ir pamats iebilst pret šādu parādu pilnīgu pārņemšanu, tāpēc ka pretī katram šim parādam stāv reāli darbojošamies valsts kapitāls, uz kuru var attiecināt parāda prasību. Tātad šim parādam ir reāls segums, uz ko var attiecināt prasību. Lūk, tādi ir pamatiebildumi pret šo projektu. Protams, Saeima ar savu balsojumu var dažādi izlemt šo jautājumu, bet man nav pārliecības, ka Saeima ir tiesīga pieņemt lēmumus, kas ir pretrunā ar likumu. Un man liekas, ka Saeimai nav nekādu morālu tiesību pašreiz pieņemt lēmumus, kas pārvērtīsies par tiešu iespēju samazināt valsts budžetu vai, pareizāk sakot, pārvērtīsies par lielu apgrūtinājumu valsts budžetam, kur pašreiz tāpat jau pietrūkst algām skolotājiem, kavējas pensiju izmaksas un budžets vispār slikti pildās. Es nedomāju, ka mēs esam tiesīgi pašreiz tik vienkārši atiet no šī jautājuma nost. Un, ja mēs runājam par dokumentu nr. 401, kas stāv blakus šim 245. dokumentam, tad es gribētu sacīt tā, ka Ministru kabinets jau savu lēmumu ir pieņēmis par privatizāciju, tātad ignorējot šo visu iepriekš teikto. Privatizācijas aģentūra noteikumus ir apstiprinājusi, ignorējot visu teikto, tātad vienīgā instance, kura vēl var apturēt šo procesu un sakārtot šo procesu, ir Saeima, bet es baidos, ka tā būs liela kļūda, ja Saeima šodien atteiksies to darīt. Bet ir vēl viens aspekts, par kuru es gribu runāt īpaši. Tas ir jautājums par Unibanku tādā griezumā, ka mēs varam uzstādīt jautājumu, vai vispār šī banka ir jāprivatizē. Varbūt vienam otram liekas, teiksim, pārsteidzīgs šis jautājums, tāpēc es vispirms gribu atgādināt to, ka 1934. gadā valsts speciāli nodibināja šādu valsts kredītbanku un ne bez pamata nodibināja. Šai bankai bija vesela virkne funkciju, kuras Unibankas privatizācijas gadījumā mēs vienkārši nezināsim, kas tās var pildīt. Es pacentīšos iepazīstināt ar šīm funkcijām. Pirmā. Unibankai bija arī valsts kredītbankas funkcija pagājušajā laikā, pirms kara. Bija bankrotējošo kredītiestāžu likvidatore. Nākošā funkcija. Unibanka kā valsts budžeta līdzekļu saņēmēja, glabātāja ar papildu apgrozījumu vēl var palielināt šos līdzekļus. Es tikai gribu atgādināt, ka pašreizējā laikā, kad valsts budžeta līdzekļi glabājas dažādās komercbankās, kuras daudzos gadījumos ir apdraudētas un kur notiek arī bankroti, atcerēsimies pavisam neseno gadījumu, kas notika Latgales pusē, kad parādījās reāla iespēja zaudēt lielus valsts budžeta līdzekļus. Es domāju, ka mēs nevaram pieņemt vieglprātīgu lēmumu par Unibankas likvidāciju. Drīzāk būtu jāpieņem cits lēmums, ka visiem budžeta līdzekļiem vajadzētu kustēties tikai caur Unibankas kā valsts bankas sistēmu. Caur šo sistēmu kustēties! Tad mēs varētu būt zināmā drošībā par šo naudu. Trešā funkcija. Unibanka kā valsts ekonomiskās politikas realizētāja kreditēšanas jomā. Caur ko Latvijas valsts var realizēt savu kredītpolitiku, kad tāda radīsies? Atcerēsimies slikto pieredzi ar G-24 un citiem kredītiem, kurus realizēja caur komercbankām. Mēs vēl neesam tikuši skaidrībā, kā tas viss ir noticis un ar ko tas ir beidzies. Mēs esam dzirdējuši jau diezgan daudz dažādu sarežģītu kombināciju, kā šī nauda tika izmantota ne jau valsts interesēs. Ceturtā svarīgā funkcija. Unibanka kā konkurente komercbankām kredītprocentu pazemināšanas veicināšanas virzienā. Lūk, šeit arī valstij ir ierocis, ar ko varētu iedarboties šajā tirgū, lai pēc iespējas ātrāk kredīts kļūtu pieejams ražotājam. Piektā funkcija. Unibanka varētu veikt tās funkcijas, ko pašreiz veic atsevišķi fondi. Es minēšu tikai piemēru. Teiksim, tādi kā "Laukkredīts", kas it kā veic bankas funkcijas, bet tanī pašā laikā tomēr nav banka, kā Privatizācijas fonds, kam atkal ir it kā šīs funkcijas, bet tajā pašā laikā tas neseko kredītu kustībai, neseko, kādā veidā tie tiek atmaksāti utt. Es domāju, ka mums pavisam nesenā pagātnē ir pietiekoši daudz piemēru, kā tas beidzas, ja šādā veidā tiek dalīta nauda. Tātad "Unibanka" varētu veikt šīs funkcijas atbilstoši tam, kādi ir šie valsts radītie nosacījumi. Un pēdējais, ko es šobrīd gribu minēt, ir tas, ka Unibanka varētu būt tā banka, caur kuru savus norēķinus kārtotu valsts uzņēmumi, tādējādi izvairoties no briesmām - bez naudas pazaudēt šos valsts uzņēmumus -, kas, tā sakot, kļūst pavisam reālas tādā gadījumā, ja Unibanka tiek privatizēta. Caur šiem parādiem - tādiem vai citādiem, fiktīviem vai īstiem -, jebkurā laikā var paņemt katru no šiem uzņēmumiem. Privatizējot šo banku, mēs būtībā radīsim otru Privatizācijas aģentūru, kura faktiski strādās privatizācijas laukā bez jebkādiem nosacījumiem un bez jebkādas atdeves valstij. Tāda reāla iespēja pastāv, ja mēs nepārdomāti privatizējam Unibanku. Lūk, man ir lūgums: cienījamie deputāti, iekams izšķiraties par balsojumu, lūdzu pārdomāt visus šos argumentus, par kuriem šeit bija runa. Es domāju, ka šis balsojums ir pietiekami atbildīgs un ka tas nepārdomātas rīcības gadījumā var nest diezgan lielus zaudējumus Latvijas valstij. Paldies par uzmanību!".
• 1995_04_12-seq114 language "lv".
• 1995_04_12-seq114 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_04_12-seq114 mentions Q822919.
• 1995_04_12-seq114 mentions Q211.