Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq4> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq4 type Speech.
• 1995_04_07-seq4 number "4".
• 1995_04_07-seq4 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq4 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq4 spokenAs 129.
• 1995_04_07-seq4 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Mums Ārlietu komisijā bija izskatīts tieši jautājums par to, kādā veidā var apspriest lēmuma projektu par dokumentu, kas saucas "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam", un par to, kas notiek, ja, piemēram, Saeima neatbalsta šādu dokumentu. Šajā gadījumā, protams, notiktu tīri procesuāla situācija, ka tiek izteikta varbūt neuzticība valdībai. Tāpēc es šajā gadījumā negribu daudz aģitēt par Saeimas kārtības rulli, bet atgādināt, ka mums ir pašreiz divi dokumenti jeb divi lēmuma projekti iesniegti: viens, kas izsaka atbalstu, un otrs, kuru ir iesniegusi Latvijas Nacionālās neatkarības kustība un kurā ir rakstīts, ka dokumentu pieņem zināšanai. Es tikai paskaidrošu: pieņem zināšanai tāpēc, ka mūsu uzskats, frakcijas uzskats ir tāds, ka te ir apmēram tikai kāda puse no tā, ko varētu šajā ārpolitiskajā koncepcijā ielikt, un to arī pateiks deputāti. Tagad - par pašu ārpolitisko koncepciju. Vispirms - kas tad ir šī koncepcija? Tā ir attiecīgu signālu sūtīšana, kā pareizi teica ārlietu ministrs, gan mūsu draugiem, gan tiem, kas mūs apdraud. Mēs varam, kā jau es teicu, gan atbalstīt šo koncepciju, gan neatbalstīt, gan pieņemt zināšanai, gan debatēt par uzticības izteikšanu valdībai, tomēr svarīgas ir diskusijas presē, televīzijā, radio. Es gribu izteikt pateicību visiem tiem, kas pēdējo mēnešu laikā ir ļoti daudz piedalījušies, izteikdami savus uzskatus. Šie uzskati mums tiks apkopoti un ne jau vienā reizē mēs nolemsim, kāda tad būs tieši šī galīgā un negrozāmā koncepcija. Mēs apspriedīsim un pieņemsim šos galvenos virzienus. Tagad - par atsevišķiem punktiem. Ārlietu ministrs Birkava kungs jau daudz ko pateica. Un šeit es nerunāju vairs Ārlietu komisijas vārdā, bet izteikšu tikai dažus savus viedokļus. Es domāju, ka Ārlietu komisijas dalībnieki teikto papildinās. Un pirmais - attiecības ar Krieviju. Pirmkārt, es gribētu atzīmēt, ka ir notikusi ļoti būtiska Krievijas politikas maiņa attiecībā uz Baltijas valstīm. Kā jūs esat ievērojuši, vairs nenotiek apvainojumi krievvalodīgo apspiešanā, nenotiek klaji uzbrukumi Latvijas, kā arī citu Baltijas valstu neatkarībai, nenotiek vairs uzbrukumi attiecībā uz antisemītismu, bet parādās aicinājumi un draudzīgi padomi veidot kolektīvas aizsardzības sistēmas vai ievērot, teiksim, kādu īpatnēju trešo ceļu, tā saucamo neitralitāti, un galvenā cīņa pašreiz notiek par to, lai nenotiek NATO paplašināšana Austrumu virzienā. Latvijā parādās politiskas organizācijas, kuras aicina pieņemt šo trešo ceļu un aicina pieņemt šo neitralitāti, ko varētu salīdzināt ar karūsiņas neitralitāti plēsonīgu līdaku dīķī. Man personīgi bija izteikti pārmetumi, it kā es esot kaut kādā mērā teicis vai aicinājis ierakstīt, ka Krievija ir galvenais Latvijas ārpolitiskais ienaidnieks. Es gribēju teikt, ka tās ir, protams, vistīrākās muļķības. Mēs neesam... un Krievija nav Latvijas ienaidnieks, jo Krievija vienmēr ir bijusi Latvijas dabīgais partneris, tirdzniecības partneris, no kā lielā mērā ir atkarīga Latvijas ekonomiskā situācija. Bet mēs aicinām būt modriem pret atsevišķiem Krievijas politiķu izteicieniem. Es atļaušos jums nolasīt dažus citātus, lai man nevajadzētu pārmest, ka es esmu kaut ko izdomājis. Tātad - pirmais. Jau 1992. gadā Krievijas ārlietu ministra Andreja Kozireva vadībā notika zinātniski praktiskais seminārs par Krievijas ārpolitikas stratēģijas jautājumiem. Šie materiāli publicēti žurnālā "Diplomatičeskij Vestņik" 1992. gada 21. un 22. numurā. Atļaujiet jums nolasīt tikai dažus citātus! Tātad: "Dažas NVS valstis, dzīvotspējīgākās, aprīs citas NVS valstis", "Krievijai sava politika jāveido, izejot no pieņēmuma, ka bijušās PSRS telpā ilgstoši pastāvēs lielāki vai mazāki starpvalstu konflikti". Daudz precīzāk izsakās Krievijas prezidenta ārpolitiskais padomnieks Karaganovs. Viņš uzskata, ka Krievijai visos konfliktos ir jāspēlē aktīva loma, un viņš iesaka jaunu terminu "krieviski orientētie iedzīvotāji" termina "krievvalodīgie" vietā. Ļoti interesanta ir doma, ka Krievijai jāatgriežas pie savām tradicionālajām vēsturiskajām tradīcijām, pie savas tradicionālās lomas - uzpirkt (citēju) "vietējos kņazus, pēc tam sūtīt karaspēku kādu glābt". Ļoti aktīvi tiek propagandēta tautas vēlēta prezidenta ideja, un, kā redzat, NVS valstīs šie vietējie kņazi to vien dara, kā lūdz, lai Krievijas karaspēks nāk un glābj viņus no dažādiem nemieriem, kas pēc tam izceļas. Tiek izcelta ģenerāļa Jermolova misija - un tā tālāk... Vēl es gribētu citēt Karaganova kunga teikto: "Krievvalodīgie iedzīvotāji nav tikai mūsu pasīvs. Tie ir ievērojams aktīvs. Mums jādara viss iespējamais, lai atstātu krievvalodīgos viņu pastāvīgās dzīves reģionā - ne tikai tādēļ, ka nevaram atļauties jaunu bēgļu masu uzņemšanu, bet arī tādēļ, ka mums jāpatur savās rokās viņi kā ilgstošas iedarbības jomas tālā perspektīvā. (..) Ļoti svarīga ir krievu virsnieku saglabāšana šo valstu armijās, to apmācība mūsu militārajās akadēmijās. Jāizmanto politiskas sviras, kā tas tiek darīts Latvijā un Igaunijā. Aizstāvēt vajag, bet aizstāvība jāveic, lietojot cilvēktiesību un nacionālā mazākuma tautību aizstāvības lozungu. " Tomēr jāsaprot, ka 1993. gada janvārī Krievijas Ārlietu ministrijā atkal notika ārpolitiskās koncepcijas apspriešana. Arī šoreiz tā noritēja ārlietu ministru vadībā, arī tajā piedalījās Krievijas prezidenta padomnieks. Uzstājoties sanāksmē, viņš teica: "Jāsaprot, ka mēs uz laiku esam atgriezušies vēstures periodā - 17. gadsimtā, kur bruņotajiem spēkiem nāksies ārpolitikas risinājumos zemākajā līmenī spēlēt ievērojamu lomu. " Tātad uzsvars tiek likts uz militāro spēku, atklāti tiek teikts, ka lielās valstis aprīs ,azās valstis. Un vēl kāds lielisks citāts, ka "spēks neatrisina visu, bet atsevišķos gadījumos ar spēka pielietojumu var panākt ļoti daudz". Protams, mēs varam noalgot kādu aktieri, kas televīzijas raidījumā pasaka, ka ir izvests viss karaspēks. Es domāju, ka labāk būtu šim aktierim nedaudz piemaksāt, lai viņš godīgi pasaka, ka ir izvests gandrīz viss karaspēks no gandrīz visas Latvijas teritorijas. Vēl pareizāk būtu teikt, ka ievērojamas karaspēka daļas atrodas ne tikai Latvijā un ne tikai visapkārt Baltijas valstīm, bet pat regulāri pārlido to gaisa telpu un izmanto tranzīta koridorus. Ja Latvijai blakus ir valsts, kuras prezidents izšauj parlamentu, parlamenta deputāti ar automātiem izšauj sev nevēlamos uzņēmējus un uzņēmēju pārstāvji nogalina žurnālistus, tad mūsu pienākums ir būt modriem un izskaidrot varbūt mūsu draugiem un arī nedraugiem bīstamo situāciju, kāda var rasties no atsevišķu politiķu puses. Ne tikai Žirinovskis Krievijas Domē, bet arī tādi deputāti kā Baburins un Ņevzorovs vispār neatzīst Baltijas valstu pastāvēšanas iespējas. Es gribētu atgādināt, ka tikko Ruckojs Baltijas valstis ir nosaucis par jaunizceptiem veidojumiem. Es nezinu nevienu valsti blakus Latvijai (ne Zviedrija, ne Vācija, ne Polija), kuras deputāti būtu paziņojuši, ka agri vai vēlu Latvijai būtu jākļūst par šo valstu sastāvdaļu. Es nezinu nevienu valsti Eiropā, kuras valdības vai parlamenta locekļi atļautos tādus neētiskus paziņojumus. Tāpēc es vēlreiz uzsveru, ka mums ir jābūt modriem par atsevišķu Krievijas politiķu izteikumiem, un galvenās briesmas draud tieši no šo politiķu puses. Mums ir jābūt modriem arī varbūt pret Krievijas ārpolitikas maiņām, un konkrēti es varētu šeit pieminēt zināmo koķetēšanu ar islama fundamentālajām valstīm un kodolreaktoru piegādi tām, kas var izraisīt kodolterorisma briesmas. Otrs, ko es gribētu teikt, - Latvijai ir jārūpējas un jāmācās no dažām mazām valstīm, kā veidot sev draudzīgo valstu loku. Ja mēs nevaram vienlaicīgi garantēt, ka Krievija ir ļoti draudzīga Latvijai, tad mums ir jāgarantē Krievijas atsevišķu politiķu draudzīgums. Ja mēs nevaram panākt šos mērķus, tad mums ir jāgarantē atsevišķu reģionu laba sadarbība. Gan Sanktpēterburga, gan Pleskavas apgabals, gan Novgorodas apgabals, gan saimnieciskās apvienības var veidot ļoti labus kontaktus ar Latviju. Tāpat šis draudzīgo valstu loks, kas varētu būt gan Ukraina, gan Baltkrievija, gan, protams, - tas ir pilnīgi dabīgi - Skandināvijas un Baltijas valstis un Polija, - ir tas, kas garantē šo tuvāko Latvijas kaimiņu drošību, stabilitāti un mūsu labas attiecības. Un arī šeit mēs varam jautāt valdībai - kā saprast tos signālus, ko sūta "Latvijas ceļa" sabiedrotie, Tautsaimnieku politiskā apvienība, ekonomikas ministrs, vienpusīgi paaugstinot tranzīta dzelzceļa kravu tarifus, kas izraisa neizpratni tieši labvēlīgi noskaņoto uzņēmēju aprindu pārstāvju vidū? Vai tā ir kļūda vai nav? Trešais svarīgais jautājums ir - un tas ir politisks jautājums - neatkarīga enerģijas avota nodrošināšana. Baltijas valstu tirgus kā tāds nav tik liels, bet dabīgās gāzes krātuves Latvijai ļauj nodrošināt ar gāzi ne tikai šo reģionu, bet arī sūtīt šo gāzi gan uz Baltkrieviju, gan uz citiem reģioniem. Un es gribētu atgādināt, ka tikai dažu simtu kilometru attālumā beidzas gāzesvadu tīkls no Norvēģijas, no Ziemeļjūras, un jūs zināt, ka Norvēģijas gāzes atradnes var garantēt Latvijas un Baltijas valstu nodrošināšanu ar gāzi vairāku gadsimtu ilgā laikposmā. Bet šis ir politisks jautājums, un ir loģiski, ka ļoti daudzas aprindas nav ieinteresētas, lai šeit tiktu sagrauts dabīgais monopols gāzes apgādē un notiktu, teiksim, brīvas konkurences cīņa starp diviem gāzes enerģijas apgādes avotiem. Vai ne tāpēc Oslo nav Latvijas vēstniecības? Kas attiecas uz vēstniecībām, es laika trūkuma dēļ negribu šeit izskatīt jautājumu, kāpēc vēstniecības vispirms netiek atvērtas visās "septiņnieka" valstīs. Kāpēc vēstniecības nav tādā ekonomiskā gigantā kā Japānā (teiksim, Tokijā) un, kā jau es teicu, NATO valstī Norvēģijā (Oslo) vai Itālijā (Romā)? Kāpēc tas netika izdarīts šajos piecos gados? Par to ir vērts padomāt. Trešais ļoti būtiskais jautājums ir ārvalstu kapitāla ieguldījumi. Var teikt, ka Groznija tika nobombardēta gluži vienkārši tāpēc, ka tur nebija, teiksim, IBM vai citu korporāciju debesskrāpju. Ja tādi tur būtu, tad, acīmredzot Krievijas valdība ilgi domātu, pirms noslaucītu no zemes virsas šo galvaspilsētu. Mēs varam teikt arī otrādi, - ka Kuveita savu neatkarību atguva pateicoties tam, ka tur bija ievērojami ārzemju kapitāla ieguldījumi. Es gribētu pateikt arī, ka Latvijas ekonomiskā situācija un šie signāli, ko mēs raidām uz ārpusi, ir jūtami pasliktinājušies pēc Gaiļa kunga vadītās valdības izveidošanas, un, kā jau es šeit minēju, tātad 26 postkomunistisko valstu vidū privatizācija Latvijā tika novērtēta neapmierinoši. Ka tas ir nopietni, par to liecina arī Vācijas ārlietu ministra Kinkela kunga teiktais, ka, ja nebūs šīs privatizācijas, Latvijas integrēšanās Eiropas savienībā būs apgrūtināta. Mums privatizācijā, liela mēroga privatizācijā, ir "divnieks". Šeit, protams, var runāt arī par to, kam ir izdevīgi cīnīties pret telekomunikāciju. Tā ir saistīta ar ārzemju investīciju piesaisti. Kas cīnās pret to, lai Latvijā pēc septiņiem astoņiem gadiem nebūtu Eiropā modernākā telekomunikāciju sistēma, kas būs labākā Vācijā un Krievijā, kas garantēs informācijas drošību, jo šīs sistēmas nevar noklausīties? Kas ir tie, kuri aicina lietot Valsts drošības komitejas kabeļus, kuri būšot lēti vēl dažus gadus? Kas ir tie, kuri nespēj nodrošināt normālu muitas un tarifu sistēmu? Šeit varētu runāt arī par cīņu pret noziedzību. Ir tā saucamā organizētā noziedzība, kurā ļoti liela loma ir arī bijušajiem PSRS armijas virsniekiem. Protams, ir arī neorganizētā noziedzība. Jautājums ir tāds: kāda ir sasaiste ar attiecīgajām kaimiņvalstu izlūkdienestu struktūrām, kas koriģē šo noziedzību un zināmos variantos, teiksim, bēgļu transportu, narkotiku un ieroču transportu, pat vada to? Jā, Latvijas Ārlietu ministrijā nav izveidota spēcīga informācijas analīzes un apstrādes daļa, un budžets mums pašreiz to neatļauj. Es saprotu, ka pašreiz šis process ir sācies, tad kāda vajadzība mums ir dibināt SAB? Ko tad šis SAB analizēs, ja nepienāks šī informācija no mūsu vēstniecībām? Nākošais. Vēlreiz es gribētu atgādināt par šiem maldīgajiem signāliem un es domāju, ka ļoti liels mīnuss Latvijas starptautiskajam prestižam ir aizsardzības ministra Trapāna kunga noņemšana. Un šeit konkrēti es gribētu jums atgādināt to, cik lielā mērā valsts drošība un aizsardzība uztrauc gan Saeimas parlamenta deputātus, gan mūsu valdību. Es vienkārši nocitēšu jums. Laikrakstā "Ņezavisimaja Gazeta" 7. martā ir teikts: "Krievijai, lai atkal atgūtu lielvalsts statusu, ir jāveido sabiedroto valstu bloks, kas aptvertu ne tikai NVS valstis, bet arī citas Krievijas kaimiņvalstis". Šī ideja tiek realizēta arī praksē, un 24. februārī Krievijas vēstnieks Raņņihs sarunā ar Trapāna kungu piedāvāja Latvijai pirkt ieročus Krievijā, vienlaicīgi uzaicinot aizsardzības ministru doties vizītē uz Maskavu, kas neapšaubāmi būs klajš Latvijas draudzības apliecinājums Krievijai un noskanēs visā Eiropā. Protams, ka kamēr šajā amatā ir Trapāna kungs, tādus draudzības apliecinājums (pēdiņās) no Latvijas puses nevarēja gaidīt. (Signāls.) Vienu minūti, lūdzu!".
• 1995_04_07-seq4 language "lv".
• 1995_04_07-seq4 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q822919.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q649.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q191.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q15628977.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q212.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q183.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q36.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q38.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q15180.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q184.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q34.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q80919.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q20.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q12360039.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q17.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q656.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q2214.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q35178.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q220.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q7473516.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q585.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q37156.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q7210239.
• 1995_04_07-seq4 mentions Q5196.