Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq31> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq31 type Speech.
• 1995_04_07-seq31 number "31".
• 1995_04_07-seq31 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq31 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq31 spokenAs 90.
• 1995_04_07-seq31 spokenText "Godājamais Prezidij, godājamie kolēģi! Klausoties Birkava kunga referātu, es tik tiešām pārliecinājos, ka mūsu valdība jau ir Eiropā. Birkava kungs it īpaši. Tik tiešām - eiropeisks skatiens, eiropeiskas problēmas un arī Eiropas skatiens uz Latviju, neredzot tās sīkās it kā mūsu pārējās lietas, tās mūsu savstarpējās lietas. Bet es gribēju runāt par vienu konkrētu novirzienu šajā debatē, kā Sinkas kungs to mēdz teikt. Es gribētu jums atgādināt, ka sakne, kas radījusi ļaunumu, vēl ir dzīva. Es gribu atsaukt atmiņā arī Reigana doktrīnu par Krieviju kā melu un ļaunuma impēriju... Krievijas impērijas kā melu un ļaunuma impērijas identifikāciju. Es domāju, šodien ir tas laiks, kad mēs atkal varam atgriezties pie šīs doktrīnas, un, manuprāt, no tās nav jākautrējas, ja no tās nav kautrējusies arī lielā amerikāņu nācija. Un tieši šī doktrīna, šī nostāja pret jautājumiem tad arī ievadīja tā saucamo "perestroiku", kas vēlāk atnesa gan mums, gan visai Austrumeiropai brīvību. Es gribēju teikt, ka šodien ir tas brīdis, kad Krievijas imperiālisma atspere ir sasniegusi to kritisko punktu, kad viņa sāk plesties atpakaļvirzienā. Un es domāju, ka to nav grūti pierādīt un ka katrs to var reāli redzēt - tā ir Čečenija. Desmitiem tūkstošu mērķtiecīgi nogalinātu cilvēku - bērni, sievietes, bez uzraudzības atstāti pansionāti... Asinis, asinis un vēlreiz asinis. Un šis ir tas fonds, ar kuru sākās Krievijas transformācija par to, kas viņa bija. Nākošais spilgtais pierādījums tam, ka Krievija transformējas - un pie tam ļoti ātri transformējas - par ļaunuma impēriju, ir tas, ka valda šis šovinisma gars Krievijas sabiedrībā, Krievijas politiskajā elitē. Mēs nevaram, uz to raugoties, aizvērt acis. Mēs to pilnīgi redzam un jūtam. Katrā televīzijas pārraidē kaut cik skaidri domājošs cilvēks var to saredzēt. Mēs to redzējām kaut vai vakar ziņu raidījumā, ar kādu patosu diktors stāstīja, kā tika ieņemts Kenigsbergas cietoksnis. Nevis kā par nacisma sagrāvi, bet kā par Vācijas sagrāvi, kā par vācu, prūšu militārisma sagrāvi. Tas bija kā Krievijas ieroču, uzvaras, spēka glorificējums. Te ir jāatsauc atmiņā vēsture. Ēģiptē arī pēc Saules dieva kulta nāca atkal uzvaras glorifikācija, un tad mēs zinām, ka impērija atkal un atkal sāk darboties savās vecajās tradīcijās. Un es domāju, ka šie ir tikai tādi pirmie, varbūt nelieli piemēri, kas parāda, ka Krievija ir slima. Viņa ir slima ar šo vardarbības bacili. Un mums nevajag aizmiegt acis, redzot, ka 70 gadus Krievijā valdīja viena vienīga vardarbība, ka 70 gadus Krievijā ņirgājās, rupji izsmēja tādus jēdzienus kā demokrātija, humānisms, normālas tirgus un ekonomikas attiecības. Tā ir patiesība. Mēs arī esam cietuši 50 gadus. Mēs arī esam izņirgāti kā tauta, kā personas, kā indivīdi. Un nemānīsim sevi, ka pēc 70 gadu šādiem notikumiem Krievijā tagad var uzreiz ne no kā uzplaukt humānisms, demokrātija, ekonomikas brīnums. Noplicinātā augsnē veltīgi ir gaidīt augļus. Jebkurš kaut cik saprātīgs politiķis šodien var skaidri pateikt: ja Krievijā pie varas nāks Žirinovskis, viņš būs arī Latvijā, Baltijā. Es domāju, ka to vēl vairāk pastiprinās tas, ja arī Latvijā pie varas būs līdzīgi politiķi kā Žirinovskis. Kā novērst šīs sekas? Kā strādāt? Es domāju, ka pats pirmais, kā to vajadzētu darīt un novērst, ir tas, ka pirmām kārtām vajadzētu saprast šo procesu, saprast šo vēstures attīstības gaitu, jo tikai ar saprašanu var novērst bailes. Nemotivētas, emocionālas bailes, ko es šodien saredzu mūsu valdībā, mūsu ārpolitikas koncepcijā attiecībās ar Krieviju. Tās ir nemotivētas bailes, kas balstās uz emocijām, kas balstās uz šo okupācijas laikā iegūto pieredzi. Es gribēju teikt, protams... Kādi tad ir konkrētie pasākumi? Protams, ka ārpolitika ir galvenais, un tie varētu būt politiskajā jomā. Politiskajā jomā, bez šaubām, ļoti svarīgi ir izvērst attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Ļoti svarīgi ir aktualizēt savu ārpolitiku ar Izraēlu un Vatikānu, tādējādi radot valstī kaut cik pieņemamu prestižu sabiedriskajā arēnā. Bez šaubām, cik vien iespējams, ir jāizvērš tirdznieciskās un ekonomiskās saites ar Krieviju. Un ļoti liela nozīme ekonomikā, bet jo sevišķi sociālo jautājumu risināšanā, bez šaubām, ir Vācijai. Un es domāju, ka tai arī vēl nav dota pienācīga loma. Eiropas sirds, kā mēs sakām, Eiropas motors, šodien vēl īsti nestrādā sazobē ar Latvijas valsti. Es negribētu teikt "valstiņu" vai "mazo valsti", es gribētu teikt - ar Latvijas valsti. Un vēl par šo naivo uzticēšanos šai Rietumu palīdzībai Eiropas struktūrām, NATO palīdzībai mūsu drošības jautājumos. Nemānīsim sevi, mīļie kungi! Neviens Rietumeiropas karavīrs nekritīs par Latvijas brīvību Latvijas teritorijā. Mums ir ļoti rūgta pieredze Otrajā pasaules karā, kad tika slēgts Molotova-Rībentropa pakts. Ne Anglija, ne Francija, ne Amerikas Savienotās Valstis nespēj mums palīdzēt, vienkārši nespēj. Mums ir vēl rūgtāka pieredze. Mums ir pieredze ar Zviedriju, kad tika izdoti šie bēgļi. Tātad Rietumu valstis savu politisko apsvērumu, savu valsts apsvērumu un interešu vārdā neziedos savu līdzpilsoņu dzīvības par Latvijas neatkarību. Neviens mums nepalīdzēs, ja mēs paši sev nepalīdzēsim, ja mēs neizvērsīsim pašpalīdzības kampaņu sev. Šodien ir jāsaka, ka mēs esam kā tāda atvērta zeme, kā viens brīnums, ka mēs esam. Es vienmēr pateicos Dievam un uzskatu, ka tas ir Dieva brīnums, ka Latvijas valsts ir brīva. Jo reāli ne politiski, ne militāri, ne morāli mēs nevaram šodien aizstāvēt savu valsti. Mūsu armijas spēks ir vājš, morālā degradācija ir visiem zināma, un par tālāko notikumu eskalāciju es namaz negribu spriest. Galvenais, kas ir jāveic, es uzskatu, ir jāveicina šī Baltijas valstu sadarbība. Tieši šī Baltijas valstu sadarbība militārajā jomā. Un tas ir ļoti labs laiks, kad to varētu izvērst, - tieši šodien, kad ir Čečenijas notikumi. Čečenijas notikumu gaismā mums neviens nevarētu pārmest to, ka mēs izvēršam savu ekonomisko, bet vēl jo vairāk - militāro sadarbību. Es gribētu šeit akcentēt arī to tēmu, ka ir ļoti svarīgi sakārtot tautsaimniecību. Bez šaubām, ir vajadzīgas investīcijas. Un es gribu teikt, ka visi zina piemēru par Kuveitu un Čečeniju. Kuveitā bija šīs investīcijas, un Rietumi aizstāvēja Kuveitu, bet Čečenijā to nebija. Un Čečenijā šodien rit karš. Vēl ir ļoti svarīgi teikt, ka šīm investīcijām jābūt sagatavotām. Šeit, bez šaubām, ir jāparedz zemas nodokļu likmes un tirgus, brīva zemes tirgus ieviešana, novēršot spekulāciju. Tātad - investīcijas veicinošs brīvs tirgus, zemes pārdošanas un pirkšanas tirgus. Kas vēl ir ļoti svarīgi? Ļoti svarīgi ir arī līdzsvarotas iekšpolitikas realizēšana. Šeit ir ļoti svarīga toleranta nacionālā politika. Mēs nevaram šodien, teiksim, kā vakar, spriežot par 9. vai 8. maija svinībām, izvērst tik lielas emocionālas debates, kas rada spriedzi sabiedrībā. Mums ir jāpadomā par šo toleranci starp tautām un nācijām, kas dzīvo mūsu valstī. Mums ir ļoti svarīga arī sociālā politika, sociālās politikas nozīme, jo ir grūti runāt par kādas valsts aizsardzību vai drošību, ja 80% šīs valsts cilvēku ir sociāli atkarīgi, dzīvo uz sociālās izdzīvošanas līmeņa. Ja cilvēki neuzticas Saeimai, ja ir sociāla spriedze valstī, tad ir ļoti grūti runāt par kaut kādu mieru mūsu valstī un mūsu valsts drošību. Un, protams, pats svarīgākais, ko es gribēju šodien arī pateikt Birkava kungam, ir tas, ka jāmēģina vēl un vēl akcentēt, pēc manām domām šo bīstamo Krievijas transformāciju, kas notiek un ko var ļoti skaidri pierādīt ar Čečenijas notikumu gaitu. Tā vēl un vēlreiz jāatkārto. Tā jāuzsver un tieši jāsaka, ka nedrīkst nepamanīt Čečenijas notikumus, nepamanīti svinēt šo glorifikāciju, šo 50 gadu uzvaras glorifikāciju Maskavā. Tas ir noziegums pret desmitiem tūkstošu cilvēku, kuri jau ir aizsaulē, un pret simtiem tūkstošu cilvēku, kuri cieš. Es domāju, ka tas ir skaidri jāpasaka - nebaidoties jāpasaka un jārīkojas. Latvijai neatkarības laiks, ja mēs nerīkosimies, ir ierobežots.".
• 1995_04_07-seq31 language "lv".
• 1995_04_07-seq31 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q822919.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q649.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q142.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q183.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q34.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q801.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q30.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q34266.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q16350542.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q35178.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q79.
• 1995_04_07-seq31 mentions Q237.