Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq29> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq29 type Speech.
• 1995_04_07-seq29 number "29".
• 1995_04_07-seq29 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq29 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq29 spokenAs 129.
• 1995_04_07-seq29 spokenText "Cienījamie kolēģi! Es nebiju gatavojies par šo jautājumu runāt debatēs, bet es nāku, jo mani pārsteidza tā vienaldzība, ar kādu mēs apspriežam šo ļoti svarīgo tēmu. Ja, apspriežot šo ārpolitikas koncepciju, Birkava kungs, būdams ārlietu ministrs, nesēdētu dziļā vientulībā... viņam gan pašlaik vienkārši pārsēdušies divi vīri blakus... ja viņam būtu blakus Ministru prezidents - un Kehra kungs jau nosauca arī vēl citus -, tad es varbūt nebūtu runājis par šo tēmu. Varbūt tāpēc mēs esam tik neaktīvi, ka vakar "izšāvām visu pulveri"? Es nedomāju gan. Tā būtu pusbēda. Ārpolitika Latvijai nav tik mazsvarīga, lai mēs ar šādu vienaldzību par to runātu. Un, Kreitusa kundze, man ir absolūti vienalga, ko jūs runājāt komisijas sēdē, kā jūs spriedāt un cik tur no kurām frakcijām piedalījās, es esmu deputāts, kurš grib izteikt savu viedokli, savu redzējumu šajā sakarībā. Un mani šī koncepcija absolūti neapmierina. Absolūti neapmierina! Var jau, protams, skaisti un tēlaini runāt par ārpolitiku - un to ļoti labi darīja Birkava kungs -, te var brīvi fantazēt, jo ārpolitika, neatkarīgas valsts, nesen atjaunotas valsts ārpolitika, sper pirmos soļus pasaulē, pie tam šie pirmie soļi ir bijuši kļūdaini. Atcerēsimies to, kā sāka Jurkāna kungs šo ārpolitiku, baidīdamies pieminēt, ka Latvija ir okupēta valsts, un tā arī vēl neesam tikuši galā ar šī fakta atzīšanu paši savās parlamenta sienās. To nespēja Augstākā padome un nespēj arī Saeima. Es vakar atgādināju par to, un tas ir viens no mūsu pirmajiem uzdevumiem. Diemžēl tas nav izdarīts. Mēs esam pieklusuši pēdējā laikā, it kā Latvija nebūtu okupēta, it kā 50 gadus mēs nebūtu bijuši okupēti, kolonizēti un tā tālāk. Un arī tas ne ar vienu vārdu nav pieminēts šajā koncepcijā. Ja mēs to visu noklusējam, tad nav brīnums, ka pašlaik Apvienoto Nāciju Organizācija jau izdara spiedienu uz Latviju, lai viņa pieņem pašlaik šos 104 kurdu bēgļus, drīz būs vēl simti un tūkstoši, un tā tas būs droši vien. Tā drīz var notikt, ka pasaule mums ieteiks vai varbūt pat uzspiedīs ar attiecīgajām svirām, lai mēs pieņemtu arī visus šos krievu militāristus, kuri šeit ir palikuši un negrasās posties mājup. Mēs, godīgi sakot, viņus jau tagad pēc visa statusa, pēc kurdu bēgļu statusa un tā tālāk, varētu atzīt faktiski par bēgļiem. Viņi ir bēgļi, viņi bēg no savas dzimtenes, viņi negrib tur doties projām un paslēpjas šeit, Latvijā. Tātad mums arī viņiem būs jādod pajumte, pilsonība un viss cits. Lūk, par ko mums būtu šodien jārunā un jādomā! Es ļoti cītīgi izlasīju šo koncepciju un uzskatu, ka tas vienkārši ir tāds pirmais uzmetums, daži teikumi, ko ieskicē vai nu nopietns politiķis, vai varbūt universitātes 1. kursa students, es atvainojos, bet es te neredzu galvenos akcentus. Kurš ir galvenais akcents, kurš bija jāattēlo šeit un jāparāda, - vai attiecības ar Krieviju? Šeit pat apjoma ziņā Krievijai ir ierādīta tikpat liela vieta kā Austrijai un Šveicei. Paskatieties! Tā tas ir, bet mūsu attiecības, ņemot vērā visu šo 50 gadu okupācijas laiku un tā tālāk, ir stipri sarežģītas, lai mēs nerunātu par to. Es parunāšu tagad precīzāk par pašu koncepciju. Te ir rakstīts: jāpanāk, lai Krievija izpildītu noslēgtos starpvalstu līgumus par militārajiem pensionāriem un par Skrundas radiolokācijas stacijas pagaidu funkcionēšanu un demontāžu. Un viss. Jāpanāk tātad ir līdz 2005. gadam. Kas panākts? Kā panākts? Tas, ka visi pensionāri... viņi nav pensionāri, viņi ir krievu militārpersonas, kas palikušas šeit Latvijā un neaizbrauc. Valdība neko nevar izdarīt un mēs esam iemiguši. Šodien mēs nerunājam, it kā līgums ar Krieviju mūs briesmīgi apmierina. Paskatieties šīs politiskās reklāmas "Dienā"! Te jau tas ir rādīts, un rādīs laikam līdz priekšvēlēšanu kampaņai kā milzīgu panākumu, ka 5. Saeimas laikā panākta Krievijas armijas izvešana. Kāda izvešana ir panākta? Mēs ļoti labi zinām, ka viņi ir šeit, tikai tanki aizvesti. Pārējais viss ir šeit. Un stabilitātes un attīstības nav. Un "Latvijas ceļš" apakšā parakstās ar visu savu emblēmu. Lūk, nākamais. Lai panāktu Latvijas austrumu robežas nostiprināšanu, jānokārto Abrenes jautājums saskaņā ar starptautiski atzītajām juridiskajām normām. Ko tas nozīmē? Tādā gadījumā, atšifrējot šīs starptautiski atzītās juridiskās normas... vai tas nenozīmē, ka pēckara novilktās robežas ir neaizskaramas? Vai to tas nozīmē? Vairāk tur nekas nav teikts. Tātad mēs esam samierinājušies uz mūžīgiem laikiem ar šīm robežām, kuras Krievija patvarīgi ir iezīmējusi. Vai tā to saprast? Lūk, tās ir lietas, par kurām atkal un atkal ir jārunā, bet kuras nav parādītas šeit, koncepcijā. Mēs kādreiz tik skaļi runājām arī par šo "tiltu" starp Rietumiem un Austrumiem, kas varētu dot valstij, iespējams, lielu ekonomisko efektu, par to runāja arī Kehra kungs. Arī tas nav šeit iezīmēts. Kāpēc? Kāpēc Latvijas robeža ar Krieviju... kāpēc faktiski nav robežas? Ar Krieviju faktiski nav robežas. Visi, kam tīk, brauc uz turieni un atpakaļ un dara, kas viņiem ienāk prātā. Vai par to koncepcijā nav jārunā un tas nav jāparedz? Es saprotu, Birkava kungs teiks, ka visi mūsu pūliņi vērsti uz Rietumiem. Labi. Bet laikam ne tā... Jārunā tā, lai Rietumi īsti saprastu, kas tad notiek Latvijā, šeit iekšienē, ar šo milzīgo masu sveštautiešu, ar šo "piekto kolonu", ar desmitiem tūkstošu Latvijai naidīgu cilvēku. Tā ir politika, un ir ne tikai jāmeklē vienkārši ceļš uz Rietumiem, bet jāskaidro, jārunā par to. Vai koncepcijā nevajadzēja kaut vai iezīmēt to, ka Krievija šodien diemžēl tīko pēc Baltijas un pēc Latvijas? Tīko! To nevar izslēgt. Es ticu, ka jūs ļoti labi zināt šos plānus, kuri ir sastādīti Maskavā un kur ir skaidri un gaiši redzami tīkojumi pēc Baltijas un Latvijas - ekonomiski pakļaut, finansiāli pakļaut un pēc tam pamazām droši vien arī pievienot sev. Mēs zinām, kādas ir Maskavas noskaņas. Ruckoja, Zjuganova, Žirinovska arī, un tas nav maz. Tie nav niecīgi spēki. Tā nav niecīga opozīcija. Un viņiem ir sauklis - Lielkrievijai jāatdzimst! Bet šie vārdi nozīmē arī tīkojumus pēc Latvijas un Baltijas. Vai plašākā kontekstā nav jāskatās šīs ārpolitikas lietas? Es neesmu speciālists ārpolitikā, bet es skaidri un gaiši saredzu milzīgus trūkumus šajā koncepcij��. Lūk, to es gribēju pateikt jums. Paldies par uzmanību!".
• 1995_04_07-seq29 language "lv".
• 1995_04_07-seq29 speaker Peteris_Tabuns-1937.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q822919.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q649.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q40.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q1020384.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q39.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q7536677.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q193159.
• 1995_04_07-seq29 mentions Q2232297.