Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq27> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq27 type Speech.
• 1995_04_07-seq27 number "27".
• 1995_04_07-seq27 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq27 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq27 spokenAs 126.
• 1995_04_07-seq27 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie deputāti! Birkava kungs savu uzrunu mums un ziņojumu uzsāka ar teicienu, ka Latvijai ir dota unikāla iespēja realizēt atgūto valsts neatkarību tā, lai Latvija kļūtu par valsti, kas iederētos Eiropas nacionālo valstu saimē. Es teiktu:jā, patiešām, - iespēja, nevis garantijas! Garantijas, lai mēs iekļūtu šajā saimē cienīgi, var būt tikai pragmatiska politika un mūsu darbs, kas uz to būtu virzīts. Lūk, un pragmatiska politika ir arī ārpolitika. Tā ir kā instruments, kas realizē mūsu ekonomiskos un politiskos mērķus. Ja šis instruments, tajā skaitā arī šī koncepcija, ir labs un perfekts, tad arī galarezultāts, kas ar to izstrādāts, var būt pozitīvs. Birkava kungs teica tā, ka visa Eiropa domā, kāda tā izskatīsies pēc pieciem, desmit gadiem. Man šķiet, ka mums jādomā, kādi mēs izskatīsimies pēc pieciem, desmit gadiem un vai mēs iederēsimies tajā nacionālo valstu politikas un ekonomikas "buķetē". Tas ir mūsu uzdevums. Ārpolitikai ir plaši mērķi, dažādi mērķi. Par to te tika runāts. Es gribētu pieskarties tikai vienam no šiem mērķiem (bet, šķiet, vienam no galvenajiem mērķiem) - nācijas ekonomiskajām interesēm. Par to šeit runāja arī Kehra kungs. Tādēļ arī dažas domas par apspriežamo ārpolitisko koncepciju tieši ekonomiskajā kontekstā. Jo tieši ekonomika attiecas gan uz visas valsts interesēm kopumā, gan īpaši uz katru iedzīvotāju. Vai mūsu ārpolitika ir pakārtota ekonomiskajām interesēm? Šeit no runātājiem, arī no Kehra kunga un Karnupa kunga teiktā, var spriest, ka šī politika ir pakārtota ekonomiskajām interesēm stipri vien pavāji, te vairāk prevalē vispārējās, globālās politiskās intereses. Par to, ka mūsu parlamentā un dažkārt arī valdībā prevalē šīs politiskās intereses, liecināja mūsu vakardienas debates, kuras bija daudz spraigākas, piemēram, par tādiem vispāridejiskiem jautājumiem - vai nacisms ir bijis, vai staļinisms ir bijis, vai tā ir bijusi tikai lielvalstu imperiālisma savstarpējā cīņa. Tur mēs visi bijām aktīvi un emocionāli. Šodien šī aktivitāte ir stipri vien noplakusi. Tagad par Latvijas ārpolitikas maģistrālo ceļu. Tomēr tas ir vērsts uz Eiropas savienību. Jo pareizi Birkava kungs teica, ka Eiropas mentalitāte mums ir tuvāka un arī drošības nosacījumi to prasa, gribam mēs to vai negribam, ka mums ir jātuvojas Eiropai. Tomēr šis process nav tikai formāls - kā mūsu griba un virzīšanās uz turieni. Procesam jābūt ar ekonomiskajiem priekšnoteikumiem. Kad mēs iekļāvāmies Eiropas padomē, tad tur bija tikai politiskie priekšnoteikumi, turpretī ieiešanai Eiropas savienībā ir ekonomiskie priekšnoteikumi. Šis process ir no brīvās tirdzniecības līguma uz asociēto locekli un tālāk jau uz pilntiesīgu Eiropas savienības locekli. Šeit mēs nevaram tikai gaidīt, kad pienāks šis laiks, mums ar savu darbu, ar savu ekonomisko politiku ir jāizlīdzina un jāpaceļ mūsu valsts ekonomiskais potenciāls līdz tiem standartiem, kādus prasa Eiropas savienība. Man nācās būt Anglijā, Viltona parka politiķu konferencē, un tad, kad Igaunija pateica, ka mēs jau vakar bijām gatavi ieiet Eiropas savienībā, tas politiķu aprindās izsauca smaidu. Lai iekļautos Eiropas savienībā, nepieciešama ekonomiskā potenciāla pacelšana un izlīdzināšana. Un otrs. Kā Birkava kungs pareizi teica, ir jābūt tautas morālajai un izglītotības sagatavošanai šajā jomā. Mums tādas nav. Mēs par Eiropas savienību un par politiku ne visi esam dziļi kompetenti, nerunājot nemaz par mūsu tautu, kam būs par to jābalso, kā šodien teica Birkava kungs. Šeit, manuprāt, vajadzētu vairāk izmantot mūsu ārzemju fondus, kas varētu mūs šajā jomā izglītot un izdot populāru un arī fundamentālāku literatūru, lai varētu visās peripetijās iedziļināties. Latvijas ekonomika, ja mēs runājam par Latvijas ekonomisko politiku, šajos pagājušajos piecos gados vairāk ir it kā grauta un ir it kā novākti padomju ekonomikas šie pārpalikumi, kaut arī tas vēl nav izdarīts, bet mazāk ir celts. Mūs var satraukt viens cipars, kas, salīdzinot ar Austrumeiropas valstīm, liecina, ka mūsu ekonomiskais kritums ir vislielākais. Un tas sastāda 50% no vājā padomju ekonomiskā valsts kopprodukta. 50 procentus! Lai paceltos kaut vai tikai iepriekšējā līmenī un tad sasniegtu Eiropas standartu, jūs paši saprotat, cik daudz ir jādara. Un kādas tas no mums prasīs pūles! Gribu teikt, ka, lai mēs to varētu sasniegt, mums būtu vajadzīga visa kopējā tautsaimniecības koncepcija. Pašlaik mums top rūpniecības koncepcija un top lauksaimniecības koncepcija. Mums vajag integrētu tautsaimniecības koncepciju, kas nosaka visas tautsaimniecības savstarpējās proporcijas un tās atbilstību ieiešanai tālāk Eiropas savienības visās šajās struktūrās, lai viss atbilstu Eiropas standartiem un Eiropas likumdošanai. Mūsuprāt, līdz 6. Saeimai būtu jāizstrāda arī jauns Latvijas tautsaimniecības pārvaldīšanas struktūras modelis. Pareizi Karnupa kungs te teica, ka visa ekonomiskā pārvaldīšana ir sadalīta pa vairākām ministrijām, un, kā viņš teica, nu laikam jau tie ministri no vienas ministrijas uz otru ministriju neiet un negrib sarunāties. Lūk, tā risinās mūsu tautsaimnieciskie jautājumi! Vai tas ir normāli, ka Rietumu tirdzniecības un ekonomisko sakaru jautājumus risina Ārlietu ministrija, bet visu to, kas virzīts uz Austrumiem, risina Ekonomikas ministrija? Es domāju, ka tas ir galīgi nenormāli. Mums vajadzētu varbūt domāt un līdz 6. Saeimai izveidot Tautsaimniecības ministrijas modeli mūsu Ekonomisko reformu ministrijas vietā, kur patiešām būtu pārstāvētas gan Austrumu puses institūcijas, gan Rietumu puses institūcijas, lai varētu tautsaimniecību koordinēt un virzīt uz Eiropas savienības standartiem kopumā kā tādiem. Pašlaik, līdz 6. Saeimai, to modeli var tikai, manuprāt, izstrādāt. Domāju, ka mums vajadzētu sākt mūsu ekonomisko ārpolitiku ar tuvākiem apļiem, kā to teica Birkava kungs, - ar šīm trim Baltijas valstīm un pēc tam virzīties arī uz "piecinieku", tas ir, uz Skandināvijas valstīm. Pareizi atzīmēja ārlietu ministrs, ka instrumentārijs ir sagatavots ne slikts. Baltijas asambleja jau ir iestrādājusies, tikko kā ir tapusi jau ar daudzām komitejām nostiprinātā mūsu Baltijas valstu Ministru padome. Lūk, šim mehānismam ir jādod "barība", viņam ir jāstrādā. Mums ir nenormāli apstākļi attiecībā uz muitas sistēmas nesaskaņotību. Nevar izbraukt cauri mūsu Baltijas valstīm. Tā ir kā tāds trombs. Te nav ko cerēt, ka tranzīts vai "Via Baltica" veidosies cauri mūsu trim Baltijas valstīm. It kā ir vienota ekonomiskā telpa, bet pie katras mazās valsts robežas jāstāv diennaktīm. Tāpēc mēs, Baltijas asamblejas Ekonomiskā komisija, pašlaik atkal iesniedzām kārtējo rezolūciju Baltijas valstu Ministru padomei, lai šo jautājumu risinātu. Un, cienītais Birkava kungs, man šķiet, ka mums jāatrisina viens pamatjautājums. Un tā ir iekšējā tirgus aizsardzības noteikumu harmonizēšana starp valstīm. Ja vienā valstiņā - Igaunijā - ir nulles tarifi, mums ir kaut kādi vidējie, bet Lietuvā - vēl citi, tad mēs neizbēgsim no kontrabandas un tā kontrabandas nosargāšana mums izmaksās ļoti dārgi. Mums vajadzēja atvērt mūsu ekonomisko Baltijas telpu, veidojot kooperāciju un specializāciju arī atsevišķās nozarēs vismaz starp valsts uzņēmumiem un privātām asociācijām. Tas varētu notikt lauksaimniecības mašīnbūvē, medicīnas aparātu būvē un daudzās citās jomās. Un arī atvieglotus noteikumus, tirgojoties ar šo preci, kas piemērota mūsu reģionam, un tad tā būtu lētāka mūsu reģionā. Lūk, šis aplis mums ir jāapgūst. Mums visas muitas kontroles izmaksā dārgi, un tas ir jānovērš. Par ieiešanu Eiropas padomē. Tikai divus vārdus. Manuprāt, tas ir liels sasniegums, ka mēs esam iegājuši Eiropas padomē, un tas ir arī liels darbs, ko veikusi Ārlietu ministrija. Mums pašiem, politiķiem, šeit jādomā, lai mūsu politiskās nostādnes un mūsu rīcība gan pilsonības, gan bezvalstnieku jautājumos atbilstu un būtu adekvāta šīm prasībām. Tagad pats pēdējais - par Krieviju. Par attiecībām ar Krieviju. Mūsu, Tautsaimnieku politiskās apvienības, princips attiecībā uz Krieviju un uz NVS valstīm vienmēr ir bijis šāds: maksimāli izmantot tirdznieciskās un ekonomiskās attiecības, ekonomiskos sakarus, bet pilnīgi izslēgt politisko atkarību no šīm valstīm. Tātad ekonomiskās attiecības bez politiskas atkarības. Politiskā ziņā mums jāiet vairāk uz Rietumiem. Tas ir pirmais. Birkava kungs teica tādus vārdus, ka mēs varam būt lieli palīgi Rietumiem, palīdzēt sarunāties ar Krieviju. Man te mazliet ir tādas šaubas, Birkava kungs, jo man šķiet, ka mēs paši neesam iemācījušies risināt dialogu ar Austrumiem, kur nu mēs mācīsim vēl Rietumus! Rietumi jau risina dialogu ar Austrumiem, bet daudz intensīvāk, un ne tik politiski uzslāņotu dialogu, kādu risinām mēs. Es gribu teikt, ka mums daudz kas nav norunāts ar Krieviju. Es nezinu, kāpēc mēs nevaram nekādus sakarus nodibināt. Arī Černomirdins nav atbraucis pie mums, kaut solīja pēc līguma parakstīšanas atbraukt. Parādi, kādi palikuši Krievijai par mūsu teritoriju izmantošanu savas armijas vajadzībām, kā es saprotu, nav nokārtoti. Nomas maksas par armiju nav nokārtotas. Nav notikušas sarunas par Abreni kaut vai ekonomiskajos jautājumos, par īpašuma jautājumiem. Mums ir ieroči. Mēs atteicāmies no ieročiem, kuros bija arī ekonomiskais ieguldījums no Latvijas puses, mums nav bijušas sarunas, lai Krievija kaut kādā veidā to kompensētu. Ir vajadzīgas daudzas sarunas arī par muitas tarifiem, par izdevīgiem tirdzniecības noteikumiem, kas būtu jārisina ar Krieviju, un šis dialogs ir jāpastiprina. Kopumā par koncepciju, ko es gribu teikt? Manuprāt, tā ir kā liels, liels rāmis, kurā var visu ko ielikt, ko tik vien grib. Tas rāmis ir tik plašs. Protams, ko Ārlietu ministrija, citas ministrijas un parlaments ieliks šajā rāmī, ar to tas rāmis arī aizpildīsies. Te ir ļoti plašas iespējas. Mēs Tautsaimnieku politiskā apvienība, uzskatām, ka šis rāmis jāpiepilda pozitīvi, it īpaši ekonomiskajā kontekstā, un tādas iespējas mums ir. Un mēs uzskatam, ka tādā gadījumā šo koncepciju ar šādu radošu aizpildījumu var pieņemt. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_07-seq27 language "lv".
• 1995_04_07-seq27 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q822919.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q37.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q191.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q15628977.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q12360039.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q754430.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q2232297.
• 1995_04_07-seq27 mentions Q7210239.