Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq23> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq23 type Speech.
• 1995_04_07-seq23 number "23".
• 1995_04_07-seq23 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq23 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq23 spokenAs 77.
• 1995_04_07-seq23 spokenText "Godātais sēdes vadītāj! Godātie kolēģi deputāti! Es gribu teikt, ka, protams, ir ļoti labi, ka mēs šajā Augstajā namā izskatām mūsu valsts ārpolitikas pamatus attiecībā uz laikposmu līdz 2005. gadam un ka mēs esam atraduši laiku šim svarīgajam jautājumam, ne tikai varbūtībām par Burana iespējamo nosēšanos Vaiņodē. Skumdina, manuprāt, drusciņ ir kas cits. Ka es nevarēju iesākt savu uzrunu... Kad es pārdomāju šīs savas runas tekstu, es domāju, ka es varēšu iesākt ar vārdiem: "Godātais Valsts prezidenta kungs! Godātais Ministru prezidenta kungs!" - bet diemžēl tas nav iespējams. Arī nav iespējams diemžēl tas laikam, lai... Ministri, kuri ir atbildīgi par ārējo tirdzniecību, kas ir, manuprāt, neatņemama šīs koncepcijas sastāvdaļa, gan ķīvējas ļoti aktīvi par to, kas mūsu valstī nodarbosies ar ārējo tirdzniecību, un ir vismaz trīs ministriju - vismaz trīs ministriju! - pārziņā šīs funkcijas, bet es neredzu viņu ieguldījumu šajā koncepcijā, pirmām kārtām Ekonomikas ministrijas ieguldījumu, lai tas šeit atspoguļotos. Abi divi sagatavotie lēmuma projekti man liekas - es jums teikto godīgi saku - pilnīgi nesvarīgi, jo, vai mēs to pieņemam zināšanai vai mēs to atbalstām... Taisnība bija ārlietu ministram Birkava kungam, kad viņš teica, ka svarīgs ir šis process, un arī jau šī mūsu ārpolitikas koncepcija būs attīstībā... un ir ļoti svarīgas pašas debates par ārpolitikas koncepciju, pirmkārt, parlamentā, un, ja politiķi tam pievērsīs nopietnu uzmanību - un starptautiskā situācija to noteikti prasa, - tādā gadījumā arī žurnālisti nevis tikai ķers tikai tās domas starp deputātiem, mūsu līderiem un politiķiem, kuri ir iesaistīti starppartiju ķīviņos, bet gan apspriežot mūsu ārpolitiku un mūsu drošibas politiku. Es gribētu atzīmēt... Jā, protams, es saku, ka, manuprāt, viņa ir labi izstrādāta, un, protams, no otras puses, šī koncepcija vienmēr būs procesā pati par sevi, bet svarīgāk laikam ir arī teikt, kas, manuprāt, tajā nav vēl nav pilnīgs. Un šeit es atzīmētu divus trūkumus. Pirmais trūkums ir ārpolitikas saimnieciskās dimensijas neizstrādātība. Un otras, kas gan varbūt zināmā mērā nav pat pašas koncepcijas nelaime, - tas ir tas, ka drošības politikai un ārpolitikai, manuprāt, nav pietiekama vieta mūsu prioritāšu sistēmā, jo situācija mūsu valstī - un tieši ārpolitiskajā jomā - ir pilnīgi jauna pēc Krievijas armijas izvešanas no mūsu valsts. Jo pirms tam mums un Rietumiem bija skaidrs un precīzs mērķis - jādabū ārā no šejienes Krievijas armija. Pašlaik tas ir izdarīts, un mēs esam nonākuši kaut kādā veidā pie situācijas, ko tad nu! Un pašlaik mūs vēro un skatās, cik mēs paši pašlaik esam gatavi un kādus signālus mēs sūtām uz ārpusi, lai mēs būtu tur, tajos mērķos, kas, protams, ir pilnībā jāatbalsta, kas ir izklāstīta ārpolitikas koncepcijā. Līdz ar to es gribu teikt, ka tas ļoti lielā mērā un pirmām kārtām no mums pašiem ir atkarīgs tas, kā mēs sevi pasniedzam un arī kā mēs realizējam reformas - un pirmām kārtām saimnieciskās reformas, jo nabagi un apgādājamie tai sabiedrībā nav vajadzīgi, savu problēmu tur pietiek pilnībā pašiem. Par signāliem, kādus mēs sūtām, ir jādomā. Ir jādomā par to iekšpolitikā, kā tas atspoguļojās ārpusē. Man pirms divām nedēļām bija jāsniedz priekšlasījums Anglijas politiķiem ekonomistiem par mūsu valsts ekonomisko un politisko situāciju. Un es, protams, stāstīju par mūsu makroekonomisko stabilizāciju, ka Latvijas Banka ir izsludinājusi pagājušo gadu par komercbanku uzraudzības gadu, par to, ka mēs ejam uz Eiropu, un par visiem mūsu pārējiem sasniegumiem, ko... un daudzām citām labām lietām. Tie bija cilvēki, kas ir diezgan labi informēti par situāciju Latvijā, un es saņēmu četrus galvenos jautājumus, un tie bija šādi. Vai tas ir taisnība, kad bijušais PSRS Iekšlietu ministrijas virsnieks, kas strādā jūsu Iekšlietu ministrijā, ar teroristu vienību ir arestējis kādas bankas darbiniekus? Vai ir taisnība, ka Aizsardzības ministrijā disciplinārtrūkumu dēļ ministrs, kurš ir sekmīgi uzsācis darbu par integrāciju NATO struktūrās un izveidojis Baltijas bataljonu, vairāk nav savā postenī? Vai ir taisnība, ka uzņēmumam, kurā strādā vairāki tūkstoši strādājošo un kurš skar enerģētikas jomu, valdība, nekonsultējoties ar uzņēmuma padomi, ir atcēlusi šo vadītāju? Un ceturtais, galvenais, jautājums ir šāds: vai ir kāds progress, ka jūsu... Viņi teica: "Ar lielajiem uzņēmējiem mums nav problēmas, tās ir citas jomas. Bet vai attiecībā uz vidējā slāņa attīstību ir kādas sekmes vai cerības, kad nebūtu jāmaksā nodevas reketam?" Es, protams, skaidroju - un tur es skaidroju daudz, ļoti lielā mērā aizstāvot visas mūsu rīcības šajos jautājumos, bet pašiem iekšienē mums būtu jāapzinās un jārunā par tiem mūsu iekšpolitiskās darbības tiem signāliem, kādus tā sūta uz ārpusi. Jo, protams, es saprotu, ka ļoti daudziem - vai tas būtu Rojas vai Ipiķu, vai citiem maznodrošinātie cilvēki, kuriem, jā, ir ļoti grūti, kuri vispirms varēja vai nu nodzert, vai citādi notērēt kolhozu pajas un pēc tam sertifikātus, pēc tam varbūt vēl kaut ko iedeva klā, - jā, viņiem tiešām varbūt ir diezgan patīkami, ka valstī notiek vēršanās pret bagātākiem cilvēkiem. Un es domāju, ka šeit noteikti ir jāatbalsta tas, ka cīņai pret blēžiem un pret līdzīgām parādībām ir jābūt - un jābūt ļoti stingrai un ļoti precīzai. Bet līderi mūsu runās... tai brīdī, kad viņi runā par to, būtu tikpat svarīgi uzsvērt to, ka finansu joma un tranzīta joma ir un saglabājās, un paliek ļoti nopietna mūsu prioritāte, jo to var izskaidrot cilvēkiem, un arī es pats personīgi to varu izdarīt tur, kur es to varu un tiekos ar cilvēkiem. Jo diemžēl ir jāatzīst tas, ka Žirinovskim un Alksnim ir taisnība tajā apstāklī, ka mūsu valsts lielākie ienākumi nāk no tranzīta un no finansu sfēras, un tieši šīs sfēras panākumi ir pamatā tam, ka Latvijā vidējā alga ir visaugstākā bijušajā PSRS teritorijā. Un tāpēc, ja mēs runājam par mūsu prioritātēm, tad pareizi ir tas, ka mums ir lauksaimniecība kā prioritāte, un tas ir ļoti svarīgi, bet ir jāsaprot, ka tā ir prioritāte mūsu līdzekļu tērēšanai. Un tā arī tas visur ir jāpasniedz, jo tā prasa līdzekļus, bet, lai būtu kur ņemt šos līdzekļus, ir nepieciešami ieņēmumi, un ��ie ieņēmumi, ja mēs analizējam budžetu - gan kārtējo, gan nākamo -, ir pirmām kārtām ir šis finansu sektors, Krievijas un citu NVS valstu produktu tranzīts un mūsu ostu un dzelzceļa, un citas infrastruktūras pakalpojumi, kas vērsti uz Rietumiem. Jo man bija iespēja pateicoties Virša kungam iepazīties... laiks iepazīties ar Krievijā izstrādātajām drošības politikas koncepcijām. Tur jau - to jau minēja gan Birkava kungs, gan arī Kiršteina kungs - ir parādījusies jauna terminoloģija - proti, valstis bijušajā PSRS perimetrā, un pret šīm valstīm arī ir sava ļoti īpaša politika, par ko jau iepriekšējie runātāji izteicās. Un arī man bija iespēja pateicoties... būtībā finansu ministra uzdevumā piedalīties Londonā Krievijas naftas eksportētāju konferencē, un šajā konferencē, kur piedalījās lielāko ieinteresēto Eiropas valstu valdību pārstāvji, diemžēl Latvija kā tāda neeksistē, jo šie plānotie tranzīta vadi - naftas, gāzes un līdzīgie - tiek plānoti, apejot Latviju; tas ekonomiski ir diezgan neizdevīgi, caur konkrētām Dienvidsomijas ostām, cauri Polijai, un, protams, daži var teikt (un par to būtu nepieciešamas debates): jā, var būt, ka tas ir labi. Varbūt ir labi, ka tas, nodrošinās to, ka mūsu atkarība no Krievijas būs mazāka. Man šķiet, ka tā būtu tomēr kļūdaina pieeja, jo, mainoties situācijai Krievijā, agri vai vēlu tur cilvēki paskatīsies uz skaitļiem un pajautās: sakiet, kāpēc tiek maksāts tik neracionāli un tiek izveidotas tik neracionāli šīs tranzītu plūsmas, izmantojot jau esošās jaudas, proti, esošās jaudas Rīgas ostā, Ventspils ostā? Kāpēc netiek izmantotas tādas dabīgās bagātības, kādas mums ir Latvijā - mūsu pazemes gāzes krātuves? Tas ekonomiski ir daudz labāk un daudz izdevīgāk! Tādēļ, manuprāt, mūsu ārpolitikas uzdevums būtu izskatīt šo jautājumu un piedāvāt Krievijai un citām NVS valstīm šo starptautiski visizdevīgāko tranzīta ceļu no Austrumiem uz Rietumiem, izmantojot šīs mūsu dabīgās priekšrocības, kas ir mūsu valstī. Un mūsu mērķis, kas, protams, ir ļoti grūti sasniedzams un kas prasa no visām mūsu institūcijām ļoti ieinteresētu darbu, ir Eiropas valsts, ar visām tām lietām, kas ir rakstītas koncepcijā, bet - Eiropas valsts ar labām ekonomiskajām attiecībām ar Krieviju, kas kā mērķis mums būtu no drošības politikas viedokļa daudz vērtīgāks. Un tāpēc es tiešām ceru, ka iekšpolitikā cīņa par varu mums neļaus aizmirst un atgādinās, lai, cīnoties par varu, mēs nepazaudētu mūsu valsti, jo tieši mūsu paaudze, mūsu politiķu paaudze, ir atbildīga par to, vai Latvijas valsts pastāvēs ilgāk, nekā līdz šim kādreiz tā ir pastāvējusi, proti, 20 gadus. Okupācijas un aneksijas iespējas ir tās pašas, un latviešu loma ir parādīta tajā pašā grāmatā, kuras autoru kolektīvā ir arī mūsu deputāte Ilga Grava. Paldies.".
• 1995_04_07-seq23 language "lv".
• 1995_04_07-seq23 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q4294315.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q2660080.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q21625222.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q687709.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q4294480.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q36.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q15180.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q3018073.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q84.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q26819051.
• 1995_04_07-seq23 mentions Q193159.