Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq19> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq19 type Speech.
• 1995_04_07-seq19 number "19".
• 1995_04_07-seq19 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq19 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq19 spokenAs 84.
• 1995_04_07-seq19 spokenText "Godājamie kolēģi! Vispirms es sākšu ar dažiem vispārējiem konstatējumiem. Proti, es gribu uzsvērt, ka visām politiski nobriedušām valstīm ir viena ārpolitika. Viena ārpolitika, kas parasti ir balstīta uz nacionālo konsensusu. Pārējai pasaulei šo vienoto ārpolitiku pauž attiecīgās valsts vēstnieki, diplomāti, parlamentārieši un citi valsts pārstāvji. Šeit pašreiz, man šķiet, noslēdzas debates par šīs vienotās ārpolitikas veidošanu Latvijā. Man īstenībā ir jāsaka šajā brīdī, ka man ir žēl, ka šeit, šajās debatēs, nav parādījušies alternatīvi priekšlikumi par citām iespējamām pieejām. Es gan gribu reaģēt uz dažiem priekšlikumiem, kas šeit debatēs tika izvirzīti. Vispirms šajā sakarībā ir jārunā par to, ko teica deputāts Sinka, un, uz to reaģējot, dažos vārdos man jāsaka, lūk, kas. Vispirms deputāts Sinka runāja par Amerikas Savienoto Valstu lomas aktivizēšanu Latvijas ārpolitikā. Jā, tiešām, tā tas ir. Par to visu varbūt nav daudz vārdu ierakstīts mūsu koncepcijā, ko mēs pašreiz apspriežam, bet tas nenozīmē, ka Ārlietu ministrija pie tā nestrādātu un ka tas nākamajā koncepcijā, kad mēs to koncepciju drusku papildināsim, attiecīgi netiks atspoguļots. Nākamais deputāta Sinkas it kā tāds kritiskais iebildums bija par to, ka ir pārvērtēta doma par programmas "Partnerattiecības mieram" veidošanu, jo šī ir sterila koncepcija. Skaidrs ir tiešām tas, ka šī ir varbūt - es neteikšu tik stipri: sterila koncepcija, bet es teikšu - pasterila koncepcija, bet šī ir koncepcija, kas mūs noved tikai starpstacijā, un šī ir doma, kura tomēr ir tālāk jāattīsta, jo, neejot jeb nebraucot cauri tai starpstacijai, mēs arī īstenībā pie tā īstā risinājuma netiksim. Tāpēc šo domu par programmu "Partnerattiecības mieram" arī vajag redzēt tajā pareizajā kontekstā. ālāk Sinkas kungs teica, ka nav it kā pietiekami uzsvērta ārzemju latviešu loma - jeb iespējamā loma - Latvijas ārpolitikas veidošanā. Tā katrā ziņā pieminēta ir, un es domāju, ka tur ir arī ņemtas vērā visas tās iespējamības, kā šo situāciju varētu attīstīt. Kas attiecas uz Sinkas kunga priekšlikumiem, katrā ziņā man šķiet, varbūt tā lielākā substance bija, tieši runājot... tad, kad deputāts Sinka runāja par Zviedrijas politikas pēdējā laikā notikušajām izmaiņām. Šeit man ir jāsaka, ka tās izmaiņas ir tiešām Ārlietu ministrijā attiecīgi piereģistrētas. Par tām mēs esam pietiekami daudz domājuši. Diemžēl līdz šim mums tās, saprotams, novērst nav izdevies, bet es nedomāju, ka tam vajadzētu mainīt mūsu nostāju attiecībā uz mūsu politiskajām pamatnostādnēm jau tūlīt. Ja mēs runājam tālāk par priekšlikumiem un kritiku, kas par šodien apskatāmo koncepciju tika izteikta šeit, šajā namā, šajās debatēs, tad, saprotams, ir jāpiemin Kalniņa kunga teiktais. Kalniņa kungs, runājot Zemnieku savienības vārdā, es domāju, pareizi uzsvēra, ka koncepcijā it kā pietiekami nav atrunāta, nav pietiekami izanalizēta lauku sektora situācija, kas varētu rasties sakarā ar mūsu ieiešanu Eiropā. Tāds tas stāvoklis tiešām ir, jo mēs esam tomēr zināmā mērā joprojām lauksaimniecības valsts, un lauksaimniecības valstīm ieiešana Eiropā tieši tādēļ, šā lauku sektora dēļ, vienmēr ir bijusi liela problēma. Mums atliek paskatīties tikai uz to, kas šajā ziņā notika kaut vai Somijas gadījumā. Bet tomēr man ir jāapliecina Kalniņa kungam, ka šis sektors noteikti nav aizmirsts, nav aizmirsts Ārlietu ministrijas pārdomās par attiecīgo konceptu veidošanu. Un tieši tāpēc ir apsveicams tas, ko Kalniņa kungs šeit teica. Tieši tāpēc apsveicama ir Zemnieku savienības kontribūcija, jo Zemnieku savienība droši vien ir tas iestādījums, kam ir jānorāda uz šīm varbūtējām problēmām, kas šajā sektorā var rasties. Tādu ir potenciāli daudz, un, ja uz tām mums kāds norādītu, tad mēs, attiecīgi reaģējot Ārlietu ministrijā, varētu arī padziļināt pašu to konceptu, un uz to - es esmu gatavs to teikt - Ārlietu ministrijas konceptu veidotāji ir tiešām gatavi. Mēs esam gatavi runāt par to, ka šeit ir jābūt kaut kādam aizsargātam lauksaimniecības produktu tirgum. Mēs esam gatavi domāt par to, ka priekš šā tirgus radīšanas ir jārada mehānismi, bet tajā pašā laikā mēs esam gatavi jeb spējīgi teikt, ka tas viss ir noticis tajā jau pieminētajā Somijas gadījumā, un līdz ar to atrisinājumi ir iespējami. Mums tikai ir jāspēj skaidri definēt, kādas tad īsti ir mūsu vajadzības šajā sektorā. Katrā ziņā man, cienījamie kolēģi, ka, skatoties un klausoties šajās debatēs, ir tāda sajūta, šajā jautājumā īstenībā veidojas jau konsensuss. Tāpēc mēs esam šeit, lai to konsensusu veidotu. Un, neredzot jeb nedzirdot šajā namā ļoti krasu opozīciju, noteikti varētu pieņemt, ka mēs esam arī šajā ziņā uz pareizā ceļa. Saprotams, konstatējis tikai to, kas notiek šajā namā, es nedrīkstu aizmirst to, kas notiek ārpus šā nama. Jo beigu beigās mēs runājam par nacionālo konsensusu. Tātad nevis par parlamentāro konsensusu, bet par nacionālo konsensusu. Kas šajā ziņā notiek, to droši vien atspoguļo prese. Ja mēs skatāmies uz presē dzirdēto un redzēto kritiku, tad man diemžēl ir jāsaka, ka tā nav bijusi konstruktīva un līdz ar to neveicina šo procesu virzīšanu uz priekšu. Kas ir piedāvāts, tas viss ir samērā pavāji, un tāpēc, lai norādītu uz to, ka tā tas tiešām ir, es dažas minūtes paanalizēšu, kas tad ir īsti teikts šajos preses "steitmentos". Vispirms tika uzsvērts, ka pati koncepcija kā tāda, tās radīšana, it kā sarežģī mūsu valstiskās attiecības ar vienu otru citu valsti. Tas tika teikts, vadoties no domas, ka mēs visām citām valstīm mūsu ārpolitikas veidošanā neesam ierādījuši vienu un to pašu nonivelēto lomu. Es domāju, ka īstenība ir tāda, ka mūsu koncepcija izraisa prasību pēc to valstu veikuma augstāka vērtējuma, kas līdz šim tādu nav ieguvušas. Tas, saprotams, ir šo valstu ziņā. Līdz ar to var noteikti teikt tā: mēs, Latvijas ārpolitiku aktīvi veidojot, esam nonākuši ar zināmām prasībām, ar zināmu spiedienu tajā virzienā, un tas, saprotams, mums, kā profesionāliem ārpolitikas veidotājiem, liekas ļoti dabīgs un normāls risinājums. Tālāk tiek jautāts (un es tagad citēju): "Kāpēc Latvijas ārpolitikas pamatā nevar būt vispārpieņemti universāli mierīgas līdzāspastāvēšanas, savstarpējās suverenitātes ievērošanas, neuzbrukšanas, vienlīdzības, starptautisko tiesību virsvaldības un abpusēja izdevīguma principi?" (Es citātu beidzu.) Atbilde uz šo šajā citātā izteikto domu ir ļoti vienkārša. Godājamie kolēģi! Šī pasaule diemžēl joprojām nav kļuvusi par paradīzi zemes virsū, un tāpēc šos principus nopietni ārpolitikas veidotāji tiešām nevar piekietot. Nevar pielietot šos principus, neatsakoties no savas valsts patieso un ikreizējo (tās intereses ir vienmēr mainīgas, tāpēc es saku - "ikreizējo", jo tā situācija ir dinamiska) interešu aizstāvēšanas. Mūsu valsts patiesajām interesēm kalpojot, mums ir jāvar atšķit arī patiesos draugus no mērenajiem un vienaldzīgajiem. Un tā, manuprāt, ir diezgan svarīga un akcentējama doma. Mums vienmēr jāpastāv uz to, ka ir atšķirības šo dažādo grupējumu starpā. Vienkāršāk runājot, es varētu varbūt teikt, ka mūsu tuvībai ar tādām valstīm kā, teiksim, Dānija un Vācija, kas sevišķi izcēlās jau, pieliekot punktu tajā laikā mūsu neatkarības atjaunošanas mēģinājumiem, kad mēs tos izdarījām, un kas izcēlušās un turpina izcelties arī tagad, tālāk, atbalstot mūs, kad tās līdzina mūsu ceļu uz Eiropu, ceļu uz Eiropu un drošību vairāk kā citas valstis... tad, saprotams, mums ir jābūt arī tiesībām... un, apzinīgi mūsu politiku veidojot, mums ir jāvar arī diskriminēt starp šīm valstīm un citām valstīm un to grupējumiem, jo pretējā gadījumā mēs neiesaistāmies racionālā politikas veidošanas procesā. Ir ticis teikts, ka to tomēr nevajadzētu pasaulei paziņot. Es no savas puses šajā ziņā gribu nākt ar piebildi, ka visa pasaule zināja vismaz 50 gadus, ka, kaut gan NATO apvienībai jeb savienībai piederēja daudzas valstis, tomēr šīs savienības ietvaros speciālas attiecības pastāvēja Amerikas Savienoto Valstu un Anglijas starpā. Tāpat visai pasaulei ir zināms, ka šīs speciālās attiecības, ja mēs runājam par Amerikas Savienotajām Valstīm, pašreiz pārvietojās - pārvietojas no Anglijas uz Vāciju. Visas šīs lietas cilvēkiem, kas nodarbojas ar diplomātiju, nav nekāds noslēpums, un es nedomāju, ka mums arī vajadzētu turēt noslēpumā savus proponētos... Vai es drīkstu vēl divas vai trīs minūtes turpināt?".
• 1995_04_07-seq19 language "lv".
• 1995_04_07-seq19 speaker Janis_Ritenis-1925.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q33.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q35.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q15628977.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q1807079.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q183.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q34.
• 1995_04_07-seq19 mentions Q30.