Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq12> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq12 type Speech.
• 1995_04_07-seq12 number "12".
• 1995_04_07-seq12 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq12 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq12 spokenAs 46.
• 1995_04_07-seq12 spokenText "Godātais Prezidij, cienījamie kolēģi! Manuprāt, Kreitusa kundze, deputāte Kreitusa kundze mazliet pārāk dramatiski atspoguļoja to, kas bija Ārlietu komisijā, kad tur tika pārrunāta ārlietu koncepcija. Es konstatēju, ka tur ir dažas nodaļas, kurās ir būtiski trūkumi attiecībā uz lauku sektoru, aprēķiniem, un tamdēļ es neatradu par iespējamu pilnībā balsot "par", lai gan tas kļūs skaidrs, kad jūs dzirdēsit, kas ir sakāms visumā par koncepciju. Latvijas Zemnieku savienība visumā atbalsta Ārlietu ministrijas dokumentu "Latvijas Republikas ārpolitikas pamatvirzieni līdz 2005. gadam" un Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas pamatnostādnes un arī uzskata, ka ciešāka iesaistīšanās Eiropas, transatlantiskajās un citās struktūrās sekmēs Latvijas demokrātijas, ekonomikas, kultūras un zinātnes attīstību, kā arī Latvijas neatkarības saglabāšanu un valsts drošības nostiprināšanu. Aktīva līdzdalība Eiropas drošības un saimnieciskās politikas veidošanā ir nepieciešama, lai Latvijas intereses tiktu ievērotas. Īpaši svarīga ir līdzdalība Ziemeļatlantijas sadarbības padomē, Baltijas miera uzturēšanas bataljonā, organizācijā "Partnerattiecības mieram" un Rietumeiropas savienībā, lai Latvija pēc iespējas ātrāk būtu pilntiesīga NATO dalībvalstu statusa cienīga. Latvijas Zemnieku savienība ieteic nekavējoties risināt jautājumu par gaisa telpas kontroli un aizsardzību Baltijas valstu sadarbības vai Centrāleiropas ietvaros un rūpīgi izvērtēt lidlauku vajadzības jautājumus, arī Vaiņodes lidlauka. Mēs vērtējam ārpolitikas koncepcijas saimniecisko sadaļu un tirdzniecības politiku kā svarīgas prioritātes sastāvdaļas. Pēc neatkarības atgūšanas Latvijas ekonomika ir attīstījusies nevienādi - banku un tranzīta pakalpojumu jomā, kā arī kokmateriālu eksportā ir gūti ievērojami rezultāti, savukārt rūpniecības un lauksaimniecības sektorā stāvoklis joprojām ir ļoti sarežģīts. Tādēļ Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka ir nepieciešams skaidri un nepārprotami noteikt saimnieciskās un tirdzniecības ārpolitikas saistību ar šiem diviem tautsaimniecības sektoriem. Vispārējos vilcienos saimnieciskā un tirdzniecības ārpolitika paredz standartizāciju, sertifikāciju, eksporta veicināšanu, kvalitātes nodrošināšanu un atbilstošu likumdošanu. Tas ir nepieciešams rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas attīstībai. Latvijas Zemnieku savienība uzskata, ka virzība uz brīvo tirdzniecību, kaut arī tā ir vēlama, var īpaši nelabvēlīgi iespaidot Latvijas lauksaimniecības attīstību. Un runa šeit ir par Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgumu, kurš ir spēkā kopš šīgada sākuma, par saskaņotu likumdošanu un vispārējo vienošanos par tirdzniecību, tarifiem un pasaules tirdzniecības organizāciju. Nepaātrinot lauksaimniecības normalizēšanos, bet paturot spēkā strauju pāreju uz brīvo tirgu, mūsu lauku sektoram draud sabrukums, un šeit ir runa par zemes reformu, par zemes reformas pabeigšanu, par vietējā tirgus aizsardzību un par pieejamu kredītu. Kur tad īsti ir tā problēma? Ārpolitikas daļa it kā būtu puslīdz kārtībā. Eiropas savienības brīvās tirdzniecības līgums ir spēkā, taču iekšējā tirgus aizsardzība, kas no janvāra ir ierobežota laika ziņā četrus gadus, tiek izšķērdēta tāpēc, ka robežas ir vaļā, plūst iekšā kontrabanda, valsts kasei iet garām lielas summas, un lauksaimniekiem it kā aizsargātais tirgus faktiski nav aizsargāts. Mēs zaudējam laiku, kurš būtu izmantojams, lai izveidotu modernas zemnieku saimniecības ar zemāku pašizmaksu - tātad konkurētspējīgas. Pēc dažiem gadiem vai pat ātrāk, bez šaubām, konkurence palielināsies, bet zemes reforma un lauku attīstība virzās lēni, tādējādi veidojas visai bīstama situācija mūsu lauku ļaudīm. Kad Latvija būs tuvāk uzņemšanai Eiropas savienībā, droši vien mainīsies arī Eiropas savienības noteikumi attiecībā uz atbalstu lauksaimniecībai. Mūsu saimnieciskā un tirdzniecības ārpolitikas daļa nākotnē būtu attiecīgi jākoriģē, varbūt pat katru gadu. Latvijas Zemnieku savienības priekšlikums ir - skaidri izteikt valsts atbalsta politiku, muitas un eksporta veicināšanas politiku un struktūrpolitiku atttiecībā uz rūpnieciskās un lauksaimnieciskās ražošanas sektoriem. Mēs uzskatām, ka nekavējoties ir jānosaka valsts līmenī aizsargājamās nozares, proti, lauksaimniecībā tā būtu pārtikas ražošana un būvmateriālu ražošana, bet ķīmiskajā rūpniecībā - farmaceitiskā ražošana. Vietējā tirgus attīstība ir jāveicina ar tehnisko līdzekļu palīdzību, lauksaimniecībā atsevišķos gadījumos jāparedz mērķdotācijas un ienākumu izlīdzināšanas mehānisms. Tad vēl jāpiemin mūsu vēlmes sadarboties un attīstīt saimnieciskās un tirdzniecības attiecības austrumu virzienā. Rūpnieciskajā ražošanā jāveicina valsts, privātā un ārvalstu kapitāla piesaistīšana eksportspējīgas produkcijas izgatavošanai. Un mēs vērtējam tā, ka starptautiskās attiecības un līgumi ir jāveido tā, lai tie sekmētu aizsargājamo nozaru attīstību dažu gadu ilgajā pārejas periodā, un arī pārējās nozarēs ir vēlama straujāka virzība uz brīvo tirgu. Kā jau tas mēdz būt šādos garos dokumentos, atsevišķas daļas likās vāji definētas, pat aizmirstas. Tā, piemēram, varētu atzīmēt, ka no Eiropas valstīm nebija vārdā minēta Turcija. To varbūt aiz pārskatīšanās ārlietu ministrs ir izlaidis, bet to pie sirds ir ņēmis Turcijas akreditētais vēstnieks Latvijā. Attiecībā uz sadarbību ar Kanādu un Amerikas Savienotajām Valstīm. It īpaši kultūras, izglītības, zinātnes un lauksaimniecības, kā arī celtniecības jomā tā būtu vairāk izceļama. Te varētu ieteikt palielināt atašeju skaitu, arī Kanādā un Vācijā zinātnes, kultūras, izglītības laukā un arī lauksaimniecībai radnieciskā laukā, lai veicinātu sadarbību un attīstību, kas ir nepieciešama Latvijas ekonomikas uzlabošanai. Noslēgumā vēlos teikt, ka Latvijas Zemnieku savienība atbalsta ārpolitikas koncepciju, bet arī sagaida, ka ieteikumi tiks apsvērti un ietilpināti šajā dokumentā. Mēs nevaram pilnībā pieņemt pašreizējo tekstu, ņemot vērā grūtos apstākļus, kādos atrodas mūsu lauku ļaudis un arī tie, kuriem zudušas darba vietas rūpniecībā. Pateicos par uzmanību.".
• 1995_04_07-seq12 language "lv".
• 1995_04_07-seq12 speaker Martins_Adams_Kalnins.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q16.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q15628977.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q1807079.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q183.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q30.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q43.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q1474484.
• 1995_04_07-seq12 mentions Q8214589.