Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_07-seq10> ?p ?o. }

• 1995_04_07-seq10 type Speech.
• 1995_04_07-seq10 number "10".
• 1995_04_07-seq10 date "1995-04-07".
• 1995_04_07-seq10 isPartOf 1995_04_07.
• 1995_04_07-seq10 spokenAs 78.
• 1995_04_07-seq10 spokenText "Paldies, priekšsēža kungs! Dāmas un kungi! Pa daļai to, ko es ievadam gribēju teikt, jau tikko pateica Krastiņa kungs, proti, ka, manā skatījumā, Gravas kundze, šoreiz kā Kiršteina kunga biedre, krietni pārcentās, likdama, manuprāt, absolūti nepareizus akcentus uz dažādiem šīs mūsu apspriedes aspektiem. Mēs nekad neesam absolūti detalizēti to pārrunājuši Ārlietu komisijā, bez tam, pēc mana uzskata, šis jautājums nekādā ziņā nav uzticības jautājums ne ārlietu ministram, ne valdībai. Šis ir vispārīgs koncepts, par kuru mēs te debatējam. Tātad bez kādām, latviski izsakoties, "sakām", lūdzu, Gravas kundze jeb Kreitusa kundze, piedodiet! Tā. Pirms es tieši komentēju Birkava kunga runu, es mazliet gribēju nolasīt manas piezīmes par šo konceptu, jo tādā mērā mēs nekad neesam to Ārlietu komisijā varējuši izskatīt. Mums vienmēr ir dažādi jautājumi, un tiešām nekādas izsmeļošas analīzes jau nav bijis, un, neko pārējo nenoliedzot, ko Kreitusa kundze teica, šeit ir mani vispārīgie komentāri. Pirmais. Koncepts ir dažās vietās pārāk izplūdis, dažās - pārāk skops jautājuma izklāstā, jo dažus jautājumus nemaz nepiemin. Piemēram, Latvijas... Jā tiešām, Kiršteina kungs, es uzdrošināšos te vēl pieminēt Latvijas nacionālo interešu aizstāvēšanu, Krievijas draudošo attieksmi pret Latviju un nevēlēšanos atzīt Padomju okupācijas faktu, Krievijas teritoriālās pretenzijas pret Latviju un Latvijai nodarītos zaudējumus, Baltijas asamblejas lomu un tā tālāk. Otrais. Pašreizējā ASV pārspīlēti samierinošā nostāja pret Krieviju palēninās ne tikvien Baltijas valstu, bet arī Polijas un citu Viduseiropas valstu iekļaušanu NATO. Partnerība mieram šķiet samērā sterils projekts, tāpēc arī Latvijas integrācija transatlantiskajās struktūrās, kā to ārpolitikas koncepta projekts uzsver, ir apšaubāma, vismaz tuvākajā nākotnē. Aktīva līdzdalība Rietumeiropas ūnijā jeb savienībā tad jau ir reālāka. Koncepts ievaddaļā pamatprincipos gan piemin nepieciešamību tālāk veidot Baltijas valstu sadarbību, Baltijas asambleju, Ministru padomi, taču aizmirst uzsvērt efektīvas militāras alianses izveides nepieciešamību. Tam es varbūt vēlāk vēl pieskaršos. Pašā konceptā ir aizmirsta Baltijas asambleja. Runājot par Latvijas "diasporas" (to lieku pēdiņās) programmas nepieciešamību, tātad es pieņemu, ka kolēģi saprot, ko tas nozīmē, - Latvijas diaspora ārzemēs. Un, runājot par saišu stiprināšanu, ir aizmirsta nepieciešamība aicināt ārzemju latviešus atgriezties. Tāpat darīt visu iespējamo, lai viņi iesaistītos arī Latvijas politiskajā dzīvē, ne tikvien ekonomiskajā. Būtu gribējies redzēt plašāku Abrenes apriņķa jautājuma analīzi, kā arī Krievijas Latvijai nodarīto materiālo zaudējumu iztirzājumu un valdības turpmāko uzdevumu izklāstu šajā jomā. Tāpat ne vārda tur neredzam par Krievijas negatīvo nostāju pret Latvijas diasporu tās teritorijā. Sadaļā par attiecībām ar Zviedriju nevajadzētu izvairīties no Zviedrijas politikas izmaiņu konstatēšanas, kopš pie varas nākuši sociāldemokrāti. Konceptā minētais attiecas uz Karla Bilta valdības pozitīvo nostāju, bet izmaiņas šīs sociāldemokrātiskās valdības nostājā mums vēl ir jāredz. Runājot par NVS valstīm, būtu bijis vēlams konceptā lielāku vērību pievērst Ukrainai, taču diez vai ieroču iegāde tur būtu prioritāra, kā tas ir minēts. Vispār Latvijai būtu jāvairās no pārsteidzīgas ieroču iepirkšanas darījumu slēgšanas ar Krieviju un NVS valstīm, ja vēlamies iesaistīties Rietumeiropas militārajās struktūrās un NATO. Arī militārajā sadarbībā ar Liebritāniju, kā minēts konceptā... Būtu gribējies redzēt plašāku nodaļu par attiecībām ar Franciju, Poliju un Čehiju. Lasot sadaļu par ASV un Kanādu, kur minēta nepieciešamība sadarboties ar Latvijas diasporu, lai panāktu labvēlīgu risinājumu Latvijas uzņemšanai NATO, ar rūgtumu jāatceras sākotnējais Vēlēšanu likumprojekta ierobežojums attiecībā uz šiem pašiem latviešiem. Tas pats attiecas arī uz latviešiem Austrālijā. Mazliet ironiski skan konceptā sekojošs teikums (citēju): "Jācenšas izmantot latviešus kā lobijus Austrālijas valdībā". Tātad, ja mēs gribam viņus izmantot kā lobijus, tad, lūdzu, neatņemiet viņiem aktīvās un pasīvās vēlēšanu tiesības, arī tiesības balsot ar pasta palīdzību. Jānožēlo, ka sadaļā par Ķīnas Tautas Republiku nav pieminēta Latvijas nostāja pret "sarkanās" Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumiem, tāpat arī Taivanai, tas ir, Ķīnas Republikai, nav veltīta atsevišķa sadaļa. Lai gan koncepta uzsvars uz attiecībām ar Eiropas valstīm un Ameriku ir pareizs, diez vai vajadzēja pilnībā aizmirst Arābu valstis. Pieminēta tikai Latvijas diaspora Izraēlā. Uz to arī attiecas jau minētais par Vēlēšanu likumprojekta sākotnējiem ierobežojumiem. Tagad mazliet tieši par Birkava kunga runu vispārīgos vilcienos. Un, man liekas, neviens īsti neuzdrošināsies šeit piecelties, pat ne mūsu dārgie "Līdztiesības" kolēģi, un teikt, ka mums neder ieiešana Rietumeiropas struktūrās, lai arī kā mēs mīlētu Krieviju. Un visumā mums ir, ja arī ne tieši, konsenss - vispārēja vēlēšanās atzīt to, ka mēs nevaram palikt absolūtā izolācijā, jo izolācija mums varētu maksāt suverenitāti. Tātad Rietumeiropa, Ziemeļeiropa, Rietumeiropas savienība (No zāles ārlietu ministrs V. Birkavs: "Eiropas savienība!") un tā tālāk. Bet Birkava kungs teica: "Militārie konflikti Eiropā praktiski nav iespējami". Tur nu jāteic, ka Eiropas savienība arī maķenīt ir iesaistījusies Bosnijā, tur ir Lielbritānijai diezgan ievērojami spēki, par kuriem Lielbritānija ir ārkārtīgi lepna kā par profesionāliem bruņotajiem spēkiem, kas ir padarīti stipri impotenti, nespējīgi visa tā vispārējā izkārtojuma rāmjos. Eiropa tur ir iesaistījusies, un sarunas pašlaik Rietumeiropas savienībā ir tādas, ka kādā jaukā dienā Eiropa tiešām varētu vairāk... lielākā mērā tikt galā pati ar saviem iekšējiem konfliktiem un problēmām, ne vienmēr saucot palīgā ASV un NATO ar lielo inventāru, kādu pielieto, starp citu, Krievija tagad Čečenijā. Tā ka tur ir vēl tomēr diemžēl jākonstatē... Nupat vienā nesenā Rietumeiropas savienības Politiskās komisijas sēdē Lielbritānijas pārstāvim Māršalam bija garāks referāts, kur viņš arī diemžēl konstatēja, ka vēl joprojām pasaule, Eiropu ieskaitot, ir ārkārtīgi nemierīga, ka ir daudz mazu, vismaz mazāka apmēra konfliktu, un ka arī tie ir potenciāls drauds pasaules mieram, tad, ja mēs tos nesavaldīsim. Tad varbūt arī var izraisīties lielāki konflikti. Par tiem mums diemžēl arī ir jādomā mūsu ceļā uz miermīlīgu, saimniecisku, sociālu un kulturālu attīstību. Tad integrācijas procesa sarežģītība vēl tika minēta. Nu te šis jautājums, kass ir mūsu, manuprāt, galvenai demogrāfiskais jautājums, atrodoties Eiropas, Ziemeļeiropas, struktūrās, būtu jārisina ar mūsu partneru palīdzību, nevis jānoliek tas pie malas. Visa šī integrācija... integrācija ir iespējama tikai līdz zināmai robežai. Ir kāda robeža, kuru mēs vairs nevaram... ne tikai nedrīkstam, bet nevaram pārsniegt. Tad vēl ir zināma skepse mūsu nākošajiem ciešajiem partneriem Eiropas savienībā un Rietumeiropas savienībā, tālākajā skatījumā - arī NATO, par mūsu noderību, par mūsu vēlmi darboties. Un tas mums ir jāuzsver, ka mēs ne tikvien gribam ņemt, proti, drošības laukā aizsardzību vai kādus saimnieciskos labumus, bet ka mēs gribam arī dot, neraugoties uz mūsu vājajām, ierobežotajām iespējām. Tas ārlietu politikas sfērā lai ir mūsu vadmotīvs - ka mēs tur esam, lai darbotos un dotu savu devumu vispārējai Eiropas un, varbūt tālākā skatījumā, arī pasaules attīstībai. Visādās jomās. Tāpat apsveicami ir Birkava kunga vispārīgie izteicieni par Čečenijas stāvokli, par Krievijas neatbildību tur, bet, protams, uzsvars ir cilvēktiesību pārkāpums pret saviem pilsoņiem. Mēs pārāk ātri aizmirstam tomēr to, kas notika vai nenotika 1991. gada rudenī pēc puča, - kad Čečenija tiešām izvēlējās savu jau atsevišķo vēsturisko ceļu, neatkarīgo ceļu, un tā nekādā ziņā nav iesaistījusies Krievijas, tagadējās Krievijas Federācijas struktūrās. Zinu, ka man te drīz jābeidz runāt, tāpēc pārlecu uz vienu lietu, par kuru jau minēju manās vispārējās piezīmēs. Viena lieta mums būtu jāuzsver stingri vairāk un arī vispārējās Baltijas valstu sadarbības ietvaros - un tā ir militārā alianse. Un nekādā ziņā ne tā, lai to varētu interpretēt kā jebkādu vēršanos pret Krieviju vai jebkuru citu valsti. Tas ir vienkārši viens aspekts mūsu triju Baltijas valstu vispārējā sadarbībā. Tas ir tas, kas mums neizdevās trīsdesmitajos gados. Tātad tā ir sadarbība, kurai mums ir tas bataljons un tā tālāk, bet tur mēs klūpam. Paldies.".
• 1995_04_07-seq10 language "lv".
• 1995_04_07-seq10 speaker Juris_Sinka-1927.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q211.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q193089.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q16.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q148.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q39731.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q159.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q142.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q7184.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q212.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q23666.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q36.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q34.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q801.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q213.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q408.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q182488.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q960031.
• 1995_04_07-seq10 mentions Q865.