Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq77> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq77 type Speech.
• 1995_04_05-seq77 number "77".
• 1995_04_05-seq77 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq77 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq77 spokenAs 46.
• 1995_04_05-seq77 spokenText "Es domāju, ka visus mūs šeit vieno - it sevišķi divus iepriekšējos runātājus - viens veselais saprāts. Manuprāt, starp mūsu apspriesto problēmu, piedāvāto lēmuma projektu un Lagzdiņa kunga un Ābiķa kunga teikto nav pretrunu. Tāpēc, ka tas jautājums, ka... Piemēram, Lagzdiņa kungs teica, ka viņš vairākkārt bijis Vaiņodē. Bet kāpēc tad šobrīd ir tāds konflikts ar vietējiem cilvēkiem? Vai tiešām mūsu valstī, lai pārliecinātos par virzību, kur mēs šobrīd ejam, trūkst tikai Tjaņaņmiņas laukuma? Ko mēs gribam, kādā veidā mēs piespiedīsim tos cilvēkus?... Vai ar argumentiem, runāsim, vai ar tankiem, vai varbūt ar mobilo pulku, ko sūtīsim, lai viņus noliktu malā? Tas ir tas jautājums, par ko mēs šobrīd runājam. Un vienīgi tas. Un te nekādas pretrunas nav. Nekādas aizskaršanas vienam vai otram vai kaut kādas politiskās ambīcijas, jo tomēr šis jautājums ir novests tiktāl, ka cilvēki praktiski gulsies priekšā šīm mašīnām, kad risinājums, protams, ir tur uz vietas. Bet tas risinājums ir sarunu, kompromisa ceļš, un mēs to piedāvājam. Nevis piedāvājam ar spēku kaut kādā veidā risināt šo jautājumu. Šeit es neredzu tiešām nekādu pretrunu. Tātad, runājot pēc būtības, par lidlaukiem šobrīd šīs koncepcijas tomēr, manuprāt, nav. Ja būtu šī apstiprinātā koncepcija un ja kāds būtu pateicis, ka Latvijā būs viens lidlauks vai divi, bet Vaiņodes lidlauka nebūs, tas tomēr būtu savādāk. Šis Vaiņodes jautājums ir kontekstā, ietilpst koncepcijā, kuru varētu īstenot. Šobrīd nav šīs koncepcijas, neviens šobrīd nav konceptuāli pateicis, ka šis lidlauks nebūs vajadzīgs. Sakarā ar lidojumiem šeit jau ir ne pirmo reizi... tas ir, nacionālo aviokompāniju statusu, ar to konkursu, kas ir SAS... tas ir, ka šīs koncepcijas trūkums un kaut kādas vienotas politikas trūkums šajā jautājumā diemžēl rada problēmas, diskusijas un nevajadzīgus konfliktus, bet šeit ir principā tomēr vainojama valdība, kam šīs koncepcijas tomēr nav, jo šī valdība jau strādā nepilnus 7 mēnešus, tas ir, jau vairāk nekā pusi laika, kādu strādāja iepriekšējā valdība, un pirmo 100 dienu iestrādāšanās periods jau it kā ir garām, un šobrīd vajadzētu būt arī risinājumam. Otrs būtiskākais aspekts, ko jau es teicu, - tas ir šis kompromiss, politiskais izlīgums, ne tikai šeit, Saeimā, starp partijām, bet arī uz vietas. Nedrīkst risināt šo jautājumu ar spēku. Šobrīd šo Ministru kabineta rīkojumu savādākā veidā - ar mobilā pulka vai armijas iesaistīšanu... es neredzu iespēju, kā to var atrisināt, jo neviens... aizsūta otrās šķiras Aviācijas departamenta ierēdņus, bet neviens no vadītājiem nebrauc uz Vaiņodi ar šiem cilvēkiem runāt. Jo ir bailes. Mūsējie, kad bija aizbraukuši, teica, ka tur noskaņa ir tāda, ka gatavi visus strīpiņā salikt, bet diemžēl tie, kas ir atbildīgi par šo politiku, nebrauc un nerunā ar cilvēkiem, un nemeklē šo risinājumu. Arī citi lidlauki - tātad Aizsardzības ministrijas pārziņā esošie, - tātad Jēkabpils lidlauks, Lielvārdes lidlauks un Tukuma lidlauks. Jēkabpils lidlauks arī ir vesela problēma, to pašvaldība ir nosargājusi, tur šobrīd arī nav risinājuma. Kaut gan ir arī firmas, kas gribētu strādāt. Otrs. Vai starp Vaiņodi un Liepājas ostas attīstību... vai Zemnieku savienība šeit rada problēmu un ir pret Liepājas ostas vai Latvijas... savu priekšrocību izmantošanu? Nekādā ziņā! Manuprāt, šis jautājums nav nostādīts pretstatā. Jo Liepājas ostas attīstība, tas, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu kravu apgrozījums ir pieaudzis par 256% un sasniedzis 1,1 miljonu, ir neapšaubāmi liels pluss, bet, lai šī osta attīstītos, ir vajadzīga koncepcija, kāda ir šī galvenā ostas attīstības stratēģija. Un nav, manuprāt, vēl tas izlemts, jo, manuprāt, šeit ir pārsvarā prāmju satiksme, jo pa jūru no Rīgas līdz Liepājai ir jākuģo 7 stundas, ar autotransportu turp divās trijās stundās var aizbraukt, un prāmju satiksme caur Liepājas ostu būtu viena no tām lietām, kas varētu attīstīties. Otrs jautājums - dzelzceļa infrastruktūra un mezgli: Ventspils-Liepāja. Vai Liepājas osta var attīstīties, ja atved tikai plātnes, bet nerisina jautājumu par Liepājas dzelzceļa mezglu? Šeit valdības attieksme... Es biju tikties nevis ar vaiņodniekiem, es biju tikties ar ostas darbiniekiem. Tad šī izpausme, šīs valdības atbalsts... un domas par ostu, nav, manuprāt, nekādas, jo neviens negrasās pateikt: "Draugi mīļie, jums ir naudiņa, taisiet to Liepājas ostas dzelzceļa mezglu!" Valdībai šobrīd naudas nav: mēs netaisāmies un negrasāmies jums palīdzēt! Ar plātnēm acis Liepājas ostas attīstībai mēs neaizbāzīsim, un neattīstīsies tikai dēļ šīm te plāksnēm šī osta. Tas pats, kas ir šobrīd Ventspilī, kad jau ir nonākts līdz situācijai, ka osta, kas dod lielu ieguldījumu Latvijā un kas pagājušogad tranzīta apjomus ir kāpinājusi par 27%... ja Igaunijā palika 100% un Lietuvā ir par 9% kritums, Ventspilī šobrīd cisternas iet no sliedēm nost. Vai tā ir valsts atbalsta politika? Vai valdošā koalīcija un valdība šobrīd tādā veidā atbalsta šo politiku? Es domāju, ka ne. Tāpēc, neapšaubāmi, es neredzu šeit pretrunu: mēs esam par izlīdzinātu politiku un par ostu attīstību kā vienu no Latvijas dabīgajām priekšrocībām. Ar koncepcijām, ar dažādiem risinājumiem, ar investīciju programmām, kas var risināt šos jautājumus pēc būtības. Jo, kā es jau teicu, plātnes pie Liepājas ostas neatrisina attīstības jautājumu. Vēl viens jautājums, kas ir šajā saistībā, ir jautājums par reģionālo politiku un konversiju. Mēs šo vārdu "konversija" praktiski nelietojam, jo mums tik liela militāri rūpnieciskā kompleksa nebija, mums nav nekādu pasākumu šīs konversijas veikšanai, bet, manuprāt, sevišķi saistībā ar zinātni, ar tādām vietām kā Vaiņode, kas bija saistītas ar krievu karaspēka apkalpošanu, kur bija cilvēki nodarbināti, arī šādai reģionālai konversijas programmai ir jābūt, lai nebūtu tā, ka šie cilvēki, kas tikko, nupat cīnījās par krievu armijas izvešanu, teiktu: "Mēs gribam viņus atpakaļ! Mums bija darbs!" Un tas jau ir valstiskas politikas jautājums, un šobrīd ir šīs politikas pilnīgs trūkums un jautājuma nerisināšana. Tāpēc šeit ir vairāki konteksti, un es tiešām gribētu, lai mēs atbalstītu varbūt ne pašu labāko formulējumā... šo iesniegto lēmuma projektu. Tātad šeit nekādas pretrunas, kā jau es teicu, starp mums un Lagzdiņa kungu un Ābiķa kungu nav. Atcelt šo lēmumu par nodošanu rajona un pilsētas... Nodot pagastam, un pēc tam šo jautājumu risināt. Tā ka es tiešām aicinu atbalstīt šo lēmumu, un visvairāk es aicinu, lai nebūtu nepieciešamības risināt Saeimā šādus jautājumus, kurus var atrisināt uz vietas, un kuri ir jāatrisina uz vietas, un lai nebūtu tā, ka mums tie jāapspriež Saeimā un tikai pēc šīs Saeimā veiktās apspriešanas varbūt sākas kaut kādi pozitīvi risinājumi. Tiešām priecātos, ka šādas lietas Saeimā vairs nebūtu jāapspriež! Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_05-seq77 language "lv".
• 1995_04_05-seq77 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q822919.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q2660080.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q37.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q191.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q4294480.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q1807079.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q52371.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q5244326.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q6112558.
• 1995_04_05-seq77 mentions Q8214589.