Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq523> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq523 type Speech.
• 1995_04_05-seq523 number "523".
• 1995_04_05-seq523 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq523 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq523 spokenAs 77.
• 1995_04_05-seq523 spokenText "Cienījamais priekšsēdētāj! Cienījamie klātesošie! Vispirms - varbūt nedaudz par to, kas attiecas uz konceptuālo strīdu par to, vai ticības mācībai vajadzētu būt skolā vai ne. Es domāju, neko jau tik lielu mēs reliģijai neiedodam no valsts puses; vienīgais, ko mēs faktiski iedodam ar šo likumu, ir tas, ka daļēji jau faktiski legalizējam to, kas praktiski notiek ļoti daudzās skolās, un atļaujam tātad ticības mācības pasniegšanai izmantot skolas telpas. Skolas telpas un tīri tās organizatoriskās iespējas, kas saistītas ar to, ka tie skolēni ir... un tas tiek teikts, ka viss notiek Izglītības ministrijas noteiktajā kārtībā. Protams, runa ir tikai par to, ka brīvprātīgi, taču brīvprātība ir šeit noteikta caur vecāku piekrišanu. Par cik, godīgi sakot, runāt par brīvprātību ļoti stingrā nozīmē attiecībā pret skolēniem ir vienmēr problemātiski. Šī brīvprātība šoreiz izpaužas vecāku izvēlē. Tas nozīmē, ka skolotājiem, skolas direktoram ir jāsaņem vecāku rakstisks iesniegums par to, ka viņi grib, lai viņu bērns attiecīgo ticības mācību apgūst, un, ja šāda dokumentāli apliecināta vecāku vēlēšanās ir, tad skolotājs var organizēt šo ticības mācību jeb noteikto konfesiju ticības mācību skolā. Un šeit tā brīvprātība tātad izpaužas caur vecākiem. Tālāk. Kas attiecas uz tām tehniskajām problēmām, ko Kreituses kundze minēja, ticības mācība jau nav tā, ka katrai atsevišķai klasei pa mazām grupām tiek sadalīts... Arī Latvijas Republikas pieredze šajā ziņā ir pietiekami plaša: pirmskara periodā ticības mācību ļoti bieži organizēja vairākklašu grupās, kopā. Un tāpēc es domāju, ka šajā gadījumā, ja mēs runājam par šeit uzskaitītām konfesijām, ir runa par maksimumu - sešām konfesijām, tātad runa ir par sešām nodarbībām, kas varētu būt vienu reizi nedēļā, piemēram, katrai attiecīgajai grupai. Katrai no attiecīgajām grupām. Es domāju, nevienai Rīgas skolai nav objektīvu problēmu atrast iespējas, piemēram, šādām sešām nodarbībām skolā vienas nedēļas laikā (protams, attiecīgajos laikos, kad nenotiek citas stundas). Tālāk. Tomēr es gribētu parunāt par to faktisko stāvokli. Mēs varam filozofēt par ētiku, mēs varam filozofēt par starpkonfesionālo reliģijas mācību, bet tā problēma, pie kāda secinājuma nokļuva mūsu komisija, apskatot šo jautājumu, ir, ka šobrīd nav mums šīs ētikas kultūras un šobrīd mums nav starpkonfesionālās reliģijas mācības, - nav tās! Tās nav Izglītības ministrijā. Un varbūt kaut kad nākotnē... protams, tas ir ļoti gaišs mērķis. Ir Zviedrijas pieredze - tur it kā kaut kas līdzīgs ir izveidots. Bet šobrīd tās nav, ir dažādi mēģinājumi to izveidot. Līdz ar to - ko mēs izdarām šeit? Šo zināmo vakuumu, kas pastāv, mēs ļaujam aizpildīt ar tām stundām jeb tām mācībām, par kuru vērtībām tomēr, es domāju, lielākā daļa no mums nešaubās. Diez vai kāds, pat cilvēks, kurš nav ticīgais jeb kurš ir ateists, uzskata, ka ticības mācības pasniegšana skolēniem... kas tātad ir šīs ticības mācības sastāvdaļa... tātad kuru vecāki ir, piemēram, katoļi vai pareizticīgie... vai pareizticīgo ticības mācīšana šiem skolēniem varētu kaut kādā veidā ētiski kaitēt? Tieši otrādi, - es domāju, ka tā var viņus ētiski nostiprināt un varbūt aizpildīt tos robus, kas pašlaik reāli eksistē mūsu izglītībā. Protams, tiem vecākiem un tiem bērniem, kas uzskata sevi par ateistiem vai pie šīm konfesijām nepiederošiem, ir iespēja... viņiem nav nekādā veidā uzspiesta ticības mācība, viņiem ir iespējas šajā gadījumā apgūt ko citu, un šajā gadījumā ētika bija domāta kā variants, ko varētu organizēt šiem bērniem, bet, protams, par to, vai tas ir alternatīvi vai nav, mēs varam vēl spriest līdz trešajam lasījumam. Kas attiecas uz tām pašvaldībām, varbūt nav sevišķi veiksmīga redakcija, un es piekrītu, ka, gatavojot trešo lasījumu, mums būs jāpapildina, bet šeit ir neliels pārpratums. Nav domāts tā, ka ar rajona vai pilsētas pašvaldības atļauju ticības mācības, citu konfesiju ticības mācības, automātiski var tikt mācītas skolās. Te ir runa par to, ka papildus šeit nosauktajām sešām var, iespējams, būt cita kāda konfesija vai reliģija,kura konkrētajā rajonā, konkrētajā ciematā faktiski ir pietiekami iesakņojusies, un līdz ar to pašvaldība uzskata, ka to varētu mācīt skolā, bet, protams, tā mācīšana skolā, vienalga, ir caur Izglītības ministriju. Proti, tajā pirmajā teikumā noteiktā... Izglītības ministrijas noteiktā kārtība attiecas arī uz otro teikumu, arī uz tām konfesijām, kuras ar pašvaldību atļauju var papildināt faktiski šo konfesiju skaitu. Un tā būtība ir tāda, ka valsts līmenī mēs runājam par tradicionālajām, un tās te ir uzskaitītas, bet tajā pašā laikā šodien, protams, var būt tādi gadījumi, kad atsevišķos Latvijas reģionos kādas citas reliģijas mācības kļūst populāras vai iekaro sev vietu. Mehānisms, kas šeit ir paredzēts, - ka šīs jaunās reliģijas sev iekaro vietu nevis caur bērniem, tiešā veidā ieejot skolā, bet caur vecākiem, - vispirms tātad iekarojot sev autoritāti vecāku vidū un tad caur pašvaldību ieejot skolā. Nevis otrādi. Jo šodien diemžēl mēs sastopamies ar konfliktiem, ka skolās tiek mācītas tādas reliģijas, kuras tajā konkrētajā vidē, tajā konkrētajā pilsētā, tajā konkrētajā rajonā, sabiedrībā nav pieņemtas, un līdz ar to rodas konflikti. Tā ir domāts šis teikums par to pašvaldības atļauju. Es lūgtu atbalstīt šo Cilvēktiesību komisijas ieteikto variantu, un, kas attiecas uz precizējumiem, tiešām, gatavojot trešo lasījumu, mēs varētu izdarīt. Paldies.".
• 1995_04_05-seq523 language "lv".
• 1995_04_05-seq523 speaker Andrejs_Pantelejevs-1961.
• 1995_04_05-seq523 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq523 mentions Q2660080.
• 1995_04_05-seq523 mentions Q34.
• 1995_04_05-seq523 mentions Q11989566.