Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq452> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq452 type Speech.
• 1995_04_05-seq452 number "452".
• 1995_04_05-seq452 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq452 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq452 spokenAs 77.
• 1995_04_05-seq452 spokenText "Cienījamais Prezidij! Kolēģi! Es ilgi jūsu laiku neaizkavēšu, izteikšu atsevišķas tēzes, jo savulaik es mazliet nodarbojos ar kara vēstures problēmām. Tātad, bez šaubām, 8. maijs ir pamatota diena, tāpēc ka 1945. gada 8. maijā 23.00 pēc Viduseiropas laika jeb 23. 01 pēc Latvijas laika (faktiski - pēc Viduseiropas laika) beidzās Otrais pasaules karš un karadarbība. Nākamais ir jautājums par izraisīto diskusiju, kāpēc mums ir jāsvin vai nav jāsvin šie svētki. Šeit es saredzu vienu tādu sindromu, kurš mums būtu jāpēta atsevišķi, - tas ir 1939., 1940. gada sindroms. Atcerēsimies to, ka gan 1939. gadā, gan 1940. gadā Latvijas valsts kā tāda nepretojās okupācijai! Nepretojās. Nav tādu faktu ne 1939. gadā, ne 1940. gadā, ka kāds grupējums būtu pretojies PSRS okupācijai. Tāpēc es saprotu, kāpēc mums bija kaut vai pašiem sev jāpierāda, ka mēs varējām cīnīties pēc tam, lai gan mēs tagad saprotam... ir diskusija par to, vai mēs to darījām pareizi vai nepareizi. Bet varbūt atstāsim dažus jautājumus arī vēsturniekiem! Un es negribētu, lai šī diskusija vai arī turpmākās diskusijas, kas būs pēc gada atkal, iespaidotu vēsturniekus, jo vēsturniekiem šādā atmosfērā ir strādāt diezgan grūti. Nākamais. Vai mums, latviešiem, ir iemesls kaut daļēji... vai latviešiem vispār ir iemesls svinēt šo dienu? Es domāju, ka iemesls ir - un iemesls ir mums visiem pieminēt tos latviešus, Latvijas pilsoņus, kas cīnījās pret nacismu, un tādu bija daudz. Tādu bija daudz, un vēsturnieki vēl tikai ķeras pie šīs vēstures lappuses pētniecības. 1941., 1942. gadā studentu un skolnieku grupas nelegāli valsts svētkos izkāra karogus, toreiz tas bija aizliegts. Bez tam atcerēsimies, ka pēc tam, kad bija skaidrs, ka nacistiskā Vācija nekādā veidā neakceptēs Latvijas valstiskuma atjaunošanu, daļa no tiem, kas cerēja uz to, atšķēlās no, teiksim, Dankera - Bangerska grupas (nosacīti), un starp tiem bija mūsu brīvvalsts laika finansu ministrs Valdmanis, ka tika faktiski deportēts uz Vāciju piespiedu kārtā. Starp tiem bija "zemsaviešu" līderi. Starp tiem bija tāda odioza figūra kā Gustavs Celmiņš, pērkoņkrustietis, kas kara pēdējās dienas sagaidīja Štuthofā. Un mēs šo sarakstu varētu turpināt. Bez tam atcerēsimies Latviešu centrālo padomi un viņas organizētās slavenās laivu akcijas! Vai tad tās mēs nepieminēsim? Mēs svinēsim kaut kā savādāk? Pieminēsim kaut kā savādāk šos Otrā pasaules kara, varbūt pat latviešu tautas varoņus? Bez tam kurelieši arī ir viena neizpētīta, līdz galam neizpētīta, vēstures lappuse. Rubeņa bataljons, Upelnieks. Upelnieks un viņa biedri, kurus nošāva Liepājas kāpās 1944. gada rudenī. Varbūt tos mēs nepieminēsim? Tāpēc es domāju, ka mums ir tam jāpieiet ar lielu atbildību un ir jāpieņem vēsture, kāda tā ir, un ir jālasa labas grāmatas, ir jāpēta avoti un pamazām jāattīrās no tiem uzslāņojumiem, kas mums ir nākuši līdzi šajos 50 gados. Un vēlreiz es gribētu aicināt, lai mūsu diskusija šeit, parlamentā, nevis bremzētu vēsturnieku darbu, bet veicinātu vēsturnieku darbu. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_05-seq452 language "lv".
• 1995_04_05-seq452 speaker Maris_Zvaigzne.
• 1995_04_05-seq452 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq452 mentions Q183.
• 1995_04_05-seq452 mentions Q15180.
• 1995_04_05-seq452 mentions Q506717.