Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq420> ?p ?o. }
Showing items 1 to 16 of
16
with 100 items per page.
- 1995_04_05-seq420 type Speech.
- 1995_04_05-seq420 number "420".
- 1995_04_05-seq420 date "1995-04-05".
- 1995_04_05-seq420 isPartOf 1995_04_05.
- 1995_04_05-seq420 spokenAs 114.
- 1995_04_05-seq420 spokenText "Godājamie kolēģi! Vēsturi mainīt nav iespējams, kaut gan lieli politiķi - Krastiņš un Kiršteins - apgalvo, ka Latvija Otrajā pasaules karā nav piedalījusies. Tā tomēr tur piedalījās. Latvija karoja - un kā vēl! Viens otram pretī dažādās frontes pusēs stāvēja tēvs un dēls, brālis pret brāli. Dažādos pretējos flangos tajās kara cīņās bija pat šeit, šajā zālē, sēdošie, tie, kas tagad ir Latvijas 5. Saeimas deputāti. Viens no viņiem, pagātnē īstens komunists, Berklavs, bija Sarkanarmijas virsnieks; otrs, Aleksandrs Pētersons, karoja pretējā frontes pusē - SS leģionā. Var kliegt visās Eiropas krustcelēs, ka mēs padomju laikā bijām okupēti un aizmirsti, ka 1940. gadā Latvijas darba tauta ar gandarījumu uzņēma Saeimas lēmumu par Latvijas uzņemšanu Padomju Savienībā. Protams, toreiz nebija informācijas par to, kas cilvēkus sagaida totalitārajā Staļina režīmā. Protams, tas neattiecās uz Latvijas buržuāziju un tiem cilvēkiem, kas zaudēja savus kapitālus. Tie, dabiski, šo faktu uzņēma negatīvi. Lai varētu no augstām tribīnēm kliegt, ka padomju laikā mēs bijām okupēti 50 gadus, nepietiek ar to, ka paši šo faktu apceram no visām pusēm, un no šāda aspekta vadoties, veidojam savu ārpolitiku. Šim faktam ir vajadzīgs starptautisko organizāciju atzinums. Pagaidām šāda apstiprinājuma Latvijas okupācijas faktam nav. Bet ir vispārzināms fakts, ka Otrā pasaules kara laikā ar Antihitleriskās koalīcijas valstu kopējiem spēkiem tika iznīcināts nacisms - divdesmitā gadsimta mēris. Tātad, pirmkārt, Latvija, kura tanī laikā bija Padomju Savienības sastāvā, Otrajā pasaules karā piedalījās. Otrkārt, Latvija kopā ar citām Antihitleriskās koalīcijas valstīm piedalījās nacisma iznīcināšanā. Cilvēki, kas karoja hitleriskās Vācijas pusē, gribot negribot piedalījās genocīdā pret atsevišķām tautām. Tā rezultātā tika iznīcināti miljoniem dažādu tautību cilvēku - ebreji, čigāni, poļi un tā tālāk. No vēstures ir labi zināms, ka tāds liktenis - masveidīga iznīcināšana - bija ieplānots arī latviešu tautai. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem fašistiskās Vācijas sagrāve bija gaismas stars savas dzīvības saglabāšanas ceļā. Tā viņiem bija izglābšanās no drošas nāves. Nacisma sakāves dienu es uzskatu par svētku dienu un aicinu deputātus atzīt fašistiskās Vācijas kapitulācijas dienu par svētku dienu. Pateicos par uzmanību.".
- 1995_04_05-seq420 language "lv".
- 1995_04_05-seq420 speaker Nikolajs_Krasohins-1931.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q822919.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q211.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q193089.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q183.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q15180.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q43070.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q44687.
- 1995_04_05-seq420 mentions Q621816.