Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq397> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq397 type Speech.
• 1995_04_05-seq397 number "397".
• 1995_04_05-seq397 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq397 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq397 spokenAs 46.
• 1995_04_05-seq397 spokenText "Es sākšu ar to dalījumu, kādā savu runu mēģināja veidot Gaiļa kungs, novērtējot šos trīs kritērijus. Pirmie divi ir valsts intereses un uzņēmuma intereses un trešais - partija, partiju vērtējums šim notikumam. Manuprāt, viss šis notikums ir pārsvarā vienīgi partijas vērtējums, tikai no partijas un šauras cilvēku grupas jeb loka, kam ir šobrīd vara. Šis jautājums tiek vērtēts nevis no valstiskā viedokļa... Jo, ja Gaiļa kungs būtu runājis par valstisko viedokli, tad viņš būtu atbildējis uz jautājuma būtību. Un jautājuma būtība bija tāda, ka, pēc iepriekšējā lēmuma projekta, pēc Valsts kontroles materiālu iesniegšanas valdībai jāizvērtē un jānosaka pasākumi, kas ir veicami situācijas uzlabošanai. Šobrīd ir atrasts viens grēkāzis, kas ir atlaists, it kā visas problēmas būtu tur, bet jautājumu ir ļoti daudz. Jautājums ir - kur ir palicis likums par uzņēmējdarbības regulēšanu enerģētikā, kas principā likumdošanas ceļā risina visas šīs dabīgā monopola problēmas? Cik Ozoliņa kungs personīgi ir saņēmis par šo likumprojekta izstrādi? Vakardien laikrakstā "Labrīt" tās summas bija minētas - simtiem tūkstošu latu - kā dažādās instancēs, kur viņš strādājis, saņēmis... un likuma nav. Šī valdība strādā 7 mēnešus, kad bija šis pieprasījums - pirmais. Jo šeit nejauciet divas lietas - runa ir ne tikai par šo "Latvenergo" padomes lēmumu un Koemeca atlaišanu, ir runa par to, kā valdība atbild uz to pirmo pieprasījumu, kas bija par enerģētikas stāvokli un par pasākumiem, ko veiks šā enerģētikas stāvokļa uzlabošanai. Toreiz Saeima bija saprotoša, jo valdība tikko bija stājusies pie savu pienākumu pildīšanas un arī mēs ar cerībām raudzījāmies - jauns ministrs un jauns Ministru prezidents, viss būs kārtībā. Kungi mīļie, 7 mēneši ir pagājuši, bet kāds ir rezultāts? Kas ir izdarīts? Ir atlaista padome, ir atlaists Koemecs, bet vairāk nav izdarīts itin nekas! Hartas parakstīšana, kuru bija iesākuši iepriekšējie. Var uzskatīt par lielu varoņdarbu viena paraksta uzlikšanu, bet es to tā nevērtēju. Galvenais ir darbs, kas bija ieguldīts tās sagatavošanā, un šo kungu, kas to parakstīja, nopelns tanī jautājumā ir dikti, dikti niecīgs. Tātad paveikts, manuprāt, "Latvenergo" jautājumā nav itin nekas, izņemot voluntārus lēmumus par cilvēku atlaišanu. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Gaiļa kungs ļoti daudz runāja par interešu konfliktiem. Bet paskatīsimies pēc būtības! Piemēram, viens interesants jautājums, kas ir tikko radies un kur Gaiļa kungs ir personīgi iesaistīts vistiešākajā veidā. Tas ir tikko publicētais banku reitings, kur ir novērtēts, ka vienai no Latgales bankām - "Alejas bankai" - pašu kapitālā atlikuši 19 tūkstoši. Iepriekšējā valdībā valsts īpašuma valsts ministrs Krastiņa kungs piedraudēja ar padomes atlaišanu "Latrostrans", ja valsts daļas īpašnieki nobalsos par 500 000 latu ielikšanu no "Latrostrans" šinī bankā, tās pamatkapitālā. šinī bankā, kur ir kontrolpakete Latvijas valstij. Gaiļa kunga valdība uz to piemiedza acis, 500 000 latu ielika, - šobrīd palicis vairs nav nekā. Dažos mēnešos! Gaiļa kungs, vai ir interešu konflikts šeit vai nav? Un otrs jautājums. "Alejas banka", kura pēc Finansu ministrijas slēdziena... Bija izveidota komisija, tika izvērtēts, kurām bankām nodot apkalpot valsts budžetu, un "Alejas bankas" komisijas lēmumā nebija. Bet tad, kad bija jāizšķiras par to, Gaiļa kungs, ierodoties no tikšanās ar saviem piekritējiem Daugavpilī, kas ir šinīs bankās pārstāvēti "Kluba-21" filiāles cilvēki, kas vada, bija ļoti neapmierināts, ka, redz, cilvēki, pašu cilvēki, ir "apdalīti", un deva mutisku rīkojumu finansu ministram atvēlēt daļu no budžeta šai bankai. Un šāds rīkojums tika pieņemts, un, Gaiļa kungs, es gribētu arī, lai jūs pasakiet, - vai jūs šinī lietā bijāt iekšā vai nebijāt? Šobrīd bankai pašu kapitālā ir palikuši 19 000, tātad ir izsaimniekots pusmiljons, ir apdraudēts budžets, bet speciālisti un "Latvijas ceļa" cilvēki, kam ir nags uz bankām, šinī bankā... kāpēc šinī bankā neinteresējas? Vai viņi tur interesēsies un Valsts kontrole? Es domāju, ka ne, jo tie nav tie cilvēki, par kuriem būtu jāinteresējas, jo šeit tomēr šīs valdības laikā, manuprāt, visraksturīgākais ir tas, ka nav visiem vienādi spēles noteikumi. Ir savējie, kā agrāk bija rakstīts, un ir "citējie": tie, kas nav ar mums, - tie ir pret mums! Tikai tā es raksturotu šo situāciju, un, ja vajadzīgs, mēs varam vēl dažus interešu konfliktus, ļoti būtiskus, kur ir runa par miljoniem, izrunāt, bet tie ir tieši saistīti ar dažiem cilvēkiem valdībā, un neviens pie šiem neķersies klāt. (Starpsauciens no zāles: "Pareizi!") Tāpēc tādu demagoģiju, ka šeit šobrīd ir cīņa par interešu konfliktiem... ir šī cīņa, bet pārsvarā tad, kad tas saistās ar nevēlamiem cilvēkiem, bet nevis pēc būtības. Un jautājumu "uzpūšana". Tāpēc es gribētu teikt, ka valdība principā šobrīd neatbildēja uz pašiem būtiskākajiem jautājumiem par to, kas tiek darīts, jo tas arī atspoguļoja valdības, manuprāt, domāšanas līmeni, ka tikai jautājums - vai padome vai atsevišķs cilvēks izšķir kādas sistēmas dzīvotspēju, darbaspēju, vai arī šīs sistēmas uzbūve, pārvaldes forma, funkciju sadalījums, galu galā - tiesiskais, likumīgais princips? Uz kāda likuma panta pamata ir atlaista padome, uz kāda likuma panta pamata ir atlaists ģenerāldirektors vai prezidents... vai kā viņš tur saucās... "Latvenergo"? Es šeit neredzu nevienu tiesisku argumentāciju. Es iepazinos ar Valsts kontroles likumu, un tur ir vairākas uzbūves. Šobrīd Valsts kontroles reglaments nav pieņemts. Un tur ir precīzi definētas šā departamenta kolēģijas tiesības, bet šīs tiesības pārsvarā beidzas, ja šī summa ir 3 līdz 5 tūkstoši latu. Un tālāk visos būtiskākajos jautājumos ir padomes lēmums. Un kolēģijas lēmums (tā kā reglaments nav pieņemts un Valsts kontroles padomes lēmuma šinī jautājumā nav), manuprāt, ir nodots īpašniekam - valdībai - apspriešanai. Un es nemaz negribētu pēc būtības par šo runāt, kaut vai par jautājumu par bezpeļņas principa neieviešanu... nosacītās bezpeļņas principa neieviešanu uzņēmuma statūtos. Kurš man šobrīd var pateikt - kādā veidā akciju sabiedrībā realizēt nosacītās bezpeļņas principu? Ja Ministru kabineta lēmumā Valsts kontrole vērsās..., tad par šā lēmuma nepildīšanu bija jāatlaiž 3 cilvēki: ekonomikas ministrs, finansu ministrs un Monopoluzraudzības komitejas priekšsēdētājs, jo Ministru kabineta lēmums uzdeva nevis "Latvenergo", bet šīm ministrijām iztrādāt šos principus un iekļaut tur, bet šie cilvēki ir savējie, un tos neviens neaiztiks, jo spēles noteikumi šeit ir savādāki: te ir savējie, un te - nesavējie. Otrs jautājums: jahta "Bravo". Gaiļa kungs ir ļoti daudz ar to braukājis. Es gribētu zināt, cik viņš ir samaksājis vai kas par to ir maksājis, par šiem braucieniem? Jo te ir līdzekļu izsaimniekošana... Jahta ir laba lieta, var taisīt biznesu, varbūt bagāti cilvēki lai brauc, "Latvenergo" vēl varēs piepelnīties ar jahtu. Cik, Gaiļa kungs, jūs esat samaksājis par braukāšanu ar jahtu? Vai jūs neesat izsaimniekojis daļu no šo nodokļu maksātāju, no šo enerģijas maksātāju naudas? Var būt, ka bija bagātāki cilvēki, kas būtu devuši vēl peļņu? Tāpēc šeit daudzi jautājumi ir ļoti, ļoti neskaidri. Un arī par sponsorēšanas ierobežošanu. Protams, tas ir ļoti sāpīgs un smags jautājums, un Lagzdiņa kungs šo jautājumu risina savādāk nekā Gaiļa kungs. Viņš risina, iesniedzot konkrētu likumprojektu, kur viss ir precīzi reglamentēts. Piemēram, ir viens jautājums - ar šo sponsorēšanu kāds likums, kurš pants ir pārkāpts? Un tiesiskais jautājums - kas ar šo likumu ir pārkāpts? Jo Gaiļa kungs varbūt likumdošanā nav tik precīzi informēts. Bet, sponsorējot kultūrai un sportam, kur ir 95% peļņas nodokļa atlaide, uzņēmums nezaudē, jo viņam praktiski tikai 5% no šīs daļas, kur nav atlaide... par to samazinās, tas ir tas reālais zaudējums šim uzņēmumam. Pārsvarā tā ir nauda, līdzekļi, ko varētu iemaksāt, vajadzētu iemaksāt budžetā, sponsorēšana kultūrai, izglītībai, labdarībai, kas ir paredzēta likumdošanā. Nu tad atceļam to vai arī šiem uzņēmumiem aizliedzam izmantot! Nekādas problēmas! Bet kādas... ja tāda ir likumdošana, tad kā Ministru prezidents var uzstāties un aicināt pret tiesiskas valsts principiem? Ja likumi ir nepareizi, - tad mainīsim! Atlaidīsim Saeimu, jo nav pareizie likumi! Par tarifiem. Jautājums par tarifiem. Kas ir visbūtiskākais? Principā -atzīsimies atklāti un godīgi! - trūcīgos maksātājus, tos, kas maksā par enerģiju, mēs šinī sezonā esam aplaupījuši. Mēs esam aplaupījuši viņus par miljoniem latu! Tikai noskaidrosim, kurš un kādā veidā. Tas ir jautājums, kurš arī jaunajā likumprojektā par pievienoto vērtību izsauca vislielāko priekšlikumu gūzmu un debates, tas ir pants par šiem atvieglojumiem. Visiem mums gribas kaut ko rakstīt, bieži nesaprotot, ko tas nozīmē, un iepriekšējā likumā bija šis nevainīgais pants, ka šie maksājumi ir atbrīvoti no pievienotās vērtības nodokļa maksājuma... iedzīvotājiem nav jāmaksā. Bet kā tas izvērtās? Izpildvara to traktēja tā, ka šiem maksājumiem nav tiesības uz priekšnodokļa atmaksu, un principā bija divas cenas: viena cena - uzņēmumiem, kam bija šis nodokļa maksājums, un otra - iedzīvotājiem, kas bija par latu vairāk, augstāks par gigakaloriju. Es gribu atgādināt un atzinību izteikt LNNK frakcijai, kas oktobrī šo jautājumu cēla. "Latvijas ceļa" valdošā koalīcija noraidīja to Budžeta komisijā, jo solīja, ka ar 1. janvāri būs jaunais likums, kur mēs šo jautājumu atrisināsim. Jaunajā likumā principā mēs to esam atrisinājuši, bet jaunais likums stāsies spēkā ar 1. maiju, un tātad ir jautājums - kas ir pacēlis šo tarifu un kas ir atbildīgs? Pirmkārt, Saeima, kas ir pieņēmusi to lēmumu, un valdība, kas neko nav darījusi, lai šo jautājumu risinātu, jo valdībai ir viena interese - fiskālā: savākt naudu, ņemt naudu. Un šobrīd tā pārsvarā tiek ņemta no vājākajiem, neaizsargātākajiem, jo pie stiprajiem... pie alkohola... nopietni ķeroties, var būt arī problēmas. Vieglāk ir aiztikt neaizsargāto zemnieku, neaizsargāto pensionāru, neaizsargāto trūcīgo iedzīvotāju, un uz to diemžēl šobrīd ir orientējusies un to dara valdība. Neslēpsim to un skatīsimies taisnībai acīs! Protams, ir arī tīri ētisks jautājums. Kabinets klausījās daudzus jautājumus par ētiku un šausmīgi ētisku... deputātiem tik daudz lekciju nav lasīts; var būt, ka mēs arī tanī lietā kaut ko īsti nepieprotam. Bet kādā veidā viena cilvēka rokās, kuru Koemecs iepriekš par dažādiem... par, nu, teiksim, pārkāpumiem ir atlaidis no darba, - kādā veidā, tīri ētiski, var nodot... cilvēks, kurš ir atlaists... nodot šā cilvēka rokās visas šīs sistēmas likteni vienpersoniski! Vienpersoniski. Lēmums tika pieņemts vienpersoniski, neskatoties uz to, ka statūtos ir rakstīts, ka jābūt ne mazāk kā 6 padomes locekļiem. Kādā veidā... šī te ir juridiskā problēma, kas neatbilst statūtiem, bet otra ir arī ētiskā. Es domāju, ka Kabinets šinī ētikā ir ļoti smalki informēts. Man, piemēram, tas nav skaidrs. Un šeit rodas cits jautājums. Šobrīd ir tuvu jaunās vēlēšanas, un es ieteiktu valsts augstākajiem ierēdņiem, uzņēmumu vadītājiem būt ļoti piesardzīgiem, atlaižot nespējīgus darbiniekus, jo, ja viņi nederēs ražošanai, nederēs citiem darbiem, viņi varbūt metīsies politikā un gūs pārsvaru, gūs varu un pēc tam izrēķināsies ar tiem cilvēkiem, kas ir negatīvi novērtējuši viņu darbu. Tāpēc esiet, lūdzu, piesardzīgi! Politikā šobrīd... Šie cilvēki atgriezīsies politikā, un jums var nākties par to ciest. Tāpēc es šobrīd, izskatot šo jautājumu, neredzēju atbildi ne uz vienu no būtiskākajiem jautājumiem. Otrs - enerģētikas attīstības koncepcija, sadalot enerģijas ražošanu un transportēšanu. Te ir atkal trūcīgo cilvēku apdalīšana. Ja tagad tam, kam garāka līnija, būs jāmaksā vairāk, tad tas arī ir kaut kāds, manuprāt, absurds lēmums, jo nekādas koncepcijas nav. Ir vairāki varianti, un tiek piedāvāti diezgan revolucionāri neapspriesti lēmumi. Manuprāt, šis lēmums par "Latvenergo" padomi un Koemeca atlaišanu ir politisks lēmums, personīgās izrēķināšanās lēmums un neapdomīgas rīcības lēmums, uz ko jau Kiršteina kungs norādīja. Neapdomīgā izteikšanās un rīcība no Gaiļa puses par partiju finansēšanu, manuprāt, ir pierādījusi, ka tomēr emocijas bieži gūst pārsvaru, bet, ja arī ir kļūdas, tad viņas ir jāatzīst. Un tāpēc, tā kā valdībai viens no sākuma argumentiem bija uzticības zudums Koemecam, es atzīstu, ka es neticu enerģētikas ministram Ozoliņam, ka viņš var šīs problēmas risināt. Un es iesniegšu lēmuma projektu par to, lai pārbaudītu, vai Saeima uzticas, vai var šis ministrs tālāk pildīt pienākumus vai nevar. Es viņam neticu. Paldies.".
• 1995_04_05-seq397 language "lv".
• 1995_04_05-seq397 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_04_05-seq397 mentions Q822919.
• 1995_04_05-seq397 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq397 mentions Q3736450.
• 1995_04_05-seq397 mentions Q80021.