Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq375> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq375 type Speech.
• 1995_04_05-seq375 number "375".
• 1995_04_05-seq375 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq375 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq375 spokenAs 90.
• 1995_04_05-seq375 spokenText "Godājamais Prezidij! Cienījamie kolēģi! Atkal un atkal mēs runājam, gari un plaši debatējam, bet es arī jūtu, ka visas mūsu sarunas kārtējo reizi par ikvienu svarīgu jautājumu ar tādu kā pavasara ūdeņu šalkoņu pārvēršas vienā monotonā troksnī, monotonos viedokļos, un tā lieta virzās tuvāk balsojumam, par kura rezultātu, es domāju, reti kuram rodas šaubas. Protams, man ļoti žēl, ka šodien nav komisijas vadītājas Kuprijanovas kundzes šeit. Es domāju, ka viņa vislabāk ar skaitļiem argumentēs stāvokli, kāds ir izveidojies pēc šiem 50 komunisma gadiem, kā cilvēki, 700 000 cilvēku, ir atstāti bez jebkādiem uzkrājumiem un sociālajām garantijām. Bet nu nekas, es ceru, ka viņi to darīs presē un masu informācijas līdzekļos. Es gribu nedaudz informēt par stāvokli, kāda gaisotne valdīja tieši komisijā, spriežot par šo likumu, un kā mēs skatījāmies uz šo pensiju reformu. Tātad valdīja divi pilnīgi pretēji un, es teiktu - pat šodien, diemžēl nesavienojami viedokļi. Viens no viedokļiem bija valdības viedoklis, kuru pārstāvēja Elferta kungs, un šim viedoklim, protams, arī ir loģisks pamats, bet es teiktu, ka tā ir viena liela spriešana par to, kas būs, ja būs. Otrs viedoklis, kuru pārstāvu arī es, ir šis ļoti sāpīgais viedoklis, bet par to ir jāatgādina katru reizi vēl un vēl. Un tas ir pensiju indeksācijas jautājums. Te jāsaka skaidri, ka trīs gadus netika veikta pensiju indeksācija. Es, būdams ārsts, ar pilnu atbildību varu teikt, ka šī procesa rezultātā šodien 700 000 mūsu pensionāru ir spiesti dzīvot tieši ar tādu pašu uztura devu kā Osvencimas koncentrācijas nometnē uz nāvi ieslodzītie cilvēki. Tā ir viena realitāte. Es kādreiz salīdzināju šīs uztura devas, ko viens pensionārs var atļauties, dzīvojot mēnesi ar 10 latiem, un viņa pārtikas grozu. Tā tas ir, un par to var pārliecināties jebkurš cilvēks. Es domāju, ka tas ir genocīds. Tas genocīds notiek šodien - šajā mirklī, šajā stundā. Cilvēkiem gribas ēst, bet viņi ēdamo nevar nopirkt. Viņi stāv rindās un viņi nevar apmierināt savas elementārās fizioloģiskās prasības. Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka es esmu ārsts un zinu, ka cilvēkam ir vajadzīga, nepieciešama konkrēta uztura deva dienā. Konkrētā dienā, konkrētam cilvēkam, lai nesāktos neatgriezeniski fizioloģiskie procesi. Un, ja šī uztura deva ir nepietiekama, tad sākas šie neatgriezeniskie fizioloģiskie procesi mūsu cilvēkos. Tā ir tik vienkārša un elementāra lieta. Es domāju, ka ir jāpasaka skaidri un gaiši valdībai, ka viņiem nav izdevies veikt šo sociālo reformu, ka viņi nav novērtējuši šīs sociālās reformas būtību, nozīmi, jo tieši sociālā reforma ir tā, kas vērsta uz cilvēku, uz sabiedrības pamatelementu. Un es domāju, ka šeit jāuzņemas viena no lielākajām lomām arī Zemnieku savienībai, jo tieši viņa bija tā, kas Birkava valdībā uzņēmās risināt sociālā bloka jautājumus; viņa bija tā, kas izvirzīja Riteņa kunga kandidatūru labklājības ministra amatam. Es domāju, ka tas ir jāpasaka skaidri un gaiši, ka zināma daļa šīs atbildības gulstas tieši uz Zemnieku savienību. Un kopā ir arī jāpasaka, ka šī politika ir cietusi pilnīgu fiasko. Pilnīgi! Kāpēc es to saku? Es to saku tāpēc, ka tad, kad apstiprināja Riteņa kungu ar visām viņa problēmām, es jau toreiz teicu, ka šī politika ar šo ministru cietīs fiasko. Un viņa cieta. To var paprasīt jebkuram pensionāram Latvijā, un jums būs viennozīmīga atbilde. Šī politika ir cietusi krahu. Protams, šeit varētu arī diskutēt, vai citās jomās ir gājis labāk. Nezinu, grūti ir tiesāt, ja pats neesi strādājis pie vadības, valdībā, bet skaidrs ir arī tas, ka 80% iedzīvotāju reāli šodien ir padarīti mūsu valstī par sociāli atkarīgiem. Tā ir tāda realitāte, es domāju, par kuru nevajadzētu ne skaļi kliegt, ne lepoties. Bet tāda ir reālā situācija, ka 80% cilvēku faktiski dzīvo uz izdzīvošanas minimuma sliekšņa - ar 50, 40 latu uztura groza uz vienu cilvēku. Ko tas nozīmē? To, ka netiek saņemts pienācīgs uzturs, un sociālās sekas - alkoholisms, dzimst nepilnvērtīgi bērni un tā tālāk. Es ceru, ka kādreiz arī tie cilvēki, kuri teica, ka uzņemas politisku atbildību... es domāju, ka viņi būs tik stipri un savas valdīšanas beigās arī pateiks, ka viņi nes politisku atbildību par savu valdīšanas laiku. Vienīgais, ko es gribu pateikt ir tas, ka es šos cilvēkus vērtēju daudz augstāk, kas uzņēmušies šo atbildību un nes to līdz galam, nekā cilvēkus, kas uzņemas kādu daļu atbildības un tad noziedzīgi aiziet no koalīcijas, atstājot faktiski sociālajā lokā "savārītās ziepes" jeb radītās problēmas uz citu cilvēku pleciem. Lūk, šī indeksācija ir tieši tā, kuras rezultātā, ja tā tiktu veikta pilnīgi un saskaņā ar ekonomikas attīstības tendenci, arī pensijas šodien būtu apmēram 50 latu. Un 50 latu ir tā kritiskā summa, kas ir nepieciešama, lai viens konkrēts cilvēks varētu izdzīvot, saņemt pilnvērtīgu uzturu un vismaz eksistēt, nemirstot uztura trūkuma dēļ. Tāpēc es uzskatu šī likuma apspriešanu, kamēr nav notikusi pensiju indeksācija, par pilnīgi neiespējamu, nepiemērotu un nemorālu. Kungi un dāmas! Godātie kolēģi! Vispirms mūsu tēviem, mātēm, veciem cilvēkiem ir jāatdod nozagtā nauda, lai šie cilvēki šodien, rīt vai pēc mēneša sāk pilnvērtīgu dzīvi, lai viņi var sākt mierīgi gaidīt, ieslēguši televizoru vai radioaparātu. Lai arī viņi varētu mierīgi gaidīt, kamēr mēs te mierīgi izdiskutētu, kā mēs organizēsim dzīvi 21. gadsimtā, kā mēs strādāsim pēc tādas nianses vai pēc tādas nianses. Es domāju, ka mēs tad varēsim diskutēt mēnesi, divus, pusgadu. Šī diskusija ilgs, un tā ir nopietna diskusija, tā ir vajadzīga diskusija. Un es domāju, ka manas paaudzes cilvēki, kam ir pāri 30 gadiem, arī neko neiebilst pret to, ka mēs varētu strādāt pēc solidaritātes principa un maksāt šiem cilvēkiem, kuriem šodien nav to pensiju. Mēs arī neko neiebilstam, ka mums vajadzēs strādāt līdz 60 vai 65 gadiem. Es esmu ar mieru par to diskutēt. Man personīgi nav nekas pretī, man patīk darbs. Es drīzāk to uztveru kā traģēdiju, kad es nevaru strādāt, kad es nevaru sevi realizēt. Tā man ir traģēdija. Bet es domāju, ka par to mēs varam diskutēt ilgi un gari un saskaņot viedokļus. Taču šodien mums ir jāpasaka skaidri un gaiši - vispirms pensiju indeksācija, cilvēcīgs dzīves līmenis mūsu pensionāriem - un tie ir 700 000 cilvēku - , un tad, kungi, varam diskutēt līdz pat 21. gadsimtam. Paldies.".
• 1995_04_05-seq375 language "lv".
• 1995_04_05-seq375 speaker Andris_Saulitis-1962.
• 1995_04_05-seq375 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq375 mentions Q1807079.
• 1995_04_05-seq375 mentions Q4916385.
• 1995_04_05-seq375 mentions Q7342.