Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq362> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq362 type Speech.
• 1995_04_05-seq362 number "362".
• 1995_04_05-seq362 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq362 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq362 spokenAs 71.
• 1995_04_05-seq362 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj un cienījamie deputāti! Es gribētu uz jautājumu mazliet paskatīties no psiholoģiskās un ekonomiskās puses. Kāpēc tad tagad mums tik intensīvi vajag šo likumprojektu jeb vispār šā pensijas vecuma, gadu sliekšņa, paaugstināšanu pieņemt? Kāpēc šeit izskan runas, ka psiholoģiski mēs neesam varbūt gatavi tam, ka šis vecums būs 60 gadi un 65 gadi vai visiem kopīgs - 65 gadi, teiksim... bet nu attiecībā uz 60 gadu vecumu mēs esam gatavi... Un Ābiķa kungs, kā es sapratu, teica, ka arī 65 gadi - priekš vīriešiem... Es domāju, ka mēs neesam ekonomiski gatavi ne vienam, ne otram variantam un ka mums šo lietu šeit vienkārši grib iestāstīt, un es domāju, ka ir labi paņēmieni, kā uzzināt, kam tad mēs esam psiholoģiski gatavi. Tās ir kaut vai tās aptaujas, ko rīko "Lauku Avīze". Un pašreiz izskatās, ka situācija būtībā ir tāda, ka neliels deputātu skaits, nu it kā cēlu mērķu mudināts, piesaucot, ka 2000. gadā būs 31% pensionāru, mēģina šādu jautājumu "cauri dabūt", neapskatot nemaz citus šā jautājuma aspektus jeb puses. Un citas puses ir tādas, ka sociālais budžets katastrofāli nepildās. Tā kā sociālais budžets katastrofāli nepildās, tagad ir mēģinājums "dabūt cauri" šādu likumu - vienai daļai šo cilvēku pensijas "slieksni" paaugstināt, uz tā rēķina, to daļu izmetot uz ielas par bezdarbniekiem. Kāpēc mēs neapskatāmies kopā šo jautājumu - cik tad ir bezdarbnieku Latvijā un cik tad ir to pensionāru? Un kur ir tās darbavietas, jo mums katru mēnesi darbavietu skaits sarūk? Ja mums rūpnīcas ir apstājušās un ja tos, kas saka, ka kaut kas ir jādara šinī virzienā, apsauc un saka, ka šīs rūpnīcas, teiksim, vajag visas likvidēt vai arī vienu daļu... nu, varbūt tas arī ir pareizi, ja viņi tā saka, bet viņi neapskata šo jautājumu no skaitliskās puses, un tāpēc es domāju, ka šis jautājums būtībā nemaz nav 5. Saeimas jautājums. Un nevar tā vienkārši pateikt: ja mēs tagad šo likumprojektu pieņemsim, tad mēs līdz vēlēšanām... tad mēs tuvākajā laikā pensionāriem pensiju par 10% varēsim palielināt. Pensiju var palielināt par 10% arī ar citiem paņēmieniem. Tas ir atsevišķs jautājums, kuru, es domāju, mēs no tribīnes šeit varēsim tuvākajā laikā apskatīt. Ir nauda vēl pensiju pacelšanai, bet pensiju pacelšana nevar notikt uz tā rēķina, ka vienu daļu vienkārši... pareizāk sakot, atstāj par bezdarbniekiem, jo mēs taču labi zinām - un šeit var arī aptaujas palīdzēt -, ka šie cilvēki, kuru pensijas vecuma "slieksnis" tiks paaugstināts, ne tik viegli šo darbu varēs dabūt. Tāpēc es domāju, ka šis jautājums nav 5. Saeimas jautājums. Ja mēs apstājamies pie 30 latiem - pie šādas pensiju summas, nu, tad, es domāju, godīgi būtu pateikt, ka pagājušajā gadā inflācija bija 36%, nevis 26%, ja mēs to rēķinātu pēc pieņemtās starptautiskās metodikas un neattiecinātu tikai uz iepriekšējo mēnesi. Bet, ja ņemtu gada vidējo, tad tā ir 36%; šā gada divos mēnešos tā jau ir 7%, un, ja mēs šos ciparus saliekam kopā, tad mēs redzam, par cik tā pensija ir samazinājusies, nevis palielinājusies. Vēl vienu ciparu mēs varētu klāt pielikt, attiecinot to uz sertifikātiem. Labi, ka lauku cilvēkiem sertifikāti tiek nopirkti par latu, par latu un septiņdesmit santīmiem un vēl lētāk, arī tur viņi tiek apzagti, tāpēc es domāju, ka mēs pašreiz nemaz šādu jautājumu nevarētu izvirzīt. Papriekš vajadzētu izvirzīt šeit jautājumus - un tas būtu ļoti loģiski, ja tos izvirzītu ministrija, ministrijas pārstāvji, - kā šo sociālo budžetu papildināt. Un tad vajadzētu aicināt visas pārējās partijas, frakcijas speciālistus, profesorus no augstskolām palīdzēt izdomāt, kā šo sociālo budžetu papildināt. Un tad, kad tas būtu izdomāts, - tad varētu nākt ar šādu priekšlikumu par vienas daļas pensionāru skaita samazināšanu. Nu es vēl gribētu pieskarties kādam jautājumam. Šeit daudzi teica par sieviešu 65 gadu vecuma "slieksni", kas, manā izpratnē, protams, ir absolūti nepieņemams, ņemot vērā to, ko šeit jau minēja, - kara gadu bērnus un tā tālāk. Bet jautājums ir par vīriešiem. Puriņas kundze bija vienīgā, kas to atzīmēja, man bija patīkami to dzirdēt. Es jau esmu šeit teicis, ka vīriešu vidējais mūža garums Rīgā ir 58 gadi. Latvijā tas ir 62 gadi, un to piemin, bet Rīgā ir 58 gadi! Un tātad Rīgā vidēji tas vīrietis līdz tiem 65 gadiem tos 7 gadus nemaz nevar "aizvilkt". Un tad jau tikai dažiem tā iespēja būs to pensiju saņemt, ja mēs tā skatāmies. Tiem, kas dzīvos uz to citu rēķina. Nu, tā ir tāda varbūt neliela demagoģija, bet tā ir patiesība. Tā ka es domāju, ka vajadzētu balsot pret šādu likumprojektu un prasīt - un es domāju, ka to mēs varam prasīt, vismaz es to varu prasīt savu vēlētāju vārdā - papriekš šeit parādīt, kā un no kurienes pildīsies sociālais budžets, nosaukt vismaz divus trīs paņēmienus un beigt runāt tikai par to, ka mums ir jāsakārto muita un mums ir tikai jāiekasē nodokļi. Jau tāda nodokļu nasta ir uzlikta, ka godīgie maksātāji vairāk jau nespēj maksāt. Un tie, kas izvairās... Tad nāciet priekšā un parādiet, lūdzu, desmit lielākos nemaksātājus vienreiz! Arī tas nav parādīts. Es aicinu balsot pret šādu likumprojektu, pret šādu pensijas vecuma paaugstināšanu šajā brīdī, un es domāju, ka šis nav vispār 5. Saeimas jautājums. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_05-seq362 language "lv".
• 1995_04_05-seq362 speaker Aivars_Kreituss-1945.
• 1995_04_05-seq362 mentions Q822919.
• 1995_04_05-seq362 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq362 mentions Q2660080.
• 1995_04_05-seq362 mentions Q1020384.