Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq342> ?p ?o. }
Showing items 1 to 10 of
10
with 100 items per page.
- 1995_04_05-seq342 type Speech.
- 1995_04_05-seq342 number "342".
- 1995_04_05-seq342 date "1995-04-05".
- 1995_04_05-seq342 isPartOf 1995_04_05.
- 1995_04_05-seq342 spokenAs 129.
- 1995_04_05-seq342 spokenText "Cienījamā Saeima! Es parasti no šīs tribīnes mēģinu atkāpties vēsturē. Jau 1991. gadā sabiedrībā notika asa diskusija par iespējamo pensijas vecuma paaugstināšanu. Mēs atceramies, ka jau tobrīd bija padomes trīspusējās vienošanās, ka pensijas vecuma paaugstināšana ir nepieciešama, taču tobrīd to neuzskatīja par savlaicīgu. Bija un šobrīd ir spēkā iepriekšējās Pensionāru federācijas kongresa lēmums par to, ka viņi piekrīt pensijas vecuma paaugstināšanai, bet ar nosacījumu, ka vīriešiem šis pensiju vecums tiek paaugstināts līdz 65 gadiem, bet sievietēm - līdz 60 gadiem. Arī pirms šī likumprojekta iesniegšanas Saeimā notika diskusijas ar vairākiem sabiedrībā nozīmīgiem spēkiem, un, protams, visi neapšaubāmi piekrita, ka problēma agri vai vēlu ir jārisina. Es gribētu šobrīd pateikt vienu skaitli. Latvijā šobrīd pensijas saņem 661,6 tūkstoši cilvēku, to skaitā vecuma pensionāri ir 576 tūkstoši cilvēku, taču sociālo nodokli maksā 835 tūkstoši cilvēku. Pārējie 350 tūkstoši cilvēku šobrīd motivēti nemaksā šo sociālo nodokli, jo viņi nesaskata sociālās garantijas savām vecumdienām un pakāpeniski mēģina uzkrāt paši. Taču viņu personīgie uzkrājumi nav pasargāti no iespējamā riska, un tādā gadījumā valstij jebkurā brīdī būs viņi jāaizsargā, viņiem sasniedzot pensijas vecumu. Tādēļ valdība un arī Saeima konceptuāli ir piekritusi, ka turpmāk pensiju sistēma Latvijā ir balstīta uz paša strādājošā individuālajām iemaksām un ir atkarīga no tā, cik ilgi cilvēks ir veicis šos maksājumus, kā arī ir atkarīga no tā, no cik lieliem ienākumiem. Otrkārt, ja mēs tomēr ļoti rūpīgi paskatāmies Latvijas demogrāfisko līkni, tad mēs redzam, ka 2004. gadā uz 1000 cilvēkiem darbspējīgā vecumā būs 776 pensionāri. Labklājības ministrija un valdība, kopumā labi apzinoties, ka pensijas vecumu nav iespējams paaugstināt vienā gadā, piedāvā šobrīd izšķirties konceptuāli, ka Latvijas valsts izvēlas šo ceļu. Daudzās jūsu runās, apspriežot pensiju reformas koncepciju, izskanēja bažas, ka pensiju vecuma paaugstināšana palielinās bezdarbnieku skaitu pirmspensijas vecuma cilvēku vidū. Es gribētu minēt deputāta Ābiķa kunga nosauktos faktus, proti, ka Latvijā sievietes - bezdarbnieces 25-29 gadu vecumā ir 5318, bet pirmspensijas vecumā - no 50-54 gadiem - 5901, tātad praktiski starpība ir minimāla. Vīrieši darbspējīgā vecumā - no 25-29 gadu vecumam - bezdarbnieku skaitā ir 4133, bet vecumā no 55-59 gadiem - 4318. Arī šeit starpība praktiski ir minimāla. Godājamā Saeima, es aicinu jūs šodien konceptuāli apstiprināt valdības iesniegto likumprojektu, bet uz otro lasījumu būt maksimāli aktīviem, lai iesniegtu savus priekšlikumus. Valdība un Sociālo un darba lietu komisija tos apkopos un, protams, ņems vērā, taču šodien ir konceptuāli jāvienojas. Latvija izšķiras par pensijas vecuma paaugstināšanu nevis šodienas cilvēku vārdā, bet to cilvēku vārdā, kas pensijas saņems pēc 15-20 gadiem. Paldies par uzmanību!".
- 1995_04_05-seq342 language "lv".
- 1995_04_05-seq342 speaker Viesturs_Pauls_Karnups-1946.
- 1995_04_05-seq342 mentions Q822919.
- 1995_04_05-seq342 mentions Q211.