Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq340> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq340 type Speech.
• 1995_04_05-seq340 number "340".
• 1995_04_05-seq340 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq340 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq340 spokenAs 78.
• 1995_04_05-seq340 spokenText "Godātie deputāti! Šeit jau pirms mēneša bija ļoti plaša šā jautājuma diskutēšana, kad valdība iesniedza koncepciju par pensijām, un tobrīd, protams, bija arī tāds jautājums - kāda ir šādu koncepciju apspriešanas lietderība? Jo, dabiski, koncepcija nav likums vai likuma grozījums, un pretrunas, kas rodas starp valdības iesniegto koncepciju... vai arī starp likumiem, kas uz šo koncepciju it kā ir balstīti... Nekur nav definēts, kāda ir šī konkrētā atbildība gadījumos, ja šī koncepcija netiek vēlāk ievērota, un kāda ir šī pozitīvā reakcija, ja tā tiek ievērota. Un šeit bija arī vispār ļoti kritiskas piezīmes par šādu koncepciju, bija plaša diskutēšana vispār. Tobrīd, ja es pareizi atceros, Ministru kabineta iesniegtās koncepcijas apspriešanas galarezultāts bija tāds, ka politiskās partijas un frakcijas tika aicinātas iesniegt savus priekšlikumus un savus vērtējumus par Ministru kabineta viedokli, un, dabiski, Ministru kabinets, kā jau valdošās koalīcijas pārstāvis, ir tiesīgs ņemt vai neņemt vērā tos vai citus viedokļus. Galu galā viņi uzņemas politisko atbildību. Īsumā gribu atkārtot tos galvenos iebildumus, kas ir saistīti tieši ar koncepcijas šo daļu - par pensijas vecumu izmaiņu. Jo skaidrs ir tas, ka nevar ieņemt tik vieglprātīgu nostāju, ka pensijas vecums kā tāds nav problēma. Tomēr, manuprāt, akcents ir jāpārbīda, jo ir liela pretruna starp Latvijas iedzīvotāju (un tajā skaitā Latvijas pilsoņu un latviešu) vidējo mūža ilgumu, faktisko veselības aprūpes stāvokli, konkrētajām to cilvēku darba spējām, kuri sasnieguši vai pārsnieguši pusmūža vecumu, un to ciparu, kāds tiek piedāvāts, pakāpeniski izmainot šo pensijas vecumu. Dabiski, ir zināms arī tas, ka ne jau šis vidējais mūža ilgums vien nosaka to, cik lielu gadu skaitu pēc aiziešanas pensijā cilvēks saņem pensiju. Ir ļoti liels procents to cilvēku, it sevišķi vīriešu, kuri dažādu traumu, kaitīga dzīvesveida, ieradumu vai citu iemeslu dēļ līdz pensijas vecumam vispār nenodzīvo. Tas arī ievērojami pazemina vidējo mūža ilgumu, un Latvijā tas ir viens no pašiem mazākajiem Eiropas valstīs. Savukārt tie, kuri līdz pensijai nodzīvo... protams, ka gadu skaits, ko viņi dzīvo pensijas vecumā, nav divi vai trīs gadi, bet ir krietni lielāks. Taču visas šīs valdības koncepcijas apspriešanas laikā, it sevišķi laikā, kad labklājības ministrs bija Jānis Riteņa kungs, valdība neatrada iespēju pietiekami ētiskā veidā un detalizēti izskaidrot - ne jau pašiem politiķiem, kuru lielam vairumam līdz pensijai vēl ir ļoti tālu, bet tieši tiem cilvēkiem, uz kuriem tas konkrēti attiecas, - visu šo pārmaiņu dziļāko jēgu un būtību, tādējādi provocējot negatīvu noskaņu pret pārmaiņām šajā sfērā vispār. Mūsuprāt, jautājums nav tieši par pensijas vecuma izmaiņu kā tādu, kas sastopas ar neizpratni un arī ar elementāru sašutumu, salīdzinot vidējo dzīves līmeni un sociālās aprūpes līmeni Latvijā un Eiropas valstīs. No vienas puses, šī starpība ir acīm redzama, un, no otras puses, - vēlme tīri normatīvi pielīdzināt šos rādītājus Eiropas standartiem. Un, no otras puses, - lietas faktiskā būtība. Un lietas faktiskā būtība ir tāda, ka Latvijā ir pārāk liels pensiju saņemošo cilvēku skaits, tātad to skaits, kuri tiek uzturēti uz valsts budžeta rēķina (salīdzinājumā ar visu tautsaimniecībā nodarbināto cilvēku skaitu). Un šī proporcija ir jāmaina, un pensijas vecuma paaugstināšana nav vienīgais veids, kā to var izdarīt. Ir pietiekami daudz cilvēku, arī šobrīd, kuri strādā pēc šā vecuma sasniegšanas, un tāda ir bijusi visu padomju gadu prakse, ka cilvēki, kuriem ir laba veselība, strādā ilgāk. Protams, tas nav no labas dzīves, bet jebkurā gadījumā būtu grēks neizmantot to, ka liela daļa cilvēku tāpat jau brīvprātīgi strādā ilgāk par pensijas vecumu. Un, ja viņi tiek materiāli stimulēti ar to, ka gadījumā, ja viņi atliek pensijā aiziešanas vecumu par vienu līdz pieciem gadiem, tad viņu pamatpensija (bez visiem tiem papildu nosacījumiem, kas varētu tikt ieviesti saistībā ar darba stāžu un daudz ko citu) ir lielāka nekā tiem, kuri aiziet pensijā 55 gadu vecumā (sievietēm) un 60 gadu vecumā (vīriešiem)... Tas ir pietiekami liels materiālais stimuls lielai daļai to cilvēku, kuri sasniedz faktiski jau pensijas vecumu, atlikt - gan sevis, gan valsts un sabiedrības labad - aiziešanu pensijā, jo valsts viņiem pēc tam garantē augstāku izejas punktu pensijas aprēķināšanā. Tādējādi faktiskais uz valsts budžeta rēķina uzturamo pensionāru skaits būtu mazāks un rezultāts tiktu sasniegts. Tie, kuri nevēlas strādāt ilgāk par pensijas vecumu un ir kategoriski pret šo principu, saņemtu šo pensiju jau no tā vecuma, kāds ir šobrīd. Tiem, kuri ir spējīgi strādāt ilgāk un vēlas strādāt ilgāk - un tā tas tiešām arī ir, - kādēļ mums viņiem neiet pretī un neatrast piemērotu mehānismu, kas stimulētu viņus arī turpmāk to darīt? Un sabiedrībā tiktu veicināts - pilnīgi brīvprātīgi, bez nekādas piespiešanas - process, kas vērsts uz to, lai samazinātu to cilvēku skaitu, kuri ir pensijas vecumā, kuri tiek uzturēti uz valsts budžeta rēķina. Tādu ideju mēs jau bijām izteikuši. Dabiski, valdības rokās ir - ņemt vai neņemt vērā šādus priekšlikumus. Jo, dabiski, ja tie tiek ņemti vērā, tie atkal prasa konkrētus aprēķinus un konkrētu iestrādi gan likumdošanā, gan valsts budžetā, gan arī daudzos citos būtiskos jautājumos. Mēs tikai izteicām savu priekšlikumu, un tieši šā iemesla dēļ mēs arī uzskatām, ka tādā veidā šie grozījumi nav atbalstāmi. Kaut gan problēma, dabiski, pastāv... Problēma pastāv nevis pensijas vecumā un nevis šajā kliedzošajā pretstatā starp Latvijas vidējo dzīves līmeni un Eiropas pavisam citādo dzīves līmeni, bet faktā, ka ir jāatrod veids, kā samazināt uz valsts budžeta rēķina uzturamo pensionāru skaitu - iepretī tam, ka tautsaimniecībā strādājošo skaits nepieaug, bet pat samazinās. Mūsuprāt, šāds risinājums ir, un mēs ieteiktu to apdomāt, tādēļ arī mūsu frakcija šādu grozījumu noraida, kaut arī visā pilnībā atzīst, ka šis jautājums ir jārisina, un, mūsuprāt, šāds risinājuma variants ir, pie tā būtu jāstrādā. Paldies par uzmanību.".
• 1995_04_05-seq340 language "lv".
• 1995_04_05-seq340 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_04_05-seq340 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq340 mentions Q193089.