Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_04_05-seq117> ?p ?o. }

• 1995_04_05-seq117 type Speech.
• 1995_04_05-seq117 number "117".
• 1995_04_05-seq117 date "1995-04-05".
• 1995_04_05-seq117 isPartOf 1995_04_05.
• 1995_04_05-seq117 spokenAs 78.
• 1995_04_05-seq117 spokenText "Godātie deputāti! Kāda ir galvenā motivācija, iesniedzot šādu labojumu, kas nosaka, ka Latvijas politiskās partijas var dibināt un Latvijas politiskajās partijās var būt par biedriem vai dalībniekiem Latvijas pilsoņi? Latvijas Satversme, kas ir pamats visu citu likumu pieņemšanai un darbībai, nosaka to, ka Latvijā vara pieder tautai, tātad vara pieder Latvijas pilsoņiem. Latvijas pilsoņiem ir vēlēšanu tiesības un tikai. Un tikai Latvijas pilsoņiem ir tiesības tikt ievēlētiem. Savukārt politiskajām partijām tajā politiskajā sistēmā, ko mēs cenšamies veidot, proti, veidot daudzpartiju politisko sistēmu, ir pati būtiskākā funkcija - pastiprināt valsti gan valdības, gan parlamenta līmenī ar katru atsevišķo pilsoni. Tātad, organizējot kandidātu atlasi un izvirzīšanu vēlēšanām, organizējot šo kandidātu kontroli tādā veidā, kā to katra partija veic labāk vai sliktāk, vairāk vai mazāk stingri pār šiem partijas ievēlētajiem deputātiem no viņu atbalstītā saraksta, kontrole caur politiskajām partijām un šo politisko partiju izveidotajām frakcijām savukārt tiek veikta pār valdību. Tā ka šī saikne ir acīm redzama, un tie, kas nav Latvijas pilsoņi, var iekļauties politiskajās partijās tādā mērā, kādā mērā viņi arī kļūst par Latvijas pilsoņiem atbilstoši likumdošanai. Atbildīgā komisija šeit piedāvā zināmu kompromisa variantu - tātad Latvijā var reģistrēt un var darboties tikai tādas politiskās organizācijas, partijas, kurās ne mazāk kā puse no visiem biedriem ir Latvijas pilsoņi. Tātad, loģiski, šeit tiek ietverta varbūtība, ka šie nepilsoņi vai ārpilsoņi ir politisko partiju biedri. Un tad rodas uzreiz divi jautājumi. Pirmais ir tīri tehniskas dabas, bet otrais ir tīri politiskas dabas. Tehniskās un juridiskās dabas jautājums ir tāds: kādā veidā tiek kontrolēts tas moments, kurā nepilsoņu skaits kādā politiskajā partijā kļūst lielāks par pilsoņu skaitu, un kas tajā brīdī notiek? Vai attiecīgās politiskās partijas vadībai ir pienākums par to ziņot? Tātad viņa varētu darīt zināmu, ka, lūk, ir noticis tas un tas, bet droši vien viņi par to katrā ziņā neziņos. Varbūt to kontrolēt ir pienākums Tieslietu ministrijas attiecīgajam Reģistram? Taču, ja šis Reģistrs nebūs savlaicīgi informēts, tad varēs teikt, ka viņi nav pievērsuši uzmanību. Un gadījumā, ja nu pēkšņi, teiksim, tiek konstatēts, ka šo biedru - nepilsoņu skaits ir lielāks nekā pilsoņu, kas ar šo politisko partiju tajā brīdī notiek? Varbūt viņiem tiek uzdots īsā laikā uzņemt tik un tik pilsoņu, lai viņu būtu vairāk partijā nekā nepilsoņu? Vai viņiem tiek uzdots izslēgt tik un tik nepilsoņu, lai viņu būtu mazāk nekā pilsoņu? Kas notiek ar šo politisko partiju? Varbūt šīs politiskās partijas darbība ir jāpārtrauc vai jālikvidē? Bet, ja šī politiskā partija ir valdošā politiskā partija, kura uzņēmusies atbildību pār Ministru kabinetu, vai tad šo politisko partiju var likvidēt? Vai tās darbību var pārtraukt? Šeit rodas vesela virkne tīri tehnisku jautājumu, kuri, ja gadījumā pieņem atbildīgās komisijas piedāvāto variantu, gribot negribot rodas. Jo pretējā gadījumā te ir tāda vēlējuma izteiksme, kura it kā būtu jāņem vērā attiecīgās partijas vadībai, - tātad neuzņemt vairāk ārpilsoņu vai nepilsoņu, nekā ir pilsoņu šajā partijā. Tas ir papildu arguments, neņemot vērā pašu būtiskāko par to, ka politiskā partija ir jāveido kā instruments, kā organizācija vai institūcija, kas pastarpina pilsoni jeb vēlētāju un politisko varu valstī. Un otrais jautājums, kas man vienkārši ienāca prātā šeit pat pirms nākšanas uz tribīni. Proti, tā ir doma, ka gadījumā, ja politiskajā partijā lielākā daļa biedru ir pilsoņi, bet mazākā daļa ir ārpilsoņi, tad tas visā visumā garantē politiskās partijas darbību Latvijas pilsoņu interesēs un šo interešu ievērošanu. Dabiski, tas notiek atbilstoši programmai - vai šī programma ir centriska vai kreisa, vai labēja un tā tālāk. Tomēr arī šis formālais moments nepārliecina, jo katram, kam ir bijusi prakse politisko partiju veidošanā vai darbojoties politiskajās partijās, zina, kāda ir dažādu biedru vai dalībnieku ietekme partijas ietvaros, kad ir runa par programmu pieņemšanu vai programmu grozīšanu; kad ir runa par kandidātu virzīšanu uz partijas priekšsēdētāju amatiem vai arī par kandidātu virzīšanu uz vēlēšanām, vai par koalīcijas slēgšanu ar citām partijām. Šī ietekme nav vienāda. Ja mēs nosacīti ņemam politisko partiju ar 300 biedriem, kurā ir 200 pilsoņu un 100 ārpilsoņu, tad nekur nav teikts, ka šie 100 ārpilsoņi pēc savas politiskās kvalifikācijas nav daudz veiklāki un nevada šo partiju daudz noteiktāk viņiem vēlamajā virzienā, nekā to dara šie pārējie 200 biedri. Jo jebkurš, kas ir politiskās partijas biedrs, var pateikt, ka arī organizācijā, kurā ir 1000 biedru, bieži vien 10 vai 50, vai 100 biedri izšķir daudz vairāk nekā 900 vai 950. Tā ir vistīrākā patiesība, kas izriet no tā, ka cilvēkiem nav vienāda politiskā pieredze, politiskā kvalifikācija vai amati un tā tālāk. Tātad, ja ir šie ārpilsoņi, tad atkal ir jautājums par to, vai viņi var ieņemt politiskajā partijā vēlētus amatus, vai viņi var ieņemt politiskās partijas priekšsēdētāja amatu un tā tālāk. Tā ka šis ir tikai tāds pusrisinājums, un vismaz mūsu frakcija, apsverot visas šīs trīs argumentu grupas - pretrunu ar Satversmi, pretrunu ar to, kādā veidā kontrolēs, vai tiešām ir šis pilsoņu pārsvars... Un trešā pretruna ir tā, ka šis nepilsoņu vai ārpilsoņu mazākums nebūt negarantē to, ka partija darbosies tieši pilsoņu interesēs. Tāpēc tomēr aicinu noraidīt un atbalstīt mūsu priekšlikumu, ja vien, dabiski, atbildīgā komisija neierosina veselu virkni papildu labojumu vai skaidrojumu, kas vismaz varētu mīkstināt šo otro un trešo argumentu. Dabiski, ja šie papildu uzlabojumi, teiksim, Reģistrā vai citos jautājumos neatrisina šo pirmo problēmu, ja Latvijas pilsoņiem pieder politiskā vara, un politiskā partija tomēr ir politisks nevis, teiksim, saimniecisks instruments vai kaut kas tamlīdzīgs, kaut arī šī atšķirība bieži vien, kā zināms, netiek ievērota, jo, teiksim, ir saimnieciskā organizācija "Saimnieks", un tad pēkšņi ir politiskā organizācija "Saimnieks" vai, teiksim, ir valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš", un pēkšņi ir politiskā organizācija "Latvijas dzelzceļš". Un ko tad saka "Latvijas ceļš"? Tādā gadījumā ir ļoti lielas pretrunas. Paldies par uzmanību!".
• 1995_04_05-seq117 language "lv".
• 1995_04_05-seq117 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_04_05-seq117 mentions Q211.
• 1995_04_05-seq117 mentions Q1771611.
• 1995_04_05-seq117 mentions Q327094.
• 1995_04_05-seq117 mentions Q2021893.