Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_30-seq309> ?p ?o. }

• 1995_03_30-seq309 type Speech.
• 1995_03_30-seq309 number "309".
• 1995_03_30-seq309 date "1995-03-30".
• 1995_03_30-seq309 isPartOf 1995_03_30.
• 1995_03_30-seq309 spokenAs 46.
• 1995_03_30-seq309 spokenText "Cienījamais Prezidij! Cienījamie deputāti! Man bija ierosinājums izteikt 17. panta pirmo daļu tādā jaunā redakcijā, kaut gan tā nav jauna, tas ir, iepriekšējos valsts meža izmantošanas kārtības noteikumos tāda redakcija ir bijusi, un nav arī alternatīva pašreiz otrajā lasījumā pieņemtajai redakcijai attiecībā uz ilgtermiņa mežizstrādes līguma slēgšanu. Tam ir iesniegta alternatīva redakcija mana 17. panta traktējuma ceturtajā daļā, un tas arī būtu jāskata kopā. Tātad 17. panta pirmā daļa otrajā lasījumā būtu jāskata kopā ar manis ierosināto 17. panta ceturto daļu. Jā, un tas būtu... es cerēju, ka vismaz arī tā skatīs Tautsaimniecības komisija - un skatīs pēc būtības, nevis saliekot mehāniski vienu pret otru... Bet es gribētu runāt par šo 17. pantu. Pēc mana uzskata, tas ir izšķirošais pants, tāpat kā tas bija likuma par muitas tarifiem 7. pants. Tieši 17. pants izšķir, vai šim likumam ir reāla slodze vai nav. Un to arī atzīmēja iepriekšējais mežu valsts ministrs, kad minēja: ja šie priekšlikumi tiek pieņemti... tātad likums kļūst vai nu par meža neizmantošanas likumu, vai arī par valsts meža izmantošanas likumu. Un manos priekšlikumos ir mēģināts sakārtot tās ne vienmēr gludās attiecības, kas ir starp šiem trīs "pīlāriem". Pirmais "pīlārs" ir valsts, kuras īpašumā ir šis mežs (un tās ir lielas platības - Latvijā aptuveni 1,2 miljoni hektāru), otrs "pīlārs" ir pašvaldības, kuru teritorijās atrodas mežs un kuru teritorijās notiek mežizstrāde, un no kuru teritorijām tiek transportēti mežmateriāli, un trešais ir paši mežizstrādātāji - fiziskās un juridiskās personas. Un tātad: līdz 1993. gadam šīs attiecības bija vairāk vai mazāk sakārtotas, un to bija izdarījusi Latvijas Republikas Ministru padome, pieņemot toreiz tos pagaidnoteikumus (pagaidnoteikumi koku izsniegšanai Latvijas Republikā, uz kuru pamata bija apstiprināti gan noteikumi par valsts meža izmantošanas kārtību, gan par mežizstrādi), savukārt 1993. gadā Ministru padome ar savu lēmumu nodeva izlemšanu par valsts meža izmantošanas kārtību pašai Meža ministrijai, un šīs pavēles numurs bija 33, un tas bija 1993. gada 11. maijā, pirms mūsu ievēlēšanas Saeimā, un savukārt Meža ministrija izdarīja ļoti būtiskus labojumus šajā likumā, šajā iepriekšējā kārtībā. Iepriekšējos Ministru padomes noteikumos bija teikts, ka mežizstrādātāju pienākumi ir uzturēt kārtībā to ceļu tīklu, kurus izmanto mežizstrādes vajadzībām, turpretim tagad jaunajos Meža ministrijas noteikumos bija pateikts, ka mežizstrādātāju pienākums ir veikt ceļu būvi un uzturēšanu ilgtermiņa līgumā paredzētos objektos un tajā noteiktos apjomos un jau bez saskaņošanas ar pašvaldību, bet tikai informējot. Līdz ar to pašvaldībai nebūtu vairs tiesību piedalīties ne līgumu noslēgšanā, ne arī pēc tam ietekmēt līdz ar to arī to ceļu tīklu uzturēšanu, kas atrodas pašvaldību teritorijā. Tas skar, protams, arī pie meža platībām atrodošos zemnieku saimniecību ceļus, kur reizēm šī smagā mežizstrādes tehnika sagandē šos ceļus, un, ja zemnieks, kā jau es iepriekš minēju, ar ķerru nepieved granti un neieber šajā ceļā, mežizstrādes tehnika brauc pāri zemnieku laukiem. Un tāpēc arī šis 17. pants ir diezgan... plašākā redakcijā iesniegts no manas puses, jo attiecas uz kokmateriālu ieguves papildnosacījumiem. Par to, ka šis jautājums varētu ļoti ieinteresēt pašvaldības, apliecina arī tās daudzās vēstules, kas ir saņemtas no pašvaldībām. Es tātad pirms šā likumprojekta izskatīšanas trešajā lasījumā visām rajonu pašvaldībām, visām 26, un Pašvaldību savienībai izsūtīju vēstules gan ar otrā lasījumā pieņemto tekstu, gan arī ar saviem priekšlikumiem un saņēmu ļoti daudzas, un tāpat vēstules saņēma arī Tautsaimniecības komisija. Tā, pieņemsim, vēstulē, kas ir saņemta no Bauskas rajona padomes, ir minēts, ka Bauskas rajona padomes administrācija atbalsta Saeimas deputāta Zigurda Tomiņa sagatavotos priekšlikumus šā likumprojekta trešajam lasījumam: "Vietējās pašvaldības ir ieinteresētas, lai notiktu mežu izstrādes ilgtermiņa līgumu un meža ciršanas nomas tiesību saskaņošana ar pašvaldībām, kuru teritorijā šie meži atrodas. Tas palīdzētu uzturēt kārtībā arī meža materiālu transportēšanas ceļus pagastu un rajonu teritorijās. " Ir saņemti pat konkrēti priekšlikumi. Ir priekšlikums no Krāslavas rajona padomes, un tas man ir noformēts kā otrais variants pie šā te 17. panta manas ceturtās daļas, kas ir alternatīva otrajā lasījumā nobalsotajai pirmajai daļai. Ir saņemts priekšlikums no Valkas rajona padomes - arī konkrēti par 17. panta pirmo daļu, piekto daļu, sesto daļu. Es domāju, ka mums vajadzētu ieklausīties šajos pašvaldību uzskatos, jo es neticu, ka tikai Mežu ministrija... es nerunāju tagad - pēc... jau šajā valdībā, bet agrākajā Ministru padomē bija tā, kas izvērtēja precīzi, kāda loma ir atvēlama pašvaldībai. Un tāpēc pirmajā daļā tātad varētu piekrist, ka... es arī noņemu tātad šo jauno 17. panta pirmo daļu, kurā ir runa par to, ka ilgtermiņa līgumu slēgšanas sadalījumu pa valsts mežniecībām nosaka valsts virsmežniecība. Par to mēs varam nebalsot, bet par 17. panta otro daļu būtu noteikti jāizdara balsojums, un es uzskatu, ka mežizstrādātāju meža platību pieprasījums ilgtermiņa līguma slēgšanai ir saskaņojams ar pašvaldību un izsniedzams valsts virsmežzinim. Un tas būtu arī saistībā ar agrākās Ministru padomes lēmumu nr. 180. Un attiecībā uz 17. panta pirmo daļu lūdzu tātad manu - kā alternatīvu 17. panta ceturto daļu... un balsot lūdzu par abiem variantiem. Tātad pirmais: ka, slēdzot ilgtermiņa mežizstrādes līgumus vai iznomājot meža ciršanas tiesības, priekšrocības tiesības dodamas tām juridiskajām un fiziskajām personām, kuras apņemas līgumā atjaunot un kopt valsts mežu - tas ir tā, kā līdz šim, - un ar mežu apsaimniekošanu saistītās būves, kā arī veikt to ceļu būvi un uzturēšanu kārtībā, kurus izmanto mežizstrādei un mežmateriālu transportēšanai. Tas ir tas - no visām pašvaldībām nāca šī informācija. Un otrais variants. Tas ir Krāslavas rajona padomes priekšlikums, kur bez tā vēl arī tiek papildināts, ka priekšrocības dodamas tām fiziskajām un juridiskajām personām, kuras reģistrētas tā rajona teritorijā un kuras pašas veic kokmateriālu pārstrādi. Tātad jūsu izvēlei ir divi varianti - viens ir tas, un otrs ir tiešām tas, ko Krāslavas rajona padome ir ierosinājusi, lai aizsargātu savā rajonā reģistrētās juridiskās personas un tās, kuras veic pašas kokmateriālu pārstrādi, un tāpēc tātad 17. panta pirmo daļu otrajā lasījumā lūdzu likt kā alternatīvu manis ierosinātajai 17. panta ceturtajai daļai. Un savukārt otrā lasījuma 17. panta otrā daļa... man ir iesniegta alternatīva daļa, kā trešā, par pretendentiem. Un otrā lasījuma trešā daļa... attiecībā uz trešo daļu man ir iesniegta alternatīva 17. panta piektā daļa. Tātad iet... praktiski mainās tikai cipari, un es biju cerējis, ka arī šādā veidā Tautsaimnieku komisija sakārtos, un ir nākusi klāt jauna daļa - 17. panta sestā daļa, - tas ir, šī arī nav izgudrota kā jauna, bet tās ir normas, kas bija noteiktas ar Latvijas Republikas Ministru padomes 1991. gada lēmumu par mežizstrādi. Tātad līdz 1993. gadam varēja būt šī kārtība, pēc tam viens resors šo kārtību ir noteicis pilnīgi savādāku, un es uzskatu, ka šā likuma mērķis ir beidzot sakārtot šīs attiecības starp valsti, pašvaldībām un mežizstrādātājiem. Lūdzu, - tātad es, tā teikt, noņemu tikai šā 17. panta pirmo daļu. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_30-seq309 language "lv".
• 1995_03_30-seq309 speaker Zigurds__Tomins.
• 1995_03_30-seq309 mentions Q822919.
• 1995_03_30-seq309 mentions Q211.