Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_23-seq6> ?p ?o. }

• 1995_03_23-seq6 type Speech.
• 1995_03_23-seq6 number "6".
• 1995_03_23-seq6 date "1995-03-23".
• 1995_03_23-seq6 isPartOf 1995_03_23.
• 1995_03_23-seq6 spokenAs 129.
• 1995_03_23-seq6 spokenText "Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Diemžēl man ir jāatkārto tas, ko es vienreiz jau teicu par muitas tarifiem. Tie, kas neko nav spējuši iemācīties skolā, neko nemācās arī šeit, Saeimā. Pirmais, ko es gribētu pateikt, apskatot šos iesniedzēju uzvārdus, ir tas, ka es negribu teikt, ka tie ir putrotāji, jo es redzu divus projektus. Vienu tātad ir iesniegusi attiecīgi Cilvēktiesību komisija, bet otru iesniegumu es redzu šeit tātad ar atsevišķiem uzvārdiem. Es gribētu pateikt par pirmo: kas tad šo nacismu ir uzvarējuši? Tas man interesē. Es varu droši teikt, ka Birznieces kundze tā nav un acīmredzot arī Tēraudas kundze - reformu ministre - nav, jo tad, kad Rīgas dome ierosināja aizliegt izplatīt antisemītisku un fašistisku literatūru Rīgā, tad Reformu ministrija šo lēmumu atcēla. Un nevienam šeit - ne "Latvijas ceļam", ne citām frakcijām - nebija nekādas vajadzības aizstāvēt šo Rīgas domes lēmumu. Tā bija antisemītiska literatūra, kura tiek izplatīta, ievesta šeit no Krievijas. To visi ļoti labi zina, un visi ļoti labi izliekas, ka nekas nenotiek. Tas ir pirmais. Otrais. Ja mēs runājam varbūt, ka to nacismu ir uzvarējusi Padomju Savienība, kura Brestā pēc Polijas sagrāves kopā ar hitlerisko Vāciju rīkoja parādi, tad mēs esam varbūt aizmirsuši, kas sāka Otro pasaules karu un kādā veidā Latvija nonāca PSRS sastāvā 1940. gadā. Tas notika, pateicoties PSRS un fašistiskās Vācijas sadarbībai. Daudzi šeit ir aizmirsuši, ka Murmanskā 1940. gadā komjauniešu brigāde sacentās vācu zemūdeņu remontā un kvalitātes ziņā. Tās zemūdenes, kas bija bojātas Norvēģijas kampaņas laikā, viņas tika remontētas Murmanskā. Tas ir rakstīts "Pravdā". Tāpēc šeit ir ārkārtīgi interesanti, ko nozīmē "nacisms". Ja mēs runājam par Otro pasaules karu, vai tad ar vārdu "nacisti" mēs apzīmējam arī Japānu, visas SAS valstis, kas piedalījās Vācijas pusē, sākot ar Somiju un beidzot ar Rumāniju, Itāliju un Spāniju. Tad, lūdzu, sniegsim šeit precīzu šo termina skaidrojumu! No kurienes uzradās vārds "nacisms"? Ja tas ir fašisms, tad es nocitēšu Krievijas prezidenta Jeļcina pašreiz teikto, ka tā ir visaktuālākā problēma pašreiz Krievijā. Kas tad to ir uzvarējis Krievijā pašreiz - es gribēšu zināt? Ja tā nav, tad neieviesīsim šeit neskaidrus terminus. Nākošais. Ja ir runa, ja mēs šeit lemjam par konkrētu datumu, man arī nav skaidrs, no kurienes ir 9. maijs. Jo es skatos - Kurzemē ir 9., 10., 11. maijā beidzies karš atsevišķās pilsētās. Tas ir atkal atzīmēts kartē tajā pašā "Latvijas padomju enciklopēdijā". Es apskatījos. No kurienes? Civilizētā sabiedrība svin 8. maiju. Kāpēc 9. maijs? Kas tas par mistisku skaitli ir uzradies? Un varbūt pēdējais, ko es gribētu īsi pateikt tieši par šiem pašiem iesniegtajiem projektiem. Mani ārkārtīgi izbrīnīja šeit pavairotais dokuments nr. 120, kur ir tādi pārejas noteikumi publicēti, ka uzdot Ministru kabinetam sakarā ar... 50. gadskārtu pār nacismu noteikt kārtību par Otrā pasaules kara upuru piemiņas vietu atjaunošanu un tā tālāk. Tātad pirmais: vai tad kapus sakārto civilizētās valstīs par godu vienai gadadienai? Es domāju, ka civilizētās valstīs kapus kopj regulāri un visur, un šeit es varu pieminēt, ka Cēsīs, piemēram, pat kopj turku kapus. Un tur nav nekādu problēmu un nav vajadzīgi speciāli pārejas noteikumi. Otrs. Man šeit ir vēstule, kuru ir rakstījis Birkēns, bijušā 27. Burtnieku bataljona 4. rotas kareivis. Un viņš jautā: "Vai Saeimā, ņemot priekšzīmi no Krievijas, organizēs leģionāru dienā - 16. martā - bezvīzu braucienu uz Veļikij upes krastiem, bet 25. martā - uz Omsku, Tomsku, Krasnojarsku? Un vai Latvijas valdība ir attiecībā uz kapu kopšanu ar līdzīgu pieprasījumu griezusies pie Krievijas valdības, vai leģionāru kapi pie Volhovas un citur ir sakopti?" Tātad šeit ir vajadzīgi starpvalstu līgumi, un mēs atbalstām to, ka tiešām šis 8. maijs ir Otrā pasaules kara piemiņas diena. Mēs nenosodām ne vienā, ne otrā pusē karojušos un kopjam visus kapus, bet kļūsim vienreiz civilizēti un izbeigsim šeit iesniegt uz katru apaļu jubileju kaut kādas jaunas svētku dienas. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_23-seq6 language "lv".
• 1995_03_23-seq6 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q822919.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q211.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q2660080.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q33.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q159.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q2089528.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q183.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q36.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q38.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q15180.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q218.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q20.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q29.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q17.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q919.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q898.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q1017107.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q4375801.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q140147.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q15245.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q976.
• 1995_03_23-seq6 mentions Q1763.