Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_23-seq22> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1995_03_23-seq22 type Speech.
- 1995_03_23-seq22 number "22".
- 1995_03_23-seq22 date "1995-03-23".
- 1995_03_23-seq22 isPartOf 1995_03_23.
- 1995_03_23-seq22 spokenAs 77.
- 1995_03_23-seq22 spokenText "Un viņa "bībele" šodien ir tā pati Hitlera "Mein Kampf" , kas bija "bībele" arī Otrā pasaules kara laikā. Un viņa mērķis šodien ir ekspansija uz Rietumiem, lai Latvijā galu galā būtu nevis tikai "judenfrei", bet arī "lettenfrei", tikai uzraksti būs nevis vācu valodā, bet citā valodā. Es aicinu jūs padomāt - ar ko kopā mums piedāvā šodien sērot hitleriskās Vācijas sakāves sakarā? Es gribu atgādināt vispāratzītu, vispārzināmu patiesību, ka nacisti kā šodien, tā arī pagātnē ir politiskā ekstrēmisma galējā forma, kas balstās uz vienas sabiedrības daļas pretstatīšanu otrai sabiedrības daļai pēc etniskā principa. Balstās uz cilvēku viszemiskākajiem instinktiem un atraisa šos instinktus, aicinot tos uz teroru. Civilizētajās, demokrātiskajās valstīs nacisms tiek nosodīts un savaldīts. Diemžēl posttotalitārajās valstīs, to skaitā Krievijā, tas diemžēl atdzimst. Es varu piekrist un piekrītu tam, ka Otrā pasaules kara laikā latviešu jaunatne tika iesaistīta nacistu armijā, traģisku apstākļu spiesta. Lielākajai viņu daļai nebija izvēles brīvības. Tādēļ daudzi nonāca šajā pusē frontes līnijai, nacistu pusē. Tas bija toreiz, bet tā nebija Latvijas valsts izvēle. Bet kas tad ir tagad, kad pastāv Latvijas valsts? Kas tagad mūs spiež būt kopā ar nacistiem? Ar tiem, kas šodien sēro par hitlerisma bojāeju? Kāda valstiska interese darīt to vēl šeit, parlamentā, - Latvijas valsts vārdā sērot? Es nesaprotu, kādu politisko kapitālu var iegūt tie, kas šodien šeit piedāvā sērot sakarā ar nacisma uzvaru. Kādās aprindās viņi var iegūt to politisko kapitālu? Turklāt es ļoti labi atceros tās 1945. gada maija dienas Rīgā. Tā nav taisnība, ka latvieši toreiz sēroja par Hitlera kapitulāciju. Ļaudis viennozīmīgi priecājās par kara beigām un atviegloti uzelpoja. Un nepavisam ne tādēļ, ka viņi baidījās no čekas. Viņi priecājās, un viss! Tā es atceros šo dienu. Pie tam viņi neliekuļoja, priecājoties par Hitlera bojāeju. Tā ir vēsturiska patiesība. Diemžēl šodien ir tā, ka šiem cilvēkiem, kuri priecājās toreiz, mēģina aizbāzt muti, mēģina aizliegt pozitīvi atcerēties to dienu. Es uzskatu, ka tas ir ļoti netaisnīgi - it īpaši pret tiem cilvēkiem, arī tiem daudzajiem latviešiem - un viņu tiešām nav nemaz tik maz, - kas karoja Otrā pasaules kara gados pret fašismu. Un arī pret tiem, kas cieta no nacisma. Latviešu ir ļoti daudz, bet šodien viņiem ir labāk... ir izvēle klusēt. Es priecājos, ka te tomēr skanēja arī pretēji uzskati, jo es uzskatu, ka es neesmu tā, kas tiesīga viena pati šeit pārstāvēt šo viedokli. Es nezinu, Berklava kungs ir projām, bet vai tiešām Berklava kungs nožēlo šodien, ka viņš nebija leģionā, ka viņš karoja pret hitlerisko Vāciju? Tas būtu briesmīgi, ja viņš to nožēlotu. Cienījamie kolēģi! Es aicinu jūs vienkārši izteikt savu attieksmi ar balsošanu, un, manuprāt, Cilvēktiesību komisijas priekšlikums korekti izsaka lietas būtību. Paldies!".
- 1995_03_23-seq22 language "lv".
- 1995_03_23-seq22 speaker Ruta_Marjasa-1927.
- 1995_03_23-seq22 mentions Q211.
- 1995_03_23-seq22 mentions Q2660080.
- 1995_03_23-seq22 mentions Q159.
- 1995_03_23-seq22 mentions Q183.