Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_23-seq14> ?p ?o. }
Showing items 1 to 14 of
14
with 100 items per page.
- 1995_03_23-seq14 type Speech.
- 1995_03_23-seq14 number "14".
- 1995_03_23-seq14 date "1995-03-23".
- 1995_03_23-seq14 isPartOf 1995_03_23.
- 1995_03_23-seq14 spokenAs 78.
- 1995_03_23-seq14 spokenText "Dāmas un kungi! Temats ir ļoti svarīgs - 1945. gada 9. maijs. Es domāju, mēs visi toreiz priecājāmies, ka beidzot karš ir beidzies. Bet mēs katrs priecājāmies savādāk. Citi priecājās, ka viņi ir iekarotāji, ka viņi ir palikuši iekarotās zemēs, citi priecājās, ka viņi ir saglabājuši savu dzīvību okupācijas apstākļos, Gulaga apstākļos, bet prieks visai zemeslodei bija. Taču mēs pievēršamies tieši mūsu Latvijas problēmai, tam, ko mums atnesa 1945. gada 9. maijs. Mazu prieku un lielas bēdas. Oficiāli, legāli sākās vai, pareizāk sakot turpinājās latviešu tautas apspiešana, latviešu tautas iznīcināšana. Latviešu valodas un kultūras degradācija, rusifikācijas turpinājums. Es domāju, to jūs nevarat apstrīdēt neviens. Un, ja jūs kāds apstrīdat šos manis tikko minētos faktus, tad, piedodiet, kaut kas ar jums nav kārtībā - vai nu jūs neesat sekojuši vēstures īstenībai, vai jūsu prāts ir aptumšojies. Vai tad mēs paliksim tādi mankurti un visu aizmirsīsim tikai tāpēc, ka Maskava mūs aicina svinēt 9. maiju? Piedodiet - nekā tamlīdzīga! Atradīsies sabiedrība, kas 9. maijā ies, bet ne jau pie Brīvības pieminekļa. Nē! Tie, kas šodien runāja drusciņ savādāk nekā es, tie jau neies pie Brīvības pieminekļa. Tie ies tur pāri - uz Uzvaras laukumu, kur Ulmanis bija paredzējis celt lielu kultūras pili, lielu stadionu par godu Latvijas labklājības valstij. Pie viena, ja esmu nonācis šodien pie runas, es gribu atzīmēt arī 16. martu, jo, redzat, tur jau arī sākās domstarpību daudz, ir bijuši zvani, daudz ir bijis jautājumu, daudz ir bijis protestu, daudz vēstuļu. Kā tad tā? Mūsu bijušais kara ministrs, kas divās valdībās ir bijis kara ministrs Latvijā, Lāčplēša kara ordeņa kavalieris, Ziemassvētku kauju varonis, pirmā Daugavgrīvas strēlnieku pulka komandieris... es nenosaukšu visus tos posteņus, ko viņš ieņēma, tiek no valdības pamests. No viņa atvadījās daudzu ļaužu - tūkstoši. Brāļu kapi bija pilni, bet es tagad palūgšu iedomāties - nez vai kara ministrs Trapāns... tas, jā... Vai Trapāns šeit ir zālē? Nav laikam... . Kā viņš justos... Katram ir reiz jāmirst, un mūsu pienākums ir atcerēties mūsu varoņus, tautas varoņus, mūsu valdības vīrus, ministrus, kas ir kaut ko darījuši un vēsturē iegājuši ar savu cīņu, ar savu garaspēku, ar savu prāta spēku. Ģenerāli Bangerski mēs apbedījām bez salūta - tas bija kauns. Pie tam vēl aizsardzības ministrs izdeva pavēli - zemessargi... leģionāri, tas ir, leģionāri zemessargu formās - tādi arī ir, daudz - nevarēs piedalīties, jo viņi ir pakļauti Aizsardzības ministrijai. Ko es būtu darījis aizsardzības ministra vietā? Es būtu devis pavēli - lūdzu, ejiet visi atvadīties no ģenerāļa Bangerska, visi zemessargi un leģionāri, un tad iesniedzis atlūgumu Ministru prezidentam, cienījamajam, un Valsts prezidentam, jo tas jautājums tika saskaņots. Un, redzat, šeit mēs saskaramies ar divām politikām - ar to iztopošo, kuras saknes sniedzas un uz 9. maiju velk, un ar to nacionālo, kuras vārdā mēs gribam saglabāt savu tautu, savu vēsturi, īsteno vēsturi, savu varoņu piemiņu, savu valstsvīru piemiņu. Es pievienojos tiem runātājiem, kas jau iepriekš apliecināja manas domas, kuras es vairāk neatkārtošu, bet, es domāju, šajā situācijā mums ir jāapsver. Mēs dzīvojam neatkarīgā valstī, de-facto, un mums arī kā neatkarīgas valsts pilsoņiem ir jāuzvedas, ja mēs esam latvieši. Mēs neesam par divkopienu valsti un par divvalodību. Tas mums ir skaidrs. Un es runāju ar ģenerāli Bangerski - ir tādas reizes, kad cilvēks runā kapos: mirušo piemiņas dienā, pie Brīvības pieminekļa, pie Mātes pieminekļa Brāļu kapos, sāpju dienās... Es runāju, un viņš teica tā: man nevajag tādu valdību, kas iztop okupantiem, kas izstrādā tādus likumus cilvēktiesību un demokrātijas vārdā, kas latviešu tautu pazudina un pazemo. Paldies par uzmanību!".
- 1995_03_23-seq14 language "lv".
- 1995_03_23-seq14 speaker Aleksandrs_Petersons-1926.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q211.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q649.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q4294480.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q52371.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q337179.
- 1995_03_23-seq14 mentions Q161448.