Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_22_a-seq960> ?p ?o. }

• 1995_03_22_a-seq960 type Speech.
• 1995_03_22_a-seq960 number "960".
• 1995_03_22_a-seq960 date "1995-03-22".
• 1995_03_22_a-seq960 isPartOf 1995_03_22_a.
• 1995_03_22_a-seq960 spokenAs 78.
• 1995_03_22_a-seq960 spokenText "Godātie deputāti! Es domāju, ka mans priekšlikums ir izsaucis arī dažus pārpratumus, tādēļ tiešām man ir vajadzīgi daži plašāki komentāri. Sākt es gribu no tā, ka šā priekšlikuma motivācija... nav frakcijai "Tēvzemei un brīvībai" kaut kādu slēptu nolūku atsaukt deputātu Stašu. Šeit savu motīvu absolūti nav. Tā ka deputātu Stašu mēs neatsaucam, bet runa ir pavisam par ko citu. Es negribu minēt nevienas frakcijas grūtības šajā Saeimā, jo mūsu frakcijai, piemēram, nav bijušas grūtības ar deputātu atkrišanu. Es domāju, ka zināmi draudi var skart jebkuru. Runa ir pavisam par ko citu, - nevis lai pārskatītu, kas šajā Saeimā ir bijis vai nav, bet lai veidotu skaidrākus demokrātiskās politiskās spēles noteikumus attiecībā uz nākamās Saeimas laiku - un, manuprāt, arī tajā virzienā, lai vairāk aizstāvētu vēlētāju intereses un vēlētāju iespējas (pretēji tam, ko iepriekš teica, - ka šādi labojumi vēlētāju iespējas tieši sašaurinātu). Vēlētājiem ir izvēle, un demokrātiskā daudzpartiju sistēmā pirmām kārtām tā ir izvēle par partiju un programmu, kaut arī mēs labi zinām, ka daudzi vēlētāji, protams, programmas nezina un atpazīst partijas vai nu pēc līderiem, vai pēc dažiem populāriem lozungiem, vai pēc dažiem labiem populāriem darbiem pagātnē vai tagadnē. Otrām kārtām, tā ir izvēle tiem, kuri balso par šo konkrēto partiju, par to, kādā secībā viņi šīs partijas izvirzītos kandidātus novietos. Tātad vēlētāju izvēle ir ierobežota arī pašreizējā situācijā. Vēlētājam bez šīs izvēles būtu jādod arī zināmas garantijas un noteiktība par to, ko viņš ir ievēlējis. Ja vēlētājs ievēl partiju, bet šī partija vēlēšanu laikā sadalās, pazūd, pārveidojas vai izšķīst, tad vēlētājs katrā ziņā ir apkrāpts apmēram tādā pašā nozīmē, kā noguldījis savas naivitātes vai nezināšanas dēļ 1000 latus neuzticamā firmā. Viņš pēc laika uzzina, ka tur vairs to nav. Es mazliet vulgāri salīdzinu, tas nav gluži tas pats. Zaudējuma smagums vienā gadījumā varbūt ir lielāks, otrā gadījumā sīkāks, bet situācija ir apmēram līdzīga. Ja vēlētāji dāvā uzticību, pieņemsim, Zemnieku savienībai (12 deputāti), tad Zemnieku savienības vēlētāji ir tiesīgi gribēt jeb sagaidīt, ka valsts politiskā sistēma garantē, ka Zemnieku savienībai šīs 12 vietas parlamentārajā sistēmā nākamajā laika periodā arī būs. Kaut arī viņi var negarantēt, tieši kuri Zemnieku savienības cilvēki tie būs. Tā ir viena doma. Otra doma. Tātad - par šo deputātu aiziešanu. Jā, protams, deputāti var mainīt savus uzskatus. Varbūt deputāts ir kandidējis sarakstā vai partijā, kuras īsto seju viņš ierauga tikai pēc vēlēšanām. Viņš šausmās konstatē: ar ko es esmu kopā startējis, un kas tie vispār ir par cilvēkiem?! Viņš var darīt šeit vienu - vai nu pārliecināt šo partiju vai frakciju mainīt kursu un teikt, ka viņa pozīcija ir pareizākā, vai konstatēt, ka viņa viedoklis ir viens no 10 vai viens no 30, un tādā gadījumā no vēlētāja viedokļa būs korektāk, ja viņš aizies brīvprātīgi un vai nu dibinās jaunu partiju, vai atmetīs politikai ar roku, vai iestāsies citā partijā un nākamajās vēlēšanās startēs no cita saraksta un aktīvi darbosies. Tas būs daudz pareizāk. Tā ir viena situācija. Otra lieta, kas, protams, ir mazliet sarežģītāka, - tas ir otrais apakšpunkts par deputātu izslēgšanu no frakcijas. Un vai šeit nedraud izrēķināšanās? Jā, šī lieta ir samērā sarežģīta. Es piekrītu. Es negribu teikt, ka tā ir šausmīgi vienkārša. Un vai nebūs pēkšņi tā, ka pieci cilvēki sazvērējas pret sesto vienkārši kaut kādu nepolitisku, tīri personisku motīvu dēļ un šis sestais cilvēks pēkšņi no deputātu vidus pazūd, un vēlētāju tiesības tiek ļoti negodīgā veidā, bez šaubām, apkrāptas un falsificētas? Tādēļ es uzsveru domu, ka deputātu izslēgšana no frakcijas, šā labojuma izpratnē, nav tādā nozīmē, kā to varētu realizēt jebkura no pašlaik esošajām Saeimas frakcijām (proti, ka frakcijas pieci kolēģi izslēdz sesto vai desmit izslēdz vienpadsmito, vai 30 deputāti izslēdz trīsdesmit pirmo), bet lai saglabātu šo kontroli daudz augstākā līmenī. Tātad, ja sarakstu Centrālajai vēlēšanu komisijai ir iesniedzis partijas kongress, tad no frakcijas šo deputātu par darbību, kas neatbilst partijas programmai, var izslēgt tikai šīs pašas partijas kongress. Ja šo sarakstu ir iesniegusi partijas centrālās komitejas valde vai padome vai kāda cita institūcija, tad atkal tikai tā var pieņemt lēmumu. Tad tā būtu garantija, ka nevar četri vai pieci deputāti pēkšņi sadomāt un pēc pāris stundām, nākamajā starpbrīdī izslēgt vienu savu kolēģi tāpēc, ka viņš kaut ko no tribīnes nav tā pateicis vai ir atļāvies kaut ko, viņuprāt, nepiedienīgu. Nē, viņiem tātad būtu jāpanāk šīs partijas vai šīs organizācijas kongresa sasaukšana, būtu jāpārliecina šie biedri, ka tas tiešām bijis ārkārtīgi nopietns partijas statūtu vai programmas pārkāpums. Tā kā tas vien nav garantija, lai šādi gadījumi nebūtu sistemātiski, bet tie būtu izņēmuma gadījumi, kad tiešām būtu varbūt kādas kliedzošas pretrunas ar konkrētas ievēlētas politiskas partijas nolūkiem. Otrām kārtām, - par vēlētāju iespējām. Pašlaik daudz tiek runāts par to, ka ir nedemokrātiski, ka Latvijā vēlētājs nevar atsaukt deputātu, un vēlētājos ir pārliecība, ka tā ir viena no mūsu politiskās sistēmas nedemokrātisma pazīmēm. Kā zināms, Latvijas Satversme šādu iespēju izslēdz tiešā veidā. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas vispār nevar būt tāda kārtība, ka vēlētājs var atsaukt deputātu, jo tas ir tehniski neizpildāms. Vēlēšanas ir slēgtas, un nebūtu korekti, ka tās partijas vēlētāji, kuri par citu partiju nekad nav balsojuši, pēc vēlēšanām sāktu organizēt kaut kādu kampaņu pavisam citas partijas deputātu atsaukšanai. Ja tas tā notiktu, tad situācija pēc vēlēšanām būtu mūžīgs karš, notiktu nepārtraukta deputātu atsaukšana no pavisam citu vēlētāju puses. Tādā gadījumā pie proporcionālās vēlēšanu sistēmas šī atsaukšanas iespēja pilnīgi ir izslēgta. Bet tāda iespēja, kāda šeit tiek piedāvāta, - varbūt tā nav ideāli formulēta, - šāda iespēja tomēr atstāj. Tātad katrai partijai ir savs vēlētāju kontingents, un šie vēlētāji vēro, kādā veidā viņu vēlētie deputāti darbojas. Viņi konstatē: mūsu partijas tādi un tādi deputāti ne visai godprātīgi pilda partijas programmas un vēlēšanu solījumus. Atbilstoši šādam grozījumam viņiem ir tiesības griezties - un pienākums aktīvi griezties - pie šīs partijas biedriem, pie viņu kongresa: lūdzu, sasauciet savu partijas kongresu un panāciet, ka šis deputāts tiktu atsaukts un viņa vietā nāktu nākamais no šā paša saraksta! Tātad tieši nākamais, dabiski, - nevis, teiksim, kādu izlaižot, vai kaut kas tamlīdzīgs... Kā vēlētājs ir lēmis, tādā prioritātē šie kandidāti arī mainās. Tas izslēdz to, ka šeit arī varētu būt ārkārtīgi biežas vai kaut kādas kampaņveidīgas deputātu atsaukšanas. Ja sarakstu iesniegušas vairākas politiskās partijas (kā tas droši vien būs arī attiecībā uz 6. Saeimas vēlēšanām), tad šī procedūra ir tāda, ka lielākā partija nevar patvaļīgi atsaukt kādas mazākas partijas deputātu. Ja, teiksim, ievēl 10 deputātus no vienas partijas un 3 deputātus no otras partijas un kopā tur ir 13 deputāti, tad nevar šīs lielākās partijas atsaukt šīs mazākās partijas deputātu. Pat tad, ja aiz svītras nākamais būtu no šīs lielākās partijas. Tikai šo abu partiju kopīgs lēmums par to, ka šis cilvēks ir jāatsauc, var novest pie tā, ka viņa vietā nāk nākamais. Tādējādi koalīcijas saraksta gadījumā šāda deputātu atsaukšana kļūtu vēl grūtāka. Tikai divu partiju vienprātības gadījumā varētu atsaukt vienu jeb... no jebkuras šīs partijas. Tādējādi tas lielā mērā garantētu to, ka šo metodi nevarētu lietot patvaļīgi, un katrā gadījumā tā nebūtu deputātu frakciju iekšējā lieta. Katrā gadījumā tā nebūtu. Nobeidzot es gribu sacīt to, ka, dabiski, šīs tēzes ir diskutablas, un es griežos pie Saeimas Prezidija ar priekšlikumu balsot par otro un trešo, tātad - dalītā veidā. Pirmajā balsojumā tātad par otro un pirmo apakšpunktu, ka ievēlētais Saeimas deputāts zaudē mandātu un viņa vietā nāk nākamais no tā paša saraksta, ja deputāts izstājies no frakcijas, kuru izveidojuši... un tā tālāk. Un otrā gadījumā atsevišķi, - ja deputāts izslēgts no frakcijas... ar visu tālāk sekojošo piebildi. Protams, šīs divas normas ir ar mazliet atšķirīgu, kā saka, stingrības pakāpi, un par katru no tām būtu jānobalso atsevišķi. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_22_a-seq960 language "lv".
• 1995_03_22_a-seq960 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_03_22_a-seq960 mentions Q822919.
• 1995_03_22_a-seq960 mentions Q211.
• 1995_03_22_a-seq960 mentions Q1807079.
• 1995_03_22_a-seq960 mentions Q2747600.