Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_22_a-seq869> ?p ?o. }

• 1995_03_22_a-seq869 type Speech.
• 1995_03_22_a-seq869 number "869".
• 1995_03_22_a-seq869 date "1995-03-22".
• 1995_03_22_a-seq869 isPartOf 1995_03_22_a.
• 1995_03_22_a-seq869 spokenAs 46.
• 1995_03_22_a-seq869 spokenText "Es nedaudz turpināšu Breša kunga domu, ko viņš tikko iesāka tieši varbūt izejot no tām konsekvencēm, kuras viņš nosauca. Grūti pateikt, vai cilvēkiem ir skaidrs. Man, piemēram, nav šobrīd skaidrs, kāda tad ir, piemēram, Breša kunga partijas šī programma. Bija nesen Tautas frontes Augstākās padomes programma, kuru Breša kungs īstenoja, pēc tam bija saraksts, kurā viņš tika iekšā ar Jurkāna kunga programmu, atkal nebija īstā. Pagāja mēnesis - Tautsaimnieku politiskās apvienības programma. Tagad ir pagājis gads un divas dienas, paies vēl 20 dienas, un atkal būs nākamā - Saimnieku demokrātiskā programma. Nu kādas tad tās īstās programmas ir? Varbūt vēlētājiem ir skaidrs, bet man, piemēram, šīs partijas programma nav pilnīgi skaidra, tā ir tieši tāda, ar to vārdu raksturojama, kuru Breša kungs lietoja, raksturojot šādas metodes. Un otrs - man arī tomēr īsti nav skaidrs Tautsaimnieku politiskās apvienības viedoklis un tad es lūdzu izlasīt kaut vai partijas biedra Kides kunga tikšanos ar vēlētājiem, Kides kunga nostāju. Un tā jau nav šeit tā politiskā spēle, ko mēs varbūt spēlējam, liekot visu it kā uz vienas partijas interesēm, savas partijas interesēm. Tā ir atbilde tautas priekšā. Palasiet, Breša kungs, ko Kides kungs sola cilvēkiem, bet jūsu uzstāšanās šodien bija pilnīgi pretēja. Tātad jums ir divas politikas - viena Saeimā, otra - cilvēkiem? Nu grūti par to spriest. Protams, arī šobrīd, apspriežot šo būtisko jautājumu, kad trūkst pretargumentu, tiek izvēlēta sen pārbaudīta metode - tātad tiek mēģināts lietu novest līdz absurdam. Un te "Latvijas ceļa" frakcija šobrīd diezgan fundamentāli mēģina attīstot šo ideju, padarīt to tik absurdu, lai viņa šķistu nepieņemama. Bet es tomēr piedāvātu runāt varbūt par lietas būtību. Runājot par demokrātu sistēmu vēlēšanās, protams, ir arī svarīgi, kāda ir šo partiju uzbūve -, vai partijas pašas savā iekšējā uzbūvē ir demokrātiskas. Un praktiski tomēr lielākā daļa Saeimā pārstāvēto partiju ir būvētas kā piramīdas - no apakšas, kur ir ievērojams biedru skaits, un tālāk ir partijas kaut kāda vadība, bet ir arī partijas, kas būvētas kā piramīdas, - bet uz leju. Un tad, ja partijā nav iekšējās demokrātijas, ja partija nerealizē biedru vairākuma gribu, bet varbūt tikai vadības griba tiek novadīta uz ierindas biedriem, kā te teica, uz "vieglajiem kājniekiem", tad tā ir savādāka politika - tā nav izaugusi no partijas iekšienes, demokrātiski izcīnot un pieņemot viedokļus. Un tāpēc nevar tā būt - nedemokrātiska partija demokrātiskā sistēmā nevar realizēt demokrātisku politiku. Iekšēji grozāmie un ārēji grozāmie saraksti. Te tika argumentēts, ka mēs maiņam sistēmu, bet mēs nemainām, un tikai 5. Saeimas vēlēšanās bija šī mainītā sistēma. Tātad principā mēs atgriežamies pie iekšējās grozāmības principiem. Personību un programmu līdzsvars, manuprāt, tieši tiek panākts ar šiem grozāmajiem sarakstiem, balsojot par programmām un par personībām. Kaut vai šis te iekšējais grozāmības princips, kam šobrīd neviens nav pieskāries, - šie plusi un mīnusi. Es jums varu nosaukt vienu piemēru. Kāds šobrīd ļoti augsti stāvošs partijas funkcionārs vienā no partijām piedalījās kādā no Dobeles rajona vēlēšanu iecirkņiem. Un tad atklājās tāda īpatnēja situācija. Šis cilvēks ieradās noteiktā kompānijā, ar noteiktu cilvēku skaitu, un, skaitot vēlēšanu biļetenus, izrādījās, ka tieši tāds skaits ir biļetenu, kur ir atstāts tikai viens šis kandidāts, bet visi pārējie partijas biedri ir izsvītroti. Es domāju, ka tas, par kuru es runāju, zina, bet es nesaukšu šobrīd viņu vārdu... Paskatīsimies, kas šobrīd tanī situācijā sanāca. It kā partija jau saņēma, bet šis kungs, kas ielika sev plus, bet pārējos izsvītroja, dabūja plus 3, salīdzinot ar pārējiem kolēģiem, jo pārējie dabūja mīnus, vienu izsvītrojot. Viņiem tika skaitīts tā - vienu viņš saņēma par sarakstu, vienu - par plusu, un tādas sistēmas bija. Diemžēl tās ir raksturīgas arī šajā te sistēmā. Un vai tāda grozāmība, kur ir tik ievērojama šī iespēja mainīt, ir vajadzīga? Tāpēc arī šī aile par atzīmi ir parādījusies, kas principā sarežģī šos "plus" vai "mīnus". Tātad arī šī aile kļūst lieka, jo principā, ja tiek pielietots grozāmības princips, tad plusam nav šeit vajadzības būt, plusu var izteikt citos sarakstos. Tātad ir vajadzīga tikai svītrošana un attiecīgajā gadījumā vai nu cita cilvēka ierakstīšana no cita kandidātu saraksta, vai šī saraksta neierakstīšana. Es gribētu arī... Ir diezgan spilgti piemēri. Protams, es nezinu pēdējos notikumus, kā tie attīstās, bet kaut vai tā pati blakusesošā un piesauktā Igaunija, kur šobrīd viens no spēkiem gūst ievērojamu pārsvaru, pateicoties principā divām ļoti spilgtām personībām. Un, manuprāt, būs ļoti lielas grūtības noformēt valdību, jo principā šīs balsis pārsvarā iegūtas, pamatojoties uz populistisku programmu un uz divām personībām. Ne velti šī partija zaudēja pirmajā pārbaudē - parlamenta vadības vēlēšanās. Tātad šis it kā pat lielais balsu skaits un stabilitāte, šis lielais balsu skaits partijai nenodrošina tās iekšējo stabilitāti, stabilitāti parlamentā un stabilu valdību. Tātad tas ir māns, un līdz ar to arī šādā sistēmā varētu būt šīs te iespējas. Otrais jautājums, par ko šeit daudz arī runāja, ir tas, ka katram vēlētājam ir viena balss. Neapšaubāmi 1928. gada redakcijā Vēlēšanu likumā nav ierakstīta precīza shēma par šo balsu skaitīšanu, un šis likums ir pārrakstīts no šīs te 1928. gada redakcijas. Bet pielietota tika tieši tā metode, par ko runāja, - tātad nav visa šī viena balss ieskaitīta šim vēlēšanu sarakstam, bet ir 1/16 vai 1/24 daļa katram no šiem sarakstiem, kur kāds cilvēks ir ierakstīts šajā sarakstā. Neapšaubāmi, ja tas ir vajadzīgs, tas tiks trešajā lasījumā precīzi noformulēts un ierakstīts. Tas nav ierakstīts tikai tāpēc, ka šajā iepriekšējā likumā tik precīzas atrunas par šī panta īstenošanu nemaz nav parādītas. Tas vienkārši izriet no paša likuma, un tā tas tika īstenots arī dzīvē, tāpēc principā mēs esam gatavi šo mehānismu precizēt trešajā lasījumā. Un vēl viens jautājums, ka šobrīd, mainot tomēr sistēmu pret iepriekšējo un ieviešot šo procentu barjeru, principā ir ļoti nepieciešami, lai nesadrumstalotu absolūti spēkus. Tātad šobrīd parādās tas, kā nebija iepriekš, - parādās vēlētāji, kas ir nodevuši savu balsi, bet kuru griba Saeimā nav pārstāvēta. Tādu vēlētāju ir pāri par 20% atkarībā no tā, kāda būs procentu barjera un cik vēlēšanu sarakstu startēs. Šis skaitlis varētu svārstīties, bet katrā ziņā tā varētu būt apmēram piektā daļa cilvēku, kas piedalās vēlēšanās. Un tad ir jautājums: vai šis politiskais spektrs, ko iegūst ievēlētās partijas Saeimā, atspoguļo pilsoņu šo politisko spektru. Manuprāt, šeit ir diezgan ievērojamas nobīdes. Un kādā sakarībā? Tātad principā visas šīs balsis, kas nav pārstāvētas, ir nodotas par partijām, kas nepārvar šo slieksni, tiek pārdalītas proporcionāli tam, kā ir nobalsojuši citi, bet tas neņem vērā, kāda šī partija ir. Piemēram, varbūt labējā spārna partijas, kuras ir pašreiz - grūti teikt, cik sarakstu startēs -, nekad nenodotu balsis par to, ka viņas tiek pārdalītas pēc šīs pārdales. Un tāpēc šeit ir piedāvāts mans priekšlikums - radīt panta jaunu, trešo, daļu, kur ieviest šo mazo ailīti vēlēšanu saraksta beigās. Tur vēlētājs var ierakstīt saraksta numuru, par kuru viņš nodotu balsi gadījumā, ja viņa izvēlētais pamatsaraksts netiek pārstāvēts Saeimā. Es domāju, ka tas arī principā būtu demokrātijas attīstības virzienā. Kāpēc? Tāpēc, ka tomēr neapšaubāmi daļa vēlētāju varbūt par mazākajām partijām izvēlēsies nebalsot tā iemesla dēļ, ka ir lielas bažas, ka šis saraksts tomēr nevar pārvarēt vai ar grūtībām pārvar procentu barjeru. Tad viņam ir izvēle - viņam būtu tiesības, ka arī viņa griba būs pārstāvēta tad, ja šis saraksts netiks Saeimā. Arī tad tā tiktu realizēta. Manuprāt, tad viņš drošāk un precīzāk varētu balsot par to sarakstu, kas, viņaprāt, visvairāk atbilst viņa interesēm, kurā ir personības, kurā ir programma, kas viņu visvairāk apmierina. Tātad iegūtu, manuprāt, daudz objektīvāku ainu par šo vēlētāju - pilsoņu noskaņu un gribu. Un arī Saeimā varbūt līdz ar to zustu lielā mērā pamats tam, kāpēc Saeima šobrīd tomēr ir tik ļoti nepopulāra tautā. Iemeslu, protams, ir daudz - arī daudzi likumi, kas ir jāpieņem, bieži varbūt ir nepopulāri; ir arī citi iemesli, bet iemesli noteikti ir arī tanī apstāklī, ka cilvēki neredz šo saikni, neredz savas gribas realizāciju augstākajā likumdevēja orgānā. Es domāju, ka, attīstot šīs iespējas, ko piedāvā LNNK, Zemnieku savienība... Principā viņas ir ļoti vienādas. LNNK priekšlikums pat savā ziņā ir precīzāks, jo tiešām norāda, ka nevar ierakstīt divreiz, jo tad vienu varētu ierakstīt trīs reizes, un tātad, manuprāt, viņš pat ir precīzāks, jo ņem vērā šīs te nianses. Bet tas viss mums ir priekšā, vēl būs trešais lasījums, kur daudz kas jāprecizē. Principālas pretrunas nav absolūti starp šiem priekšlikumiem. Un es tiešām jau teicu, ka LNNK priekšlikums risina vēl vienu šo papildu problēmu, ko mēs savā priekšlikumā nerisinām. Tāpēc es tomēr ierosinātu atbalstīt šo demokrātisko sistēmu, ko mēs piedāvājam. Principā mēs piedāvājam atgriezties pie šīs sistēmas un balsot par šiem priekšlikumiem, un nešaubīgi trešajā lasījumā tās bažas, kas bija par balsu skaitīšanu, vēl dažas bažas, mēs noņemsim, precīzi ierakstot likumā šīs normas un viennozīmīgi panākot to, ka šīs normas tiek traktētas viennozīmīgi. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_22_a-seq869 language "lv".
• 1995_03_22_a-seq869 speaker Gundars_Berzins-1959.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q822919.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q211.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q191.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q1807079.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q2021893.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q6221.
• 1995_03_22_a-seq869 mentions Q7210239.