Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_22_a-seq861> ?p ?o. }

• 1995_03_22_a-seq861 type Speech.
• 1995_03_22_a-seq861 number "861".
• 1995_03_22_a-seq861 date "1995-03-22".
• 1995_03_22_a-seq861 isPartOf 1995_03_22_a.
• 1995_03_22_a-seq861 spokenAs 78.
• 1995_03_22_a-seq861 spokenText "Godātie deputāti! Jautājums tiešām ir ļoti nopietns, par ko liecina arī tas, ka piedalās vēl daudzi cilvēki un izsaka dažādas domas. Tomēr man liekas, ka konkrētais sarunu priekšmets aizslīd aiz tā, ka ir dažādas intereses, izejot no tā, kā tiek prognozēts vai netiek prognozēts varbūtējais vēlēšanu iznākums. Tomēr mēs pieņemam nevis 6. Saeimas vēlēšanu likumu, bet vienkāršu Saeimas vēlēšanu likumu, un līdz ar to mums nebūtu vēlams vadīties pēc kaut kādiem speciāliem 6. Saeimas prognozējamiem rezultātiem vai pēc prognozējamā spēku samēra, pakārtojot Vēlēšanu likumu. No vienas puses, mēs dzirdam, ka ir šauras partijas ar šaurām interesēm, bet pēc tam mēs tūlīt pēkšņi dzirdam, ka nezin kur no šīm trim šaurajām partijām rodas trīs lielas partijas, kas iegūs 75% balsu. Es domāju, ka tās visas ir tādas spekulācijas, uz kurām nebūtu jābalsta secinājumi par to, kāds variants ir izvēlams, kāds - ne. Manuprāt, ir divas nopietnas lietas, kas izsauc pārdomas. Tātad ir jautājums par partijām - vai partijas ir labas vai sliktas, ir jautājums par atsevišķiem cilvēkiem, par vēlētāju tiesībām izvēlēties. Diez vai būtu īsti loģiska doma, ka cilvēki jau ir labi politiķi, bet partijas ir sliktas. Galu galā šie labie cilvēki būs sarakstos. Vai sliktas partijas sastāda sarakstus, kuros tomēr tiek iekšā labi cilvēki? Laikam gluži tā nav. Vai nu ir viens, vai ir otrs. Es mazliet pārspīlēju, protams. Tātad jautājums ir par šo izvēli. Vēlētājiem ir dotas divas izvēles. Pirmā izvēle - tā ir partijas izvēle. Jāpieradina vēlētājs ir pie domas, ka viņš izvēlas konkrētu partiju un konkrētu politisku komandu, kas strādās. Otra izvēle ir izvēle starp kandidātiem reitinga veidošanā. Taču šī izvēle ir dota tam vēlētājam, kurš par šo partiju balso. Ja tiek piedāvāts variants, ka vēlētājs svītro savas izvēlētās partijas sarakstā vienu, divus vai vairākus deputātus, ierakstot iekšā kandidātus no citu partiju sarakstiem, tad ir jautājums - kur šī balss paliek? Vai šai partijai, par kuru viņš balsoja vienu pilnu balsi? Un tad es varu izsvītrot 24 un atstāt tikai vienu savas partijas biedru un sarakstīt iekšā 24 citus, ne ar ko neskādējot, bet tādā gadījumā, jājautā: kas notiek ar šīm balsīm, ar pārējiem kungiem vai dāmām, kas bijušas citos sarakstos? Ja šīs citas partijas neko klāt nedabū, tad tādā gadījumā būtībā tiek veicināts tas, ka šis sarakstu princips tiek maksimāli ignorēts. Ja šie citu partiju kandidāti, kas ierakstīti tajā partijā, par kuru es esmu balsojis, saņem plusus klāt savā iekšējā partijas reitingā, tad rodas situācija, ka vēlētājs, kurš nebalso, piemēram, par Zemnieku savienību, bet balso par "Latvijas ceļu" vai par frakciju "Tēvzemei un brīvībai", tiek aicināts aktīvi piedalīties Zemnieku savienības reitinga veidošanā. Vai tas ir pareizi vai tas nav pareizi? Man personīgi negribētos, ka "Latvijas ceļa" vai "Līdztiesības" deputāti piedalās frakcijā "Tēvzemei un brīvībai" vai deputātu kandidātu reitinga veidošanā. Jā, mūsu vēlētāji, kas atbalsta mūsu politisko programmu, var spriest par to, kuri no mūsu apvienības kandidātiem ir vairāk piemēroti vai kuri ir mazāk piemēroti iekļūšanai Saeimā. Bet tie vēlētāji par citiem sarakstiem, kuri mūsu programmu neatbalsta vai nu tāpēc, ka viņi ir kreisāki, vai viņi ir labējāki (tas ir pilnīgi vienalga), manuprāt, principā nevar piedalīties mūsu kandidātu izvērtēšanā un reitinga veidošanā, jo veidojas pavisam cita situācija. Iedomāsimies, ka pastāv kāda īpaša, teiksim, politiskā partija, kurai ir savi veikli priekšvēlēšanu paņēmieni. Šīs partijas vadība kādā īpaši slēgtā sēdē iesaka informēt savas partijas biedrus par to, ka viņiem tieši vajag svītrot divas, trīs vai četras vietas savas partijas sarakstā, atdodot pilnu balsi par savu partiju, bet vajag pierakstīt no kādas konkurējošas partijas, par kuru jau tāpat ir zināms, ka Saeimā tā iekļūs, šīs partijas tos kandidātus, kas pazīstami kā, teiksim, mazāk izglītoti, vairāk pļāpīgi un nekonstruktīvi, jo viņi, šeit Saeimā, darbosies neveiksmīgi un, teiksim, neveiksmīgi pārstāvēs šo konkurējošo partiju. Tādējādi partija, kurai ir, teiksim, potenciālie 25% balsu Saeimā, šī lielā partija, par ko teica Kiršteina kungs, var pilnīgi sagriezt ar kājām gaisā tādas partijas kandidātu sarakstu, kurai ir cerības uz 5 vai 6 % punktu. Un viņiem tiks tie cilvēki, kurus šī pati partija galīgi nemaz negrib vai kurus arī nemaz negrib šīs partijas balsotāji. Bet tie būs pavisam citi. Tādējādi šeit ir pavērtas iespējas visai interesantām spēlēm, kuras var dažādi vērtēt. Un es šaubos, vai tā maz būtu definējama kā vēlētāju ļoti brīva izvēle. Otrām kārtām rodas problēma ar procentu barjeru un kandidātiem, kuri tiek ierakstīti no citām partijām. Šeit ir divas situācijas. Tātad pieņemsim, ka Zemnieku savienības sarakstā tiek sistemātiski ierakstīti kādu citu partiju kandidātu uzvārdi un varbūt tiek ierakstīti ļoti daudz. Kas notiek ar šiem ierakstītajiem kandidātiem, ja saraksti, no kuriem viņi startējuši, visā Latvijā nepārvar procentu barjeru? Kas notiek? Ja viņi neiekļūst, tad tādā gadījumā rodas situācija, ka, teiksim, Kurzemes vēlēšanu apgabalā, kurā ir 14 kandidātu vietas, piemēram, ir 15 saraksti, par kādas vienas mazas un ļoti nesimpātiskas partijas ļoti simpātisku deputātu kandidātu nobalso 300 000 kurzemnieku, bet viņu saraksts nav pārvarējis 4 vai 5% barjeru. Kur šeit ir demokrātija, ka šis cilvēks netiek ievēlēts Saeimā? Tad viņš atkal virinās durvis un apsveiks visus šos pārējos deputātu kandidātus, ievēlētos kandidātus, šeit pie Saeimas durvīm? Tā nav tā sistēma. Vienkārši šī problēma rodas. Būtībā, ja konsekventi grib īstenot principu par citu sarakstu kandidātu ierakstīšanu sarakstā, par kuru balso, tad procentu barjera faktiski ir nedemokrātiska. Viņa nekādi demokrātiska nevar būt. Tādēļ šī procentu barjera faktiski ir jālikvidē un tādā gadījumā pareizākais princips, es domāju, ir viens - nemulsināt vēlētājus, bet uzrakstīt 14 ailītes, teiksim, Kurzemes apgabalā, 26 ailītes - Rīgā. Nāciet vēlēšanu dienā uz vēlēšanu iecirkni un rakstiet iekšā visus Latvijas pilsoņus, kas ir labi, godīgi čakli un strādīgi! Un tad paskatīsimies, kāds būs rezultāts! Jo šī politisko partiju sistēma, kas ir radināta pie tā, lai politiskā partija tāpat kā firma atbildētu ar savu godu, karogu un nosaukumu, par to, ko tā dara, atkal tiek atlikta kaut kur uz 10, 20 vai 30 gadiem, kad vēlētājs būs tiktāl paaudzies, ka spēs atšķirt, kas ir laba partija vai kas ir slikta partija. Man vienmēr ir bijušas lielas šaubas, kāpēc vēlētājs spēj atšķirt labus kandidātus no sliktiem kandidātiem, bet nespēj atšķirt labas partijas no sliktām partijām. Es domāju - tas ir vienādi grūti vai vienādi viegli, kā nu kuram vēlētājam. Tur nav lielas starpības. Tā ka šeit rodas vesela virkne, vismaz divas ārkārtīgi būtiskas problēmas. Un, kamēr tās netiek atrisinātas, tikmēr arī, protams, ir grūti piekrist tiem priekšlikumiem, kurus izvirza Zemnieku savienība un LNNK, kaut arī droši vien tā izvirza labu nolūku mudinātas, un nav ne mazākā iemesla šaubīties par viņu labajiem nolūkiem. Tomēr es redzu, ka šo nolūku izpildījums pašreizējā redakcijā praktiski nav iespējams. Un sekas būs vēl negatīvākas un grūtāk izprotamas nekā tad, ja tomēr saglabātu visā visumā to sistēmu šajā likuma daļā, kas bija jau uz iepriekšējām vēlēšanām.".
• 1995_03_22_a-seq861 language "lv".
• 1995_03_22_a-seq861 speaker Maris_Grinblats-1955.
• 1995_03_22_a-seq861 mentions Q822919.
• 1995_03_22_a-seq861 mentions Q211.
• 1995_03_22_a-seq861 mentions Q2660080.
• 1995_03_22_a-seq861 mentions Q1807079.
• 1995_03_22_a-seq861 mentions Q182488.