Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_16-seq365> ?p ?o. }

• 1995_03_16-seq365 type Speech.
• 1995_03_16-seq365 number "365".
• 1995_03_16-seq365 date "1995-03-16".
• 1995_03_16-seq365 isPartOf 1995_03_16.
• 1995_03_16-seq365 spokenAs 77.
• 1995_03_16-seq365 spokenText "Godātais priekšsēdētāj! Godātie kolēģi! Dokumentos ir redzama arī spēkā esošā likuma redakcija, kur jūs varat lasīt, ka ir noteikts par atceres dienu 9. maijs - Otrā pasaules kara upuru piemiņas diena. Deputātu grupa ierosināja 9. maiju atstāt, ar definējumu - "Uzvaras pār nacismu un ". Ir saņemts LNNK deputātu priekšlikums nomainīt 9. maiju ar 8. maiju. Tāda ir šā likumprojekta fabula, kura ir ļoti vienkārša. Godātie kolēģi, komisijas viedoklis netapa vienā mirklī. Mums bija, manuprāt, ļoti nopietna komisijas sēde, mēs uzaicinājām komisijas sēdē piedalīties akadēmiķi Stradiņu, kura enciklopēdiskās zināšanas un autoritatīvais viedoklis daudzos jautājumos reti kad ir bijis apstrīdams. Komisija vienprātīgi nonāca pie tāda slēdziena, kādu jūs to redzat dokumentā nr. 211. Es gribu, tā kā tas ir pirmais lasījums, ļoti īsi argumentēt komisijas viedokli, kāds tas izskanēja komisijas sēdē. Būtībā šeit ir divi jautājumi - datums un definīcija. Kāpēc 8. maijs? Komisija nevadījās ne pēc kādu citu valstu tradīcijas vai pieredzes, ne pēc tā, cik politiski izdevīgi vai neizdevīgi ir šo dienu atzīmēt tajā vai citā dienā, komisija vadījās tikai no vēsturiski neapšaubāmiem argumentiem. Un šie argumenti ir šādi. (Lai izvairītos no plaģiāta, es būšu spiests atgādināt, ka daudz kas no konceptuālā un faktoloģiskā viedokļa ir tāds, ko mēs pieņemam arī akadēmiķa Stradiņa izteikumos, tātad lielā mērā tas kaut kādā ziņā var sakrist, un tāpēc es atvainojos jau iepriekš: tās ir ne tikai manas, bet arī akadēmiķa domas - pirmām kārtām.) Tātad ir vēsturiski korekti šo dienu svinēt 8. maijā. Kādi ir argumenti par labu šim viedoklim? Vācijas kapitulācijas akts ir parakstīts 1945. gada 8. maijā Karlshorstē Berlīnes pievārtē, pareizāk sakot, Berlīnē. Tam, ka Padomju Savienībā vai Krievijā, vai kādā citā valstī līdz šim svinēts ir 9. maijs, var būt dažāda interpretācija, kura varbūt šai zemē ir pieņemama, bet katrā ziņā neizriet no vēsturiskiem faktiem. Ir argumenti par to, ka Latvijā karš beidzās 9. maijā, jo, lūk, Vācijas karaspēka Kurzemes grupējums kapitulējis 9. maijā. Arī šis fakts, kurš padomju vēsturē varbūt nav pietiekami izgaismots, neatbilst vēsturiskajai patiesībai visā pilnībā, jo jau 8. maijā 12.00 Ezerē Vācijas karaspēka Kurzemes grupējuma pavēlnieks parakstīja ar padomju pavēlniecību dokumentu, saskaņā ar kuru, sākot ar 9. maiju tiek pārtraukta jebkura pretošanās. Tādējādi arī Latvijā kara darbība faktiski beidzās 8. maijā. Protams, bija iebildumi pret to, ka karš vēl turpinājās, bet tas nav vēsturisks arguments, jo karš varēja turpināties, un bieži vien karadarbība - sankcionēta vai nesankcionēta, vai kādu citu argumentu vadīta - dažādā veidā turpinājās faktiski vēl ilgus gadus arī Latvijas teritorijā. Bet, ja mēs vadāmies no vēsturiski korektiem argumentiem, tad komisijas viedoklis viennozīmīgi bija par to, ka Otrā pasaules kara beigas Eiropā, protams, fiksējamas ar 8. maiju. Godātie kolēģi, pie tā klāt vēl varētu piebilst arī to, ka - protams, mūs tas varētu neinteresēt, bet piebildīšu vienkārši jūsu zināšanai, - ka sabiedrībā pastāv domas, ka 9. maijs ir tradicionāli pierasts, un var būt, ka kādam arī ļoti gribas... un nevienam neko nevar aizliegt - kad un ko atzīmēt. Lieta ir arī tāda, ka Padomju Savienības teritorijā bija zināms, ka tika parakstīts... Keitels parakstīja kapitulācijas aktu sabiedroto priekšā. Lieta ir cita, - ka totalitārā valstī jebkura ziņa nevar tikt izsludināta par oficiālu, pirms to nav akceptējis šīs valsts - piedodiet par izteicienu - diktators (šajā gadījumā). Tāpēc ir vēsturiski fakti par to, ka Krievija jau zināja, ka Vācija ir kapitulējusi jau 8. maija vakarā, naktī uz 9. maiju. Bet, protams, kamēr Staļins nebija pateicis savu "jā" vārdu vai apstiprinājis šo faktu, tikmēr neviens oficiāli nevarēja to izsludināt. Iespējams, ka tādēļ Padomju Savienībā un tagad Krievijā tiek svinēts šis datums, bet, piedodiet, mani kā Latvijas pilsoni šajā gadījumā - kā likumdevēju pārstāvi, neinteresē, kā un kādā veidā kādā valstī interpretē to vai citu notikumu. Vēsturiskie fakti liecina par to, ka Eiropā karš beidzās 8. maijā. Karš Eiropā beidzās 8. maijā! Otrs jautājums, godātie kolēģi, - vai fiksēt likumā šo dienu kā uzvaru pār nacismu vai kā Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu? Cilvēktiesību komisija, dziļi izanalizējusi šo jautājumu, nonāca pie secinājuma, ka abi šie traktējumi ne tikai nav pretrunā viens ar otru, bet abi tie ir dziļi loģiski un, manuprāt un komisijasprāt, pieņemami. Kāpēc? Es nedomāju, ka šeit jādiskutē par upuru piemiņas dienu. Par to vispār nekādas diskusijas ne komisijā, ne arī agrāk nav bijušas. Ir jautājums par to, vai uzvara pār nacismu vai nacisma sakāve Latvijas valsts teritorijā un Latvijas valsts vēsturē ir svinama vai atzīmējama. Piedodiet, par svinībām šeit varbūt nav korekti runāt. Bet vai tā ir atzīmējama diena? Es domāju, ka šo jautājumu vēsturiskā skatījumā visi klātesošie pietiekami labi zina, un komisijas viedoklis arī bija tāds šajā gadījumā, un godātā akadēmiķa Stradiņa viedoklis bija viennozīmīgs tajā ziņā, ka Vācijas sakāve Otrajā pasaules karā ir vēsturisks fakts - un ne tikai vēsturisks fakts pēc tā faktoloģiskā traktējuma, bet arī nozīmīgs fakts Eiropas (un arī Latvijas tautas) vēsturē. Latviešu karavīrs cīnījās abās pusēs. Protams, mēs noliecam - un mums ir jānoliec - galvas abu pušu karotāju upuru priekšā, viņu piemiņas priekšā. Bet lieta ir arī tāda, ka nedrīkst šo jautājumu sīki un šauri politizēt. Būtu ļoti labi, ja mēs izprastu arī tādu lietu, par kuru šodien varbūt nav politiski sevišķi izdevīgi kaut kur skaļi runāt: 201. latviešu strēlnieku divīzijas cīņas lielā mērā paralizēja Staļina gribu izrēķināties ar visu latviešu tautu. Nevienam nav noslēpums, ka šim diktatoram latviešu tauta kā tāda nebija tīkama. Un, ja latviešu tauta lielā mērā neskāra kalmiku un Krimas tatāru, un citu tautu liktenis, tad šeit būtu vietā neaizmirst tādu faktu, ka, lūk, šī latviešu strēlnieku cīņa Austrumu frontē, tas ir, Austrumu pusē, Sarkanās armijas pusē, lielā mērā paralizēja šādu zvērisku izrēķināšanos vai mēģinājumu zvēriski izrēķināties ar latviešu tautu. No otras puses, ļoti labi zināmi un pietiekami labi zināmi ir fakti, kuri liecina par to, ka Vācijas okupācijas vara nekad un nevienu brīdi netaisījās šeit atjaunot neatkarīgu valsti. Pašpārvalde bija butaforija. Mēs to labi zinām, un mēs ļoti labi zinām arī to, ka Latviešu leģiona cilvēku piemiņa... ka šodien par to ir jārunā. Šie cilvēki gāja cīnīties, izmantojot vienīgo iespēju - ļoti minimālu, varbūt utopisku iespēju, bet vienīgo iespēju, - kādā veidā varbūt varētu atjaunot Latvijas valsti. Bet Vācijas okupācijas varai - ne Rozenbergam... es nerunāju ne par Himleru, ne pārējiem, - nenāca ne prātā atjaunot Latvijas valsts neatkarību. Tādēļ komisijā neviena balss neatskanēja par to, ka latviešu tautai būtu... ka Latvijas valstij būtu jāpriecājas vai jāskumst, vai vēl kaut kādā veidā jāatbalsta... kaut kādā veidā glorificēt Vācijas iespējamo uzvaru vai tamlīdzīgi... Godātie kolēģi, tāpēc Cilvēktiesību komisija iesaka redakciju, kura skan tādā gadījumā šādi: noteikt starp citām atceres dienām 8. maiju - pār nacismu gūtās uzvaras atceres un Otrā pasaules kara upuru piemiņas dienu. Es gribētu teikt paldies par uzmanību. Gribētu lūgt jūs atbalstīt šādu nostāju, jo es domāju, ka jautājums ir pietiekami skaidrs. Paldies.".
• 1995_03_16-seq365 language "lv".
• 1995_03_16-seq365 speaker Antons_Seiksts-1946.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q211.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q193089.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q159.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q183.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q15180.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q43070.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q986821.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q251395.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q169534.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q12360039.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q64.
• 1995_03_16-seq365 mentions Q16356354.