Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_16-seq314> ?p ?o. }

• 1995_03_16-seq314 type Speech.
• 1995_03_16-seq314 number "314".
• 1995_03_16-seq314 date "1995-03-16".
• 1995_03_16-seq314 isPartOf 1995_03_16.
• 1995_03_16-seq314 spokenAs 129.
• 1995_03_16-seq314 spokenText "Godājamie deputāti! Godājamie Prezidija locekļi! Mēs jūtam - un es arī jūtu, - ka faktiski šā likuma apspriešana ir kļuvusi par farsu, jo no tās pirmajā lasījumā iesniegtās idejas - atvieglot latviešiem un līviem naturalizācijas procesu - faktiski pašreiz viss šis likums tiek pārvērsts par kaut kādu komēdiju. Tātad godājamais Kides kungs paziņoja, ka visi šie bezgala daudzie atbrīvojamie, kuriem nav jāzina latviešu valoda, nez kāpēc attiecoties tikai uz pantu, kur ir minēti ārpus kārtas naturalizējamie. Es gribu jums - un tai skaitā godājamam Kides kungam atgādināt, ka tā nu gluži nav, jo viņa pieminētais 13. pants "Naturalizācija ārpus kārtas" attiecas, piemēram, arī uz tiem, kas kara laikā, tātad no 1941. līdz 1945. gadam, piespiedu kārtā ir atvesti uz Latviju, un šīs personas Latvijā ir palikušas pēc okupācijas režīma izbeigšanās. Kā arī šo personu pēcnācēji. Ziniet, ir ārkārtīgi interesanti, ka 50 gados, kas ir pagājuši no šā perioda, cilvēks nav uzskatījis par vajadzīgu iemācīties latviešu valodu - neskatoties uz to, ka viņš šeit ir palicis! Un viņam tiek dota šī priekšrocība tātad ārpus kārtas saņemt Latvijas valsts pilsonību. Kides kungs, es nezinu, kas tas ir par pilsoni, kas tiešām 50 gados nav izrādījis ne mazāko interesi šo valodu iemācīties?! Otra grupa. Ņemam šā paša panta 7. punktu: personas, "kuras vismaz desmit gadus ir laulībā ar Latvijas pilsoni un kuras līdz naturalizācijas iesnieguma iesniegšanas dienai ne mazāk kā piecus gadus pastāvīgi dzīvo Latvijā". Tātad desmit gadus kāds ir precējies ar Latvijas pilsoni, bet absolūti arī nav izrādījis nekādu interesi par latviešu valodu. Desmit gadus cilvēks absolūti nav izrādījis nekādu interesi par latviešu kultūru: ja jūs nezināt valodu, jūs taču tad nevarat arī izrādīt interesi par kultūru! Desmit gadus šis cilvēks acīmredzot nav izrādījis nekādu interesi par politisko dzīvi: kā tad jūs varat piedalīties Latvijas politiskajā dzīvē, ja jūs absolūti nezināt valodu? Jūs nevarat tajā piedalīties, jūs nevarat analizēt, teiksim, šo likumdošanu. Bet pēkšņi parādās zibenīga tieksme kļūt par Latvijas pilsoni. Nē, nu tas ir kaut kas vienkārši interesants! Es saprotu, ka var būt valodas prasmes atvieglojumi atsevišķiem cilvēkiem, un tam piekrītu. Tātad - latviešiem, kuri ir dzimuši varbūt pirms kādiem 60 gadiem, tātad 1935., 1937., 1938. gadā Krievijā un Sibīrijā, tika likvidētas visas latviešu skolas, skolotāji tika nošauti. (Man liekas, ka bija 17 tehniskas skolas un bija arī augstskola; Ļeņingradā - Rietumtautu universitāte, kur mācības un arī lekcijas tika lasītas latviešu valodā.) Jā, es varu saprast šo cilvēkus. Viņiem arī ir šīs priekšrocības iedotas. Bet, kā jūs, godājamais Kides kungs, izskaidrosit, ka tie cilvēki, kas tiešām 50 gadus dzīvo Latvijā, nav uzskatījuši par vajadzīgu iemācīties šo valodu? Nākamais. Tautsaimnieku politiskās apvienības frakcijas priekšlikums bija papildināt 21. pantu ar otro daļu šādā izklāstā: "Personas, kuras ir vecākas par 65 gadiem, tiek atbrīvotas no šā likuma 20. panta 3. un 4. punktā norādītajām pārbaudēm. " Mēs nepieņemtu, bet varētu vēl saprast šo redakciju. Kāpēc? Tāpēc, ka tiem, kam tagad ir 65 gadi... teiksim, pirms pieciem gadiem, kad tika pieņemta Neatkarības deklarācija, viņiem bija 60 gadi. Var būt, ka 60 gadi tiešām ir vecums, kad nav vērts vairs pārāk censties šo valodu mācīties. Bet šeit parādās labojums - 60 gadi. Mums tagad ir iesniegts: "Personas, kuras naturalizējas šā likuma 13. pantā noteiktajā kārtībā un ir vecākas par 60 gadiem. " Tātad tie ir cilvēki, kuriem tad, kad Latvija atjaunoja neatkarību, bija 55 gadi un kuri nav uzskatījuši par vajadzīgu šajos piecos gados neko iemācīties - pretēji tiem, kas ir bijuši "muļķi", kas svīduši un tiešām šo valodu ir iemācījušies. Tie tiek nostādīti vienā līmenī ar tiem, kas varbūt ir speciāli ņirgājušies par šo valodu un kas tagad saņem automātiski šīs Latvijas pilsoņa tiesības. Valoda faktiski ir valsts aizsargvalnis. Tātad - kam ir vajadzīgs to šeit mākslīgi nojaukt pašreizējā brīdī? Jo tas ir vienīgais, kas pasargā mazas valstis - un ne tikai Latviju. Mēs zinām, ka ir arī Izraēlas piemērs un vesela rinda citu valstu piemēru. Kādam ir izdevīgi nojaukt šo aizsargvalni, kā jau es teicu, attiecībā uz personām, kuras nav ne latvieši, ne līvi. Pēdējais. Runājot par invalīdiem. Ir jau ļoti labi, ka... Te parādās vesela grupa invalīdu, un es arī piekrītu: tiem cilvēkiem, kuriem ir redzes vai dzirdes traucējumi, - viņiem ir zināmas problēmas, tas ir atsevišķs gadījums, ko vajag likumā ierakstīt, kāpēc viņi šo valodu nevar iemācīties. Bet, piedošanu, - ja visi kara invalīdi, kuri pie šā pieminekļa piecus gadus piketē un trokšņo pret Latvijas valsti... viņi taču ar vienu rāvienu tagad kļūs Latvijas pilsoņi! Viņiem nav jāzina valoda, jo viņi visi ir vecāki par 60 gadiem. Viņiem nepatīk šī valsts. Viņiem ir tikai viens sapnis, kā to ātrāk iznīcināt un kā nobalsot šeit par to, ka nevienam šī valsts nav vajadzīga. Tāpēc es uzskatu, ka šis likumprojekts ir šajā otrajā lasījumā pārvērsts par nožēlojamu farsu un nav vērts vispār tālāk piedalīties tā apspriešanā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_16-seq314 language "lv".
• 1995_03_16-seq314 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_03_16-seq314 mentions Q211.
• 1995_03_16-seq314 mentions Q159.
• 1995_03_16-seq314 mentions Q801.
• 1995_03_16-seq314 mentions Q7210239.