Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq87> ?p ?o. }

• 1995_03_02-seq87 type Speech.
• 1995_03_02-seq87 number "87".
• 1995_03_02-seq87 date "1995-03-02".
• 1995_03_02-seq87 isPartOf 1995_03_02.
• 1995_03_02-seq87 spokenAs 77.
• 1995_03_02-seq87 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Es gribētu teikt nedaudz vārdu par atsevišķiem iebildumiem pret šo likumprojektu. Gribu sākt savu otrreizējo uzstāšanos ar atbildi uz kolēģa Grota runas pašā sākumā teikto, ka piedāvātais likumprojekts ir Latvijas bagātnieku interesēs. Šobrīd, kad nav nekādas tiesiskās reglamentācijas, tik tiešām var dažādas nekontrolējamas mafiozas grupas finansēt atsevišķas politiskas struktūras. Kad absolūti nav noteikti ierobežojumi gan Austrumu naudai, gan Rietumu naudai, kura varbūt no Austrumiem nāk un caur Rietumiem šeit atgriežas. Nav noteikti šie ierobežojumi - pat 25 000. Kolēģi iebilst - 25 000. Piekrītu, varbūt vajadzētu samazināt. Bet šobrīd vispār nav ierobežojumu: kaut vai miljonu, 2 miljonus. Tika izteikta tāda doma, ka vajadzētu dot tiesības citu valstu partijām finansiāli atbalstīt Latvijas partijas. Bet kas ir Latvijas politiskās organizācijas? Tās ir īpašas struktūras, kam ar īpašu likumu, proti, Vēlēšanu likumu, vienīgajām ir dotas tiesības veidot noteicošo spēku šajā valstī, proti, parlamentu. Un kā var no citām valstīm maksāt naudu par to tiem, kas veido šo parlamentu? Kā to var darīt? Vai tā nav ietekmējamība? Vai tā nav iejaukšanās mūsu valsts iekšējās lietās? Tika runāts - pēdējais runātājs Mārtiņš Ādams Kalniņš teica, - ka šī norma ierobežos latviešu sociāldemokrātus, kas ir Rietumos - Zviedrijā, Zemnieku savienības biedru organizācijas, kas ir Amerikas Savienotajās Valstīs, piedalīties mūsu politiskajos procesos, tos finansiāli atbalstot. Nekādā gadījumā ne! Izlasiet, lūdzu, likumu! 4. panta 1. punkts. Tur ir teikts, ka finansēt politiskās organizācijas ir tiesības Latvijas Republikas pilsoņiem. Finansējiet, lūdzu, ja jūs dzīvojat Rietumos, ja jums ir struktūras! Tas ir atļauts. Tagad - par dažiem konkrētiem priekšlikumiem. Graudiņa kungs ieteica samazināt maksimālo summu, finansējamo summu, no 25 tūkstošiem uz būtiski zemāku. Tas ir vērtēšanas jautājums, kolēģi! Mums jāvērtē, cik daudz naudas ir nepieciešams kopumā politiskai organizācijai, lai nodrošinātu savu darbību. Katrā ziņā šiem "griestiem" jābūt tādiem, lai politiskās organizācijas nenonāktu atsevišķu finansētāju ietekmē. Es piekrītu, ka šo summu varētu samazināt, un atbalstu arī Aleksandra Kiršteina ieteikto, ka vajadzētu noteikt juridiskām un fiziskām personām vienādus šos maksimālos "griestus". Pilnībā pievienojos Graudiņa kungam, ka ir jābūt atskaitei attiecībā uz to brīdi, kad tauta iet pie vēlēšanu urnām, lai tieši tajā brīdī būtu priekšstats par to, kas finansē. Un arī šāda norma būs pārejas noteikumos, par to jau komisija ir domājusi. Graudiņa kungs ierosina, ka nedrīkstētu pilnībā aizliegt anonīmus ziedojumus. Jā, tajā variantā, kas tika piedāvāts frakcijām, bija šāda norma, kas noteica, ka varbūt ir atļauts ziedot anonīma ziedojuma veidā summiņu, kas nepārsniedz 5 latus. Un vienlaikus tika noteikts, ka šādu anonīmu ziedojumu veidā saņemtā summa nedrīkst pārsniegt 10% no attiecīgajā gadā politiskai organizācijai iemaksāto kopējo ziedojumu summas. Bet tad mēs komisijā pēc karstām debatēm nonācām līdz šādam secinājumam, ka faktiski šie 10% - tā būs tā nauda, ko varbūt viens vai divi ziedotāji būs iemaksājuši, bet kas tiks parādīta kā daudzu anonīmu ziedotāju saziedota. Būs, teiksim, politiskai organizācijai gada laikā šī saņemtā summa, teiksim, miljons, nu, pieņemsim, simts tūkstoši, bet pieļauti anonīmu ziedojumu veidā 10%, tātad 10 tūkstoši. Un ierakstīs atskaitē, ka ir ziedojuši, teiksim, 2000 labdari - katrs pa 5 latiem. Kolēģi, tādējādi mēs likumā ieliktu iespēju krāpties, to nedrīkst pieļaut! Kiršteina kungs teica, ka nebūtu aizliedzama iespēja politiskām organizācijām veidot fondus. Jā, politiskās organizācijas var veidot fondus, bet nedrīkst veidot fondus kā atsevišķas juridiskas personas, kurām ziedo vienas organizācijas un savukārt šis fonds ziedo politiskai organizācijai un atskaitē parāda, ka ir ziedojis fonds, nevis tādas firmas vai tādi cilvēki, par kuriem nedrīkstētu runāt, par kuriem politiskajai organizācijai bail ir atskaitīties. Bet var veidot fondus tādā veidā, kā tas ir Vācijā, fondus, lai izglītotu vēlētājus, fondus dažādu politisku akciju organizēšanai, tas ir pieļaujams. Tālāk. Deputāte Poča iebilda pret normu, kas ir 4. pantā, kas paredz nodokļu un nodevu atvieglojumus ziedotājiem. Es jau, godātie kolēģi, teicu, ka šī norma tika ietverta tādēļ, lai izraisītos diskusija. Par koncepciju. Vai valstī finansiāli atbalstīt partijas vai neatbalstīt? Kādā veidā? To tad mēs ieliktu likumā atbilstoši mūsu spēkā esošajai likumdošanai. Kas tās ir par nodevām, par kurām ir runa likumprojektā? Godātie kolēģi, saskaņā ar spēkā esošo likumdošanu par jebkuru dāvinājumu, dāvinājuma līgumu, ir jāmaksā atbilstoša likumdošanā noteiktā nodeva. Un runa ir par šo nodevu, par dāvinājuma nodevu. Ļoti interesants bija kolēģes Kreituses priekšlikums par to, kāda institūcija veic finansiālās darbības revīziju. Likumprojektā ir ielikta tāda norma, ka finansiālās darbības revīziju veic, pirmkārt, attiecīgās politiskās partijas revīzijas komisija un (saskaņā ar likumprojekta 11. panta pirmo daļu) neatkarīga auditoru firma. Es piekrītu, ka tiešām izdevumi šādas firmas algošanai varbūt būtu ļoti lieli. Sākotnēji projektā bija norma, kas paredzēja, ka šīs auditoru firmas veiktā finansiālā revīzija tiek finansēta no valsts budžeta, bet atsevišķās frakcijās izskanēja priekšlikumi, ka tas nebūtu vēlams, jo valstij nav naudas, tādēļ šāda norma tika izsvītrota. Bet katrā ziņā ierosinājums uzdot šo funkciju, šo revīziju veikt Valsts kontrolei, - tas ierosinājums ir ārkārtīgi interesants, un komisija - neatkarīgi no tā, vai tas tiks oficiāli iesniegts, - šādu ideju apspriedīs. Godātie kolēģi, paldies par debatēs izteiktajām domām! Es aicinu nobalsot pirmajā lasījumā par šo projektu un iesniegt pēc iespējas vairāk priekšlikumu otrajam lasījumam. Paldies.".
• 1995_03_02-seq87 language "lv".
• 1995_03_02-seq87 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q822919.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q16350881.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q211.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q4459436.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q1807079.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q183.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q34.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q30.
• 1995_03_02-seq87 mentions Q12360039.