Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq75> ?p ?o. }

• 1995_03_02-seq75 type Speech.
• 1995_03_02-seq75 number "75".
• 1995_03_02-seq75 date "1995-03-02".
• 1995_03_02-seq75 isPartOf 1995_03_02.
• 1995_03_02-seq75 spokenAs 129.
• 1995_03_02-seq75 spokenText "Godājamais priekšsēdētāj! Godājamie deputāti! Arī mēs, LNNK, esam izskatījuši ar Lagzdiņa kungu jau vienreiz šo priekšlikumu frakcijā un esam arī izteikuši vairākus ierosinājumus, tiesa gan - mutiski, jo mēs rakstiski neiesniedzām, jo cerējām, ka Lagzdiņa kunga perfektā atmiņa ļaus, teiksim, zināmus labojumus šeit ievest. Tomēr es esmu spiests konstatēt, ka visas tās nepilnības, kas bija pirmajā reizē, diemžēl vēl ir saglabājušās arī šeit, otrajā reizē. Ja jūs neiebildīsiet, es tās īsumā izklāstīšu. Kopumā mēs jau gribam uzreiz pateikt, ka ir nepieciešams likums, kas sakārto visas šīs lietas un finansēšanu, un mēs par to esam iestājušies jau sen, bet vispirms es tomēr gribētu apskatīt jautājumu. Jo man ir iebildumi par to, ka, teiksim, ja viens cilvēks ziedo vai ja viena organizācija vai uzņēmums ziedo vairāk, tad viņi grib sev kaut kādas privilēģijas, teiksim, vai nu kādu "siltu" vietu... tā vismaz var saprast. Ja viens cilvēks ziedos nevis 10 000 latus, bet 100 000 latus, tas nozīmē, ka viņš gribēs, lai viņu ieceļ, teiksim, par Privatizācijas aģentūras direktoru vai vēl kādā amatā. Es īsti tā nedomāju, jo nav nekāds noslēpums, ka Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai ziedo ļoti daudzi - gan individuālie uzņēmēji, gan tās, ko mēs saucam par juridiskajām personām. (Tas ir pilnīgi aplams apzīmējums, jo ārzemēs jebkura persona, jebkurš indivīds, kurš nodarbojas ar kaut ko juridisku, ir juridiska persona, tāpēc dalīt šeit divās daļās - fiziskas un juridiskas personas, - tā ir liela aplamība. ) Bet es tā sāku domāt, kas tad ir tie ziedotāji, kas ziedo LNNK. Un tiešām, - kāpēc, piemēram, viņi ziedo lielas summas, ja mēs nevaram viņiem iedot ne ministra amatu, ne vēl kaut kādu citu amatu? Un viņi taču labi zina, ka viņi, teiksim, šogad... LNNK viņiem neko neiedos. Es domāju, ka tomēr šie cilvēki pārsvarā ziedo, jo viņiem ir skaidrs priekšstats par to, kas Latvijai ir gaidāms, jeb par to, kādai Latvijai būtu jābūt nākamajos 3 vai 10 gados. Un man ir skaidrs - un arī šiem cilvēkiem ir skaidrs -, ka Latvijas neatkarība jeb Latvijas uzplaukums, protams, ir atkarīgs no vairākām lietām, bet, protams, galvenā acīmredzot ir parlamentārā iekārta. LNNK ļoti stingri iestājas par parlamentāro iekārtu ļoti vienkārša iemesla dēļ - 100 cilvēkus uzpirkt ir daudz grūtāk nekā uzpirkt vienu. To zina visi, sevišķi tās valstis, kas nav ieinteresētas Latvijas un Baltijas valstu pastāvēšanā, un viņu sprukstiņi, ielikteņi šeit, Latvijā, kas visu laiku cenšas iestāstīt, ka viens vadonis var atrisināt tās lietas, ko 100 tautas vēlēti priekšstāvji nevar. Tas ir pirmais. Otrais. Valsts neatkarību var garantēt šeit, vienā no pasaules visizdevīgākajām vietām, augsti attīstīta un augsti tehnoloģiska infrastruktūra un viss, kas ar to ir saistīts, - apdrošināšanas pakalpojumi, banku darbība, - ar vienu vārdu sakot, informācija. Tas, kam būs informācija 21. gadsimtā, - tas būs pasaules valstu pirmajā desmitniekā. Tas, kam būs moderna telekomunikāciju sistēma ar digitālām sakaru centrālēm, kuras ir ārkārtīgi grūti noklausīties, - tas būs šajā pirmajā desmitniekā. Es negribu šeit minēt ne partijas, ne uzvārdus, bet es paanalizēju. Es zinu vienu lietu, ko, piemēram, nekad nav rakstījis godājamis Bojāra kungs "Neatkarīgajā Cīņā" un ko Latvijā daudzi nezina, jo tiek ārkārtīgi muļķoti pašreiz, - ka Latvijai ir tāds projekts, kas to nostāda augstākā tehniskā līmenī nekā Vāciju. Jo Vācijas telekomunikāciju sistēma tikai pašreiz sāk cīnīties ar privatizāciju, daudzās jomās tā ir tehnoloģiski atpalikusi. Un iedomājieties, - kaut kāda maza Baltijas valstiņa, kura pēc sešiem septiņiem gadiem iegūst Eiropā modernāko telekomunikāciju sistēmu, izdevīgāko ģeogrāfisko stāvokli un lielisku banku tīklu. Trīs lietas. Pirmā bija parlamentārā iekārta. Tātad šī valsts var kļūt finansiāli ārkārtīgi spēcīga, varbūt pat finansiāli visietekmīgākā Ziemeļeiropas reģionā. Kā šo lietu mēs varam sagraut? Pirmais - ir jāsagrauj nacionālo banku sistēma. Otrais - ir ārkārtīgi aktīvi jāpopularizē avīzēs, teiksim, fakts, ka vēl 20 gadus mēs varētu lietot vecos Valsts drošības komitejas kabeļus un, ziniet, tad laukos varētu cilvēki maksāt par 10 procentiem lētāk par telefonu. Un, protams, tas viss ir jāizdara ar latviešu rokām, un to ārkārtīgi veiksmīgi dara daži publicisti "Neatkarīgajā Cīņā" vai "Lauku Avīzē". Tie cilvēki, kas saprot, ka tās ir absolūtas blēņas, protams, ziedos Latvijas Nacionālās neatkarības kustībai. Tie cilvēki, kas uzķeras uz šīs makšķeres, acīmredzot ziedos Demokrātiskajai darba partijai vai kādai citai partijai, kura mūžīgi cīnīsies ar savu vienu vai diviem procentiem, bet kaut kā mēģinās iekļūt šajā Saeimā. Piedodiet, ka es drusciņ novirzījos no šīs lietas, ja šī atkāpe bija vajadzīga, lai mēs izanalizātu šo Vēlēšanu likumu, un ar to es gribēju pateikt, ka gan tie cilvēki, kas ziedo, gan organizācijas neprasa sev individuālus labumus, jo viņi skaidri redz Latvijas perspektīvu, viņu smadzenes nav saduļķotas no bijušo Valsts drošības komitejas darbinieku runu plūdiem un viņi atšķir to, kas ir īstas vērtības un kas nav īstas vērtības, vai, kā agrāk teica, pelavas no graudiem un nejauc trešās, ceturtās, piektās šķiras jautājumus, cik ir saņēmis viens vai otrs advokāts, ar tiem jautājumiem, kas Latvija būs pēc 6 vai 7 gadiem un kas nebūs. Līdz ar to es gribu piebilst pie šā Vēlēšanu likuma, ka mums ir iebildumi: kā es teicu, tās ir tīrās blēņas - dalīt fiziskajās un juridiskajās personās. Viens ziedotājs nedrīkst ziedot tik un tik. Es nezinu, vai 25 vai 50 000. Jo, teiksim, algas ir divkāršojušās pēdējo divu gadu laikā un var būt, ka ir 30 vai 50 tūkstoši, par to mēs varam strīdēties. Tas ir viens. Otrais. Ir divi partiju tipi: ir varbūt masveidīga partija ar 10 000 cilvēkiem, kura saņem šo naudu - tās ir biedru naudas, un ir varbūt 200 cilvēku partija, kura... redzot varbūt arī šo skaidro perspektīvu, šajā partijā visi nestājas. Dienas izdevumi ir proporcionāli: gan šī mazā partija, gan šī lielā partija apmaksā savus dienas izdevumus, bet vēlēšanu izdevumi ir gandrīz līdzīgi gan partijai, kurai ir 10 000 cilvēku, gan partijai, kurai ir 200 vai 100 cilvēku. Un tagad ņemiet vērā, ka idejas varbūt ir abām partijām labas - vai varbūt šai mazajai partijai labākas - , bet, ja mēs pārāk stingri atkal ieviesīsim šos sadalījumus, cik var ziedot, tad šī mazā partija tiks nostādīta ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos, jo valsts kapitāla daļu... fiziskās vai juridiskās personas, piedošanu, tātad uzņēmējsabiedrības, kurās valsts kapitāla daļa pārsniedz 50 procentus, - viņas nedrīkst ziedot. Bet es nesapratu, kā tad ir ar arodbiedrībām, - vai arodbiedrības drīkst vai nedrīkst ziedot? Tātad jebkurā gadījumā šīs mazās partijas nonāks kaut kādā neizdevīgā situācijā - un tieši vēlēšanu gadā. Te ir jāatdala, teiksim, parastie ziedojumi no tiem ziedojumiem, kas ir tieši vēlēšanu vajadzībām, un tāpēc man ir vēl viens iebildums par šo vēlēšanu fondu izveidi jeb par speciāliem fondiem vai kā nu tos nosauc. Es domāju, ka tā arī ir diezgan liela aplamība, jo, redziet, ir organizācijas, kas ir ar mieru ziedot kaut kādai noteiktai darbībai, teiksim, ir ar mieru ziedot politiskajai partijai, lai viņa uzpūstu milzīgu skaitu dažādu priekšnieku, sekretāru un personāla darbinieku, bet viņas ir ar mieru ziedot konkrētam mērķim, apmaksāt vēlēšanu kampaņu vai apmaksāt kādu labdarības pasākumu, un tāpēc tomēr šis pants, kas ierobežo fondu darbību, manā izpratnē, ir aplams, jo, ja katrai vēlēšanu ziedotāju organizācijai ir tiesības pārbaudīt šo budžetu, tad viņa var zināt, ka, teiksim, tādā un tādā vēlēšanu kontā vai fondā viņa ir iemaksājusi attiecīgi 10 000, un viņa redz, kur šī nauda ir palikusi. Ja šī nauda ir vispār ziedota šai politiskajai organizācijai kā tādai, tad tā nauda var aiziet, ziniet, divdesmit vai simts dažādos veidos - par krānu labošanu, par telpu remontu vai varbūt par teritorijas labiekārtošanu. Es domāju, ka tās ir diezgan būtiskas lietas, kuras vajadzētu šeit mainīt, jo vēlēšanu gadā, ja tas ir vēlēšanu fonds, ja kāds vēlas... es varu par to neaģitēt, jo faktiski mums tas būtu pat izdevīgi. Neviens žurnālists nesapratīs, teiksim, kas ir aizgājis algās, kas ir aizgājis transporta izdevumos, kas ir aizgājis plakātu drukāšanā. Bet es domāju, ka gan atskaitē, gan visiem būtu daudz vienkāršāk, ja būtu... kas grib, protams, to var darīt. Šis vēlēšanu fonds ir ļoti skaidrs, un visi cilvēki redz, kur tad viņi no šā vēlēšanu fonda šo naudu ir izlietojuši - vai viņi šo naudu ir izlietojuši labdarībai vai viņi to ir izlietojuši kaut kur citur. Un pēdējais. Es vēl gribēju pateikt, par 12. pantu - tur acīmredzot šādi likumi neko nevar regulēt, jo tad mums ir jāmaina visi pārējie likumi. Kongress nosaka un statūti, kuri ir reģistrēti noteiktā kārtībā, - tie nosaka... Un katrai partijai šī sistēma ir atšķirīga, un arī ārzemēs, piemēram, partijas priekšsēdētājs neparaksta finansiālus dokumentus, bet paraksta pārsvarā ģenerālsekretāri, kas nodarbojas ar visu finansu dokumentu plūsmu. Partijas priekšsēdētājs nodarbojas ar politisko darbu un vispār nejaucas šeit iekšā. Mēs šeit ierakstām "partijas vadītājs", taču es domāju, ka šeit vajadzētu rakstīt - "t? persona, kas ir atbildīga saskaņā ar statūtiem", jo, kā jau es teicu, var būt ģenerālsekretārs un var būt arī trīs līdzpriekšsēdētāji (kā tagad ir "zaļajā" partijā un citur). Ja ar šiem partijas statūtiem viņam tiek noteikts atbildēt par finansēm, tad viņš arī ir atbildīgais par šīm finansēm - un kopā ar attiecīgo finansistu vai grāmatvedi, vai vēl kādu. Tās ir tās būtiskākās lietas, ko es šeit gribēju teikt, un mans secinājums ir tāds, ka noteikti rakstām... mums ir jāraksta tātad viens ziedotājs. Otrs. Par summu, protams, ir jāpārdomā. Jāatļauj veidot fondu. Ja kāda partija grib, viņa var pat 100 fondus veidot. Kāpēc nevar būt viens izglītības fonds, otrs - varbūt kaut kāds reliģijas veicināšanas fonds? Tā ir katras partijas darīšana atkarībā no tās statūtiem, un tur nu nevajadzētu gan jaukties iekšā, jo mums taču nebūs pēc kaut kāda viena rāmja un standarta šīs partijas veidotas. Tās ir manas piezīmes. Es domāju, ka pirmajā lasījumā mēs konceptuāli to varam atbalstīt, jo šie priekšlikumi ir jāiestrādā, gatavojot otro lasījumu. Tad ārkārtīgi sīki būtu jāizdebatē pa pantiem. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_02-seq75 language "lv".
• 1995_03_02-seq75 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q822919.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q211.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q193089.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q39731.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q183.
• 1995_03_02-seq75 mentions Q80919.