Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq71> ?p ?o. }

• 1995_03_02-seq71 type Speech.
• 1995_03_02-seq71 number "71".
• 1995_03_02-seq71 date "1995-03-02".
• 1995_03_02-seq71 isPartOf 1995_03_02.
• 1995_03_02-seq71 spokenAs 77.
• 1995_03_02-seq71 spokenText "Augsti godāto Saeimas priekšsēdētāj, kolēģi deputāti! Par politisko organizāciju finansēšanu un politisko korupciju ir ārkārtīgi daudz runāts presē, diskutēts arī šajā Augstajā namā, tādēļ atļaujiet man teikt tikai dažus vārdus ievadam, pirms es ķeros pie konkrētā likumprojekta analīzes. Ar Saeimas īpašu lēmumu Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir uzdots izstrādāt likumprojektu paketi, kas vērsta uz korupcijas novēršanu. Komisija ir izstrādājusi 7 likumprojektus, un kā pirmais no tiem ir iesniegts izskatīšanai likumprojekts "Par politisko organizāciju (partiju) finansēšanu". Likuma mērķis ir novērst politisko korupciju, kas izpaužas tādējādi, ka legālas un nelegālas struktūras slepeni finansē politiskās partijas, to amatpersonas un atsevišķus politiķus, tādā veidā tieši ietekmējot šo amatpersonu un struktūru, politisko struktūru, darbību, un nosaka viņu rīcību. Godātie kolēģi, aksioma ir tāda, ka politisko partiju un politiķu darbība ir jāietekmē attiecīgajiem sociālajiem slāņiem, nevis dažiem šo slāņu pārstāvjiem. Minot dažus piemērus, es gribētu teikt tā, ka politiskajām organizācijām, politiskajai organizācijai, realizējot valsts varu caur parlamentu un valdību, ir jāaizstāv un jāpilda nevis atsevišķu, es minēšu piemēru, banku intereses, bet gan banku intereses kopumā. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu zemnieku saimniecību vai zemnieku, vai dažu desmitu, vai simtu zemnieku intereses, bet jāaizstāv visas zemniecības intereses, ja attiecīgi šī partija pārstāv zemniecību. Ir jāaizstāv nevis atsevišķu ražotāju vai tirgotāju intereses, bet gan attiecīgā sociālā slāņa intereses. Tādēļ, godātie kolēģi, šobrīd izskatīšanai Saeimā būtībā ir nodoti jau divi likumprojekti, kas ir aicināti cīnīties pret politisko korupciju vai kas varētu tikt izmantoti kā instruments cīņai pret politisko korupciju. Pirmkārt, tas ir Vēlēšanu likumprojekts, kurā ir norma, ka Saeimas deputātus var izvirzīt tikai un vienīgi politiskās organizācijas vai to apvienības, nevis neorganizētas, nekontrolējamas vēlētāju apvienības vai pat atsevišķi cilvēki. Tie deputāti, kas, labu gribēdami, aicināja ietvert likumprojektos normu, ka deputātu kandidātus var izvirzīt vēlētāju apvienības vai atsevišķi cilvēki, viņi domāja labu, bet gluži neapzināti, ja mēs veidojam šādu kandidātu izvirzīšanas sistēmu, šīs neorganizētās struktūras, godātie kolēģi, no finansiālā viedokļa nav pārbaudāmas, kontrolējamas un ietekmējamas no valsts puses. Tādēļ arī tiek veidotas politiskās organizācijas kā organizētas un no valsts puses kontrolējamas struktūras, it īpaši no finansiālās darbības puses, lai valstij un vēlētājiem būtu pārskats, priekšstats par to, kas finansē attiecīgo politisko spēku. Ja deputātu kandidātus izvirza atsevišķi cilvēki vai neorganizētas grupas, tad vienkārši pat teorētiski nav iespējams gūt pārskatu par to, kāda nauda "stāv aiz muguras", ja tā varētu teikt, šiem cilvēkiem. Un tādēļ arī Vēlēšanu likumā ir šī antikorupcijas norma. Es par to runāju tādēļ, ka tas ir ciešā saistībā ar manis šodien izvirzīto likumprojektu, jo šis likumprojekts nosaka politisko organizāciju finansēšanas kārtību. Ja Vēlēšanu likumā nebūs normas, ka deputātu kandidātus var ieteikt un izvirzīt tikai politiskās organizācijas, tad nebūs jēgas arī šim likumam, jo jebkuras mafiozas struktūras varēs apiet šo likumu, izveidojot neformālas grupas, kas izvirzīs deputātu kandidātus. Godātie kolēģi! Kādas tad šajā iesniegtajā likumprojektā ir antikorupcijas normas, kas novērš manis šeit atspoguļoto situāciju? Pirmkārt, likumprojektā ir 4. pants, kas nosaka ierobežojumus vienai fiziskajai vai juridiskajai personai finansēt politisko organizāciju. 4. panta otrajā daļā ir noteikts, ka Latvijas pilsonis vai persona, kura Latvijā ir saņēmusi pastāvīgās uzturēšanās atļauju, kalendārā gada laikā vienai politiskajai organizācijai var ziedot kopsummā ne vairāk kā 5 000 latu, bet juridiskā persona - 25 000 latu. Kādēļ ir šādi ierobežojumi? To pašu iemeslu dēļ, par kuriem es runāju, - ka politiskā organizācija nedrīkst nonākt viena vai dažu finansētāju atkarībā, bet tai, ja, simbolos runājot, tā varētu teikt, jānonāk attiecīgā sociālā slāņa atkarībā - zemnieku, strādnieku vai banku, un, dabīgi, ir arī tādas partijas, kas pārstāv tirgotājus, rūpniekus vai ražotājus, bet tās nedrīkst nonākt atsevišķu ražotāju, baņķieru vai zemnieku atkarībā. Tādēļ ir šis ierobežojums. Otrkārt, ārkārtīgi svarīga ir norma, kas ir aicināta tikt izmantota cīņā pret politisko korupciju, un te ir normas, kas nepieļauj finansu avotu slepenību. Vēlētājiem ir jāzina, kas finansē attiecīgo politisko organizāciju, jo tieši tā rodas patiesais priekšstats par īstajiem mērķiem, nevis programmu. Tātad arī jāzina, kas finansē. Tas arī ir rādītājs, kas liecina par partijas patiesajiem mērķiem. Tādēļ likumprojektā ir ietvertas vairākas normas, ņemot vērā citu valstu pieredzi, kas nodrošina pilnīgu atklātumu politisko organizāciju finansiālajā darbībā. Un, pirmkārt, tas ir 7. pants, kurš pilnībā aizliedz finansēt politiskās organizācijas vai partijas anonīmu ziedojumu vai mantas dāvinājuma veidā. Jebkurš ziedojums vai dāvinājums tiek uzskatīts par anonīmu, ja politiskās organizācijas grāmatvedības dokumentos attiecībā uz ziedotāju - fizisko personu - nav norādīts vārds, uzvārds, personas kods un dzīvesvieta, bet attiecībā uz juridisko personu - pilns nosaukums, atrašanās vieta un bankas konts. Ja gadījumā politiskā organizācija ir pārkāpusi šo noteikumu, tad attiecīgais ziedojums 5 dienu laikā pēc saņemšanas jāpārskaita Tieslietu ministrijas norādītajā kontā, bet dāvinājums jānodod valsts īpašumā Finansu ministrijas noteiktajā kārtībā. Otrkārt, uz atklātumu ir vērsta arī norma, kas ietverta 6. panta otrajā un trešajā daļā, kurā ir noteikts, ka aizliegts finansēt politiskās organizācijas, izmantojot trešo personu starpniecību, jo tādējādi nerodas patiesais iespaids un rodas iespaids, ka finansējusi ir kāda cita starpniekorganizācija, bet nevis tas, kas faktiski naudu ir devis. Šā panta 3. punkts nosaka, ka aizliegts politisko organizāciju vai partiju finansēšanai izveidot īpašus fondus vai jebkādas cita veida starpniekorganizācijas vai uzņēmumus. Savukārt likumprojekta 8. pantā ir noteikts, kādām jābūt finansiālās darbības deklarācijām. Šajā pantā ir noteikts, ka katru gadu ne vēlāk kā līdz 1. martam politiskā organizācija, partija iesniedz tieslietu ministram un Valsts ieņēmumu dienesta priekšniekam attiecīgās politiskās organizācijas vadītāja parakstītu savas partijas finansiālās darbības deklarāciju. It īpaši, kolēģi, es gribētu uzsvērt, ka šajā likumā ir individuālā atbildība un ir noteikts, ka šīs deklarācijas paraksta partijas vadītājs - tātad augstākā amatpersona atbild par deklarācijas iesniegšanu, neiesniegšanu, ziņu patiesumu. Tas ir tādēļ, lai attiecīgā politiskā organizācija pietiekami nopietni izturētos pret atklātumu un šo likumu. 10. pantā, godātie kolēģi, ir norma, kas nosaka, kādas sekas ir gadījumā, ja netiek ievērotas normas, kas garantē finansiālās darbības atklātumu. Ja politiskā organizācija neiesniedz finansiālās darbības deklarāciju līdz likumā noteiktajam termiņam vai tajā nav norādītas likumā prasītās ziņas, tieslietu ministram ir pienākums divu nedēļu laikā rakstveidā brīdināt attiecīgo organizāciju. Gadījumā, ja divu nedēļu laikā nav izpildītas likuma prasības, tad likumā noteiktajā kārtībā tieslietu ministram ir jāiesniedz tiesā iesniegums par attiecīgās politiskās organizācijas darbības apturēšanu. Vēl ir kāda norma, kas nepieļauj, ka mūsu valsts politiskās organizācijas nokļūst citu valstu juridisko vai fizisko personu ietekmē. Tā likumprojektā ir noteikts, ka ir aizliegts finansēt politiskās organizācijas citu valstu pilsoņiem, bezvalstniekiem un citu valstu juridiskajām personām, kā arī tādām uzņēmējsabiedrībām, kuras ir reģistrētas Latvijā, bet kuru kapitālā vairāk nekā 50% ir citu valstu kapitāla. Šāda norma ir daudzu valstu likumos, un šādai normai jābūt arī mūsu valsts likumos, jo politiskās organizācijas ir tās, kas veido, kam ir dotas ekskluzīvas tiesības saskaņā ar mūsu Vēlēšanu likumu veidot augstāko valsts varu jeb parlamentu. Es jau ceturto reizi atkārtoju, godātie kolēģi, šo aksiomu, un tieši tādēļ ir šāds ierobežojums. Ja dotu tiesības šo struktūru veidot fiziskajām personām vai neformālām organizācijām, tad atkal finansējums varētu nākt no citām valstīm un nebūtu kontrolējams. Vēl par dažām konceptuālām lietām. Sabiedrībā ārkārtīgi plaši tika diskutēts pirms šī likuma apspriešanas parlamentā jautājums par to, vai ir nepieciešama politisko organizāciju valstiskā finansēšana, citiem vārdiem sakot, finansēt Latvijas politiskās organizācijas vismaz daļēji, kā tas notiek ļoti daudzās Rietumeiropas valstīs, no valsts budžeta līdzekļiem. Konceptuāli, kolēģi, šī norma būtu atbalstāma, bet atbalstāma tikai nākotnē, varbūt pēc gadiem pieciem - 8. Saeimas vēlēšanu periodā, bet nevis šobrīd. Divu iemeslu dēļ. Tādēļ ka, pirmkārt, šobrīd valsts budžetā nav nepieciešamo līdzekļu, un, otrkārt, tādēļ ka politiskās organizācijas joprojām nepilda to misiju pietiekamā mērā, kādu tās pilda citās Rietumeiropas valstīs, proti, nodrošina sasaisti starp vēlētājiem, parlamentu un valdību. Vienkāršā tautas valodā runājot, valsts var maksāt tikai tiem, kas godam pilda savu uzdevumu, un kopumā es uzskatu, ka politiskās partijas nepilda šo uzdevumu. Nākošais konceptuālais jautājums ir par to, vai likumā būtu nosakāma maksimālā summa, ar kādu varētu tikt finansēta attiecīgās politiskās organizācijas darbība. Šāda ierobežojuma nav gandrīz nevienas valsts likumos. Šāds ierobežojums, ja mēs to noteiksim, stimulētu meklēt netiešos finansēšanas veidus un ļoti grūti būtu tām institūcijām, kurām jākontrolē šo ierobežojumu izpilde, vai patiešām nav pārkāpts šis ierobežojums. Es minēšu vienu piemēru. Mēs katru rītu televīzijas raidījumā vērojam ārkārtīgi labi un profesionāli sagatavotu veiksmīgu Zemnieku savienības acīmredzot videoklipu, kur Zemnieku savienība aicina piedalīties Draudzīgā aicinājuma procesā un dāvināt savām skolām grāmatas. Tagad rodas jautājums: vai tā nauda, kas izlietota šo videoklipu sagatavošanā un parādīšanā televīzijas "Piccā", ir priekšvēlēšanu aģitācija vai tā vienkārši ir politiskā darbība? Varbūt vispār tā nav politiskā darbība, bet ir labdarība? Un šādu netiešās aģitācijas veidu ir ļoti daudz un arī netiešās finansēšanas veidu. Tādēļ, kolēģi, ir ļoti grūti kontrolēt šādus ierobežojumus. Trešā konceptuālā norma, konceptuālais jautājums - vai būtu jānosaka atsevišķi noteikumi vēlēšanu kampaņas finansēšanai? To pašu motīvu dēļ, par kuriem es runāju iepriekš, nav ieteicams atdalīt naudas līdzekļus, kas izlietojami vēlēšanu kampaņas finansēšanai un politiskās organizācijas vispārējās darbības finansēšanai. Godātie kolēģi, ja jūs šodien atbalstīsit likumprojektu konceptuāli, tad komisija izstrādās arī attiecīgos grozījumus Kriminālkodeksā, Administratīvās atbildības kodeksā, paredzot atbildību par šā likuma ierobežojumu un noteikumu pārkāpšanu. Vēl nobeigumā es gribētu jūs informēt, ka komisija piedāvātā likumprojekta 5. pantā ietverto normu par nodokļiem un nodokļu atvieglojumiem ir atstājusi tikai tā iemesla dēļ, lai šodien, konceptuāli debatējot par šo likumprojektu, varētu uzklausīt jūsu viedokli par to, vai ir nepieciešams šādā veidā - netieši, pastarpināti atbalstīt no valsts puses politiskās organizācijas. Ja gadījumā vairākums šodien neizteiksies par šīs normas saglabāšanu, tad es gribu jūs informēt, ka komisija, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, svītros šos atvieglojumus. Mēs esam tos atstājuši tikai tādēļ, lai uzklausītu jūsu domas un rosinātu apmainīties ar viedokļiem. Paldies par uzmanību! Es aicinātu pieņemt šodien šo likumprojektu pirmajā lasījumā un iesniegt priekšlikumus. Likumprojektā, neapšaubāmi, ir trūkumi, kā jebkurā likumprojektā, bet bez šāda likumprojekta, kolēģi, mēs nevarēsim izveidot normālu, godīgu, likumīgu politisko sistēmu mūsu valstī. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_02-seq71 language "lv".
• 1995_03_02-seq71 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_03_02-seq71 mentions Q822919.
• 1995_03_02-seq71 mentions Q211.
• 1995_03_02-seq71 mentions Q1771611.
• 1995_03_02-seq71 mentions Q1807079.