Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq48> ?p ?o. }
Showing items 1 to 12 of
12
with 100 items per page.
- 1995_03_02-seq48 type Speech.
- 1995_03_02-seq48 number "48".
- 1995_03_02-seq48 date "1995-03-02".
- 1995_03_02-seq48 isPartOf 1995_03_02.
- 1995_03_02-seq48 spokenAs 77.
- 1995_03_02-seq48 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Kolēģi deputāti! Manuprāt, jebkuram likumam, jo īpaši Pilsonības likumam, ir jābūt taisnīgam. Uzreiz pašā sākumā gribu teikt, ka es atbalstu konceptuāli nostāju, ka Latvijā dzīvojošiem latviešiem, kuriem kaut kādu iemeslu dēļ nav pilsonības, šī pilsonība ir jādod tādā veidā, kā to piedāvā abu likumprojektu iesniedzēji. Bet, kā jau teica kolēģis Dzintars Ābiķis, diezgan daudzi no tiem latviešiem, kuriem šobrīd Latvijā nav pilsonības, ļoti vāji zina latviešu valodu vai vispār nezina latviešu valodu. No 24 000 šādu latviešu apmēram, kā rāda statistika, 8 000 nezina latviešu valodu. Tas ir tādēļ, ka viņi pēc kara ir ieceļojuši no Krievijas Latvijā, gājuši krievu skolās, un šā iemesla dēļ viņi tikai formāli ir latvieši, bet faktiski latviešu tautai viņi vairāk vai mazāk ir zuduši, bet, neskatoties, kolēģi, uz to, es atbalstu piedāvāto likumprojektu. Taču vienlaikus, lai mēs būtu taisnīgi, manuprāt, mums ir jāizdara grozījumi spēkā esošajā Pilsonības likumā, nosakot, ka pilsonību ar šo likumu mēs automātiski piešķiram visām tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu mācību valodas skolā, neatkarīgi no viņu tautības. Jo, manuprāt, daudz vairāk pilsonību ir pelnījuši tie Latvijas iedzīvotāji, kuri okupācijas gados, būdami cittautieši, ir no 1. klases mācījušies latviešu skolās un faktiski ir pārvērtušies par latviešiem. Kā rāda statistika, šādu cilvēku Latvijā šobrīd ir aptuveni 10 000. Parasti viņi ir apprecējušies ar latviešiem vai latvietēm, viņu bērni arī iet latviešu skolās, un jau nākamajā paaudzē faktiski piereģistrējoties viņi arī juridiski kļūs par latviešiem. Šobrīd šiem cilvēkiem tāpat kā jebkuram citam nepilsonim ir pienākums iziet šo sarežģīto naturalizācijas ceļu, un, manuprāt, tas ir vēl absurdāk, nekā prasīt iziet šo ceļu latvietim, kurš nav gājis latviešu skolās un kurš faktiski nav latvietis. Tādēļ, godātie kolēģi, es esmu iesniedzis jau priekšlikumu - grozīt atbilstošās normas Pilsonības likumā un ar šiem grozījumiem dot tiesības piereģistrēties kā pilsoņiem tām personām, kuras ir beigušas pilnu mācību kursu latviešu skolās. Tas ir mans pirmais konceptuālais priekšlikums. Otrais mans priekšlikums attiecas uz tām normām, kas reglamentē pilsonības piešķiršanu par īpašiem nopelniem. Manuprāt, šis process ir nepiedodami ieildzis un tiek bremzēts, jo nez kāpēc personām, kurām ir īpaši nopelni Latvijas labā, tiek prasītas dažādas formālas izziņas un uz viņām it kā tiek attiecināti likumprojekta 11. panta visi ierobežojumi un arī 12. panta noteikumi. Es domāju, ka, sagatavojot likumprojektu otrajam lasījumam, Juridiskajai komisijai būtu jāizvērtē 11. un 12. pantā ietvertie ierobežojumi un jānosaka, kuri būtu attiecināmi uz personām, kurām pilsonība tika piešķirta par īpašiem nopelniem. Mans viedoklis ir tāds, ka te nav attiecināmi 12. panta noteikumi, kā arī nav attiecināmi 11. panta noteikumi... 11. panta 6. un 7. punkta noteikumi. Godātie kolēģi, es arī personīgi aicinātu jūs šodien atbalstīt Juridiskās komisijas izstrādāto likumprojektu un balsot par tā pieņemšanu pirmajā lasījumā.".
- 1995_03_02-seq48 language "lv".
- 1995_03_02-seq48 speaker Janis_Lagzdins-1952.
- 1995_03_02-seq48 mentions Q822919.
- 1995_03_02-seq48 mentions Q211.
- 1995_03_02-seq48 mentions Q159.
- 1995_03_02-seq48 mentions Q2671946.