Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq46> ?p ?o. }

• 1995_03_02-seq46 type Speech.
• 1995_03_02-seq46 number "46".
• 1995_03_02-seq46 date "1995-03-02".
• 1995_03_02-seq46 isPartOf 1995_03_02.
• 1995_03_02-seq46 spokenAs 77.
• 1995_03_02-seq46 spokenText "Cienījamais priekšsēdētaj! Cienījamie kolēģi! Mēs visi ļoti labi atceramies gaisotni, kāda valdīja laikā, kad mēs izskatījām Pilsonības likumu, - ka bija ļoti liels spiediens gan no dažādām sabiedrības daļām, gan no dažādām frakcijām tepat parlamentā, gan no dažādiem ekspertiem un tā tālāk. Tajā sakarsētajā atmosfērā, lai vispār pieņemtu Pilsonības likumu, tika pieļauti dažādi kompromisi, un tajā sakarsētājā atmosfērā diemžēl tika pieļautas arī zināmas neprecizitātes. Šodien, sākot likumu ieviest dzīvē, mēs redzam, ka šīs neprecizitātes traucē ierēdņu darbu un traucē šā likuma normālu ieviešanu dzīvē. Tāpēc es uzskatu, ka labojumi Pilsonības likumā mums ir jāizdara kaut vai šo iemeslu dēļ. Pateikšu jums vienu piemēru. Mēs ļoti labi atceramies, ka situācijā, kad Eiropas padome uzskatīja, ka mūsu Pilsonības likums ir pārmērīgi stingrs (un tā tas tiešām ir, jo latviešu valodas prasības ir ļoti stingras šajā likumā), lai kaut kā varbūt mīkstinātu, vismaz Eiropas padomes ekspertu acīs, šīs likuma stingrās normas, mēs pieņēmām tādu normu, ka pilsonība tiek ārpus kārtas piešķirta arī personām, kas izcili prot latviešu valodu. Lai gan Naturalizācijas pārvalde nav gribējusi izstrādāt pieņemamus kritērijus šim formulējumam. Kas tad ir izcila latviešu valodas pārvaldīšana? Un par to ir lauzījuši galvas gan latviešu valodas speciālisti, gan radošā inteliģence. Diemžēl šis jautājums - kas tad ir izcila latviešu valodas prasme? - nav ticis atbildēts. Tā ka no šīs likuma normas ir jāatsakās. Es nerunāšu par citiem iespējamiem likuma labojumiem, kas nav ietverti šajā likumprojektā. Tādu ir pietiekami daudz. Es domāju, ka mēs par to runāsim otrajā lasījumā. Kāpēc vajadzētu šo likumprojektu atbalstīt konceptuāli? Tik tiešām, es atzīstu - mēs esam pieļāvuši kļūdu, bet, es vēlreiz atkārtoju, šī kļūda tika pieļauta tāpēc, ka bija jāpanāk kompromiss, lai šo likumu vispār pieņemtu. Mēs esam kļūdījušies latviešu un līvu sakarā. Tiešām, - šobrīd mēs redzam, ka ir skumīgi raudzīties, ka veca gadagājuma cilvēki - latvieši no galvas līdz papēžiem - mocās, rakstot sacerējumu, - un tā tālāk. Jā, nepārprotami it kā ir viens arguments, kas runā pret to, ka nevajadzētu visiem latviešiem un līviem šo pilsonību piešķirt. Un tas arguments ir viens. Jā, tā tas ir: ne visi tie cilvēki, kam pasē vai citos dokumentos ir rakstīts, ka viņš ir latvietis vai arī līvs (līvu mums ir ārkārtīgi maz), prot latviešu valodu. Tā tas ir. Bet jāatceras ir arī tas, ka šie cilvēki ir izteikts mazākums. Otrkārt, ir jāatceras, ka arī pilsoņu latviešu (es atkārtoju - latviešu!) vidū diemžēl ir diezgan liels skaits latviešu valodas nepratēju. Jo diemžēl, kā rāda šodienas statistika, vēl šodien Krāslavas rajonā latviešu plūsmas skolās mācās tikai 67% to bērnu, kuriem dokumentos ir rakstīts, ka viņi ir latvieši. Protams, šī situācija diezgan strauji mainās uz labo pusi, bet šis fakts arī ir jāņem vērā. Otrs arguments, ka mums tiešām vajadzētu latviešiem un līviem šo pilsonību dot - un arī tas, manuprāt, ir ļoti nopietns arguments: proti, šodien, pamatojoties uz to, ka latviešu cilvēkiem, veca gadagājuma cilvēkiem, ir jāraksta šis atstāstījums un jākārto tiešām nopietns vēstures eksāmens, daudzi cilvēki saka, ka tie kritēriji vispār ir pārāk stingri, ka vajadzētu vispār veca gadagājuma cilvēkus atbrīvot no eksāmeniem - un tā tālāk. Es domāju, ka, ja mēs piešķirsim pilsonību latviešiem un līviem, šie jautājumi kļūs lieki, jo, manā izpratnē, kritērijiem ir jābūt pietiekami stingriem: nekādas atlaides vēstures zināšanu pārbaudē, valodas zināšanu pārbaudē veca gadagājuma cilvēkiem (es atkārtoju: izņemot šeit latviešus ārā) nevarētu būt, jo mēs jau esam arī Pilsonības likumā ielikuši koncepciju, ka pēc tam, kad ir naturalizējušies cilvēki, kam pienākas pilsonība ārpus kārtas... Mēs sākām naturalizāciju ar jaunāka gadagājuma cilvēkiem, jo katrai valstij vispirms ir vajadzīgi jauni un gudri pilsoņi. Mēs redzam arī šodienas realitātē, kas tad ir tie, kas bizo ap tiem "atbrīvotāju" pieminekļiem: tie jau pamatā ir veca gadagājuma cilvēki, un tie ir cilvēki, kas Latvijai nav lojāli. Tā ka es ļoti aicinu deputātus konceptuāli atbalstīt šo likumprojektu pirmajā lasījumā un tad, jau otrajā lasījumā, spriest par visiem konkrētajiem labojumiem šajā likumā. Paldies!".
• 1995_03_02-seq46 language "lv".
• 1995_03_02-seq46 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1995_03_02-seq46 mentions Q211.
• 1995_03_02-seq46 mentions Q193089.