Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_02-seq44> ?p ?o. }

• 1995_03_02-seq44 type Speech.
• 1995_03_02-seq44 number "44".
• 1995_03_02-seq44 date "1995-03-02".
• 1995_03_02-seq44 isPartOf 1995_03_02.
• 1995_03_02-seq44 spokenAs 77.
• 1995_03_02-seq44 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! Jūsu uzmanībai: ir dokuments nr. 173 un dokuments nr. 129, tātad likumprojekts jeb divi likumprojekti par grozījumiem Latvijas Republikas Pilsonības likumā. Cienījamā Saeima nodeva piecu deputātu ierosināto grozījumu likumā, proti, deputātu Prēdeles, Laviņas, Jurkāna, Bartaševiča un Brūvera ierosināto likumprojektu, Juridiskajai komisijai. Tur bija priekšlikums papildināt likuma 2. pantu ar 6. apakšpunktu šādā redakcijā: "Latvijas pilsoņi ir latvieši un līvi, kas naturalizējas reģistrācijas kārtībā un kuru pastāvīgā dzīvesvieta likuma spēkā stāšanās brīdī ir Latvijas Republika. " Juridiskā komisija, izskatījusi šo priekšlikumu, nāca pie atziņas, ka šādā redakcijā šāds priekšlikums nebūtu atbalstāms, jo šeit ir būtībā atkal tas pats - ka notiek naturalizācija, kaut arī reģistrācijas kārtībā - , kā arī nav īsti precīzi, atbilstoši likuma koncepcijai tas formulēts. Tāpēc Juridiskā komisija, pēc būtības atbalstot šo iesniegumu, izstrādāja savu alternatīvo likumprojektu par grozījumiem Pilsonības likumā, kurš ir izklāstīts dokumentā nr. 173. Mēs piedāvājam šajā sakarībā papildināt 2. pantu ar 1. 1 punktu un 1. 2 punktu. Proti, 1. 1 punkts: ka latvieši un līvi, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuri reģistrējušies likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ir ieguvušas citas valsts pilsonību vai pavalstniecību, tātad ir Latvijas pilsoņi, jo tas izriet no 2. panta konstrukcijas. Tātad mēs pēc būtības esam akceptējuši šo piecu deputātu priekšlikumus, tos tikai precizējot un iekļaujot savā alternatīvajā projektā. Juridiskā komisija ierosina vēl papildināt pantu ar 1. 2 punktu, lai novērstu vēl vienu netaisnību, kura ir notikusi pa šo laiku. Proti, 1919. gada Pavalstniecības likuma 7. pants noteica, ka Latvijas pilsone - sieviete, ja viņa stājās laulībā ar citas valsts pilsoni, automātiski zaudēja Latvijas pilsonību vai pavalstniecību. Un tas notiek arī šodien, un it sevišķi šodien, kad notiek reģistrācija, daudzas sievietes un līdz ar to arī viņu bērni netiek atzīti par Latvijas pilsoņiem. Tā ir būtībā arhaiska norma, kuru šodienas modernajā demokrātisko valstu likumdošanā mēs nevaram sastapt. Tāpēc mēs piedāvājam arī šo vēsturisko netaisnību novērst, nosakot, ka Latvijas pilsoņi ir "sievietes, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvija un kuras saskaņā ar Latvijas Republikas 1919. gada 23. augusta "Likuma par pavalstniecību" 7. pantu bija zaudējušas Latvijas pavalstniecību, un viņu pēcnācēji, ja šīs personas reģistrējušās likumā noteiktajā kārtībā, izņemot personas, kuras pēc 1990. gada 4. maija ieguvušas citas valsts pilsonību (pavalstniecību). " Akceptējot šo piecu deputātu priekšlikumu, mēs līdz ar to piedāvājam arī izsvītrot no 13. panta pirmās daļas 1. punktu, kas paredzēja tiesības latviešiem un līviem uz ārpuskārtas naturalizāciju, kā arī ierosinām, ņemot vērā to, ka personas, kuras ir beigušas mācību iestādi ar latviešu mācībvalodu, būtu atbrīvojamas arī no citiem pārbaudījumiem, kuri ir paredzēti Pilsonības likumā... tātad mēs piedāvājam to saistīt ar šā likuma 21. pantu. Vienlaicīgi es gribu informēt cienījamo Saeimu, ka Juridiskā komisija jau ir saņēmusi virkni priekšlikumu - gan no deputāta Lagzdiņa, gan no Demokrātiskās partijas, gan no Tautas saskaņas partijas. Esam saņēmuši arī priekšlikumus no Naturalizācijas pārvaldes par precizējumiem vai pilnveidojumiem šajā likumprojektā. Neapšaubāmi, ka mēs šo likumprojektu, ja cienījamā Saeima to akceptēs pirmajā lasījumā, varēsim vēl pilnveidot, gatavojot to otrajam lasījumam. Bez tam es gribu vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka mēs esam saņēmuši arī 1366 Krievijas latviešu parakstītu aicinājumu novērst šo vēsturisko netaisnību. Esmu saņēmis arī vēstuli, kura adresēta man un Pilsonības likuma izpildes komisijas sekretāram Ābiķa kungam, un tā ir no Zinātņu akadēmijas Filozofijas un socioloģijas institūta Nacionālās mutvārdu vēstures sekcijas, kur ir izveidots speciāls projekts, jo pie tā strādā Nacionālās mutvārdu vēstures projekta izstrādātāji, un šo vēstuli ir parakstījuši Austrumu koloniju latviešu sociālās vēstures pētnieks Zalāna kungs, Nacionālās mutvārdu vēstures projekta koordinatore Zirnītes kundze, kāa arī Nacionālās mutvārdu vēstures projekta zinātniskais vadītājs Augusts Milta kungs. Šajā vēstulē tiek rakstīts un aicināts: "Tautas konsolidācijas nolūkā iesakām piešķirt pilsonību bez ierobežojumiem visiem latviešiem, kuri pārcēlušies uz dzīvi Latvijā un kuru tautību apliecina ieraksts vecā parauga pasēs vai personību apliecinošos arhīva dokumentos (ja pasē, kas izdota ārpus Latvijas, šāda ieraksta nav). Var piebilst, ka padomju laikā cittautieši nebija ieinteresēti uzdot sevi par latviešiem, tāpēc vecās pases nacionālo piederību atspoguļo bez tendencioziem grozījumiem. Austrumu un rietumu virzienā dzīvojošo latviešu nošķiršana un tautas daļas pakļaušana naturalizācijas procesam nav pamatojama ne vēsturiski, ne politiski, ne morāli. " Tāpēc es arī aicinu cienījamo Saeimu izdarīt šos grozījumus. Jums izdalītajā dokumentā nr. 173, kur ir Juridiskās komisijas sagatavotais alternatīvais projekts, ir arī Juridiskās komisijas lēmums ierosināt cienījamajai Saeimai izskatīt šos grozījumus Pilsonības likuma projektā kā steidzamus. Acīmredzot mums šeit ir divi alternatīvi projekti. Laikam vispirms ir jānolemj, pie kura projekta mēs strādājam, un tad acīmredzot ir jālemj jautājums par steidzamību.".
• 1995_03_02-seq44 language "lv".
• 1995_03_02-seq44 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q822919.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q211.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q79820.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q159.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q28206.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q12360039.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q2337323.
• 1995_03_02-seq44 mentions Q29552.