Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq60> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq60 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq60 number "60".
• 1995_03_01_a-seq60 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq60 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq60 spokenAs 98.
• 1995_03_01_a-seq60 spokenText "Godāto Prezident! Godāto Saeimas priekšsēdētāj! Godātie deputāti! Šodien izskatāmais jautājums un tā izskatīšana pati par sevi jau liecina, ka šīs debates ir vajadzīgas, un par šo formālo pusi es domāju vairāk nerunāt. Šeit gribu pateikt vienīgi tādu lietu, ka šī problēma neapšaubāmi ir valstiska. Kā jūs redzat, tā iestiepjas tālā nākotnē, un mums ir valstiski jāpaskatās uz tām problēmām, kuras mēs šodien redzam. Un, ja tā pavisam vienkārši saka, mums ir divas lietas šodien - tīri objektīvi. 1994. gadā Latvijā pensiju mēs maksājām 26% Latvijas iedzīvotāju, pēc diviem trijiem gadiem šis procents pieaugs līdz 28% un, ja mēs neko nedarīsim, tad 2005. gadā šis procents būs 31% no visiem Latvijas iedzīvotājiem. Optimāla proporcija, kas ļauj nodrošināt cilvēka cienīgu dzīvi tiem cilvēkiem, kuri ir pensijā, ir 14 līdz 18%, daži saka, ka līdz 20%, kā Vācijā. Jā, labi, 14 līdz 20%. Tāpēc nevar teikt, ka jautājums par pensijas vecuma paaugstināšanu ir kaut kāds sadomāts vai samākslots. Ja mēs gribam reāli rūpēties par tiem cilvēkiem, kuri pašlaik ir pensijā, sakārtot šo pensijas sistēmu un paaugstināt viņu pensijas, tad viens no soļiem, kas mums ir jāsper, - tas ir, mums, visiem tiem, kam vēl ir atlicis pietiekami daudz ko strādāt, - ir jāuzņemas šī slodze uz sevi un jāiet uz šo pensijas vecuma paaugstināšanu. Tā tad arī būtu mūsu reālās rūpes izpausme par tiem cilvēkiem, kuri šodien ir pensijā. Otrs jautājums. Mums ir jāpanāk, lai visi Latvijas cilvēki būtu ieinteresēti piedalīties vecās paaudzes jeb jau pensijā aizgājušās paaudzes uzturēšanā un arī citās sociālās programmās. Šodien, kā jūs redzējāt no skaitļiem, kas ir minēti koncepcijā, viena ceturtā daļa nodarbināto to nevēlas. Un es ļoti labi saprotu - viņi to sāks vēlēties tad, kad viņi būs pensijā, un pašlaik viņi nevēlas piedalīties. Un mums ir jārada mehānisms, caur kuru mēs šos cilvēkus varētu ieinteresēt piedalīties un līdzdarboties šajā procesā. Un šo mehānismu mēs redzam cilvēku savstarpējā ieinteresētībā; nevis tikai valsts atbildībā, bet arī cilvēku ieinteresētībā. Tas nozīmē, ka mēs gribam, lai šie cilvēki zina, cik daudz viņi ir iemaksājuši, lai viņi zina, cik viņi saņems, un lai viņi ir ieinteresēti pastāvīgi uzraudzīt un pastāvīgi kontrolēt to, vai viņu darba devēji maksā vai viņi paši maksā. Ja šo ieinteresētību mēs nedabūsim, tad, protams, mums ir iespējas iet citu ceļu. Tad mēs varam celt augšā sociālo nodokli, darīt to tā, kā ir izdarījusi Ungārija. Tur sociālais nodoklis ir 64%. Pirmajos divos mēnešos parādās pozitīva bilance, pēc tam faktiski visi šie maksājumi aiziet "melnajā tirgū" un vispār šos maksājumus neviens neredz. Polijā, ja nemaldos, ir 56% sociālais nodoklis, bet pensijas tāpēc nav palikušas lielākas. Un arī ekonomika tāpēc neattīstās. Tāpēc, ņemot vērā visus šos iebildumus, kurus mēs šodien uzklausījām, es pilnīgi piekrītu, ka koncepcijai ir arī "vājas" vietas, ir vietas, kuras ir jāprecizē, ir vietas, kuras ir jādetalizē. Es tomēr aicinu jūs šodien atteikties, kā to labāk teikt, no politiskas nostājas un mēģināt paskatīties uz Latvijas valsti pēc 100 gadiem, pēc 200 gadiem, un ar šādu valstisku pieeju izdarīt balsojumu. Mums, Labklājības ministrijai, ir nepieciešama faktiski atbilde uz diviem jautājumiem. Vai mēs ejam uz pensiju vecuma paaugstināšanu? Ir iespējamas visādas modifikācijas. Varbūt ne uzreiz uz 65 gadiem, kaut gan jūs zināt, ka igauņi ir spēruši šo soli. Tur 8 gadu laikā viņi aiziet visiem uz 65 gadiem. Arī lietuvieši šo soli ir spēruši, un viņi 30 gadu laikā visiem aiziet uz šo soli. Un otrs jautājums. Vai mēs ejam uz fondētām sistēmām, kas, pēc mūsu domām, ir tas mehānisms, kas nodrošinās cilvēku ieinteresētību; tas ir mehānisms, caur kuru mēs saņemsim līdzekļus zināmā mērā valsts ekonomiskajai attīstībai. Tas ir mehānisms, ar kura palīdzību katrs cilvēks būs ieinteresēts līdzdarboties šajā sistēmā. Un tas ir ceļš, kā mēs reāli spēsim panākt mūsu esošo pensionāru un to cilvēku, kas mums caur dažādām sociālām programmām jāuztur, dzīves kvalitātes uzlabošanu. Ir skaidrs, ka parādās vesela virkne jautājumu, par kuriem cilvēki ļoti uztraucas un par kuriem baidās. Pirmais no tiem ir tāds: vai šie pensiju fondi nebankrotēs līdzīgi tam, kā tas ir noticis ar dažādām finansu struktūrām, vai šī nauda, kura ilgstošā laikposmā ir jāmaksā iekšā, nepazudīs dažus gadus pirms tam, kad būs šī pensija jāsāk saņemt? Šeit mēs sakām ļoti nopietni, ka ir jābūt ārkārtīgi striktai valsts kontroles uzraudzības sistēmai, ir jābūt pārapdrošināšanas sistēmai, ir jābūt precīzai regulācijai, kur un kā drīkst investēt šos līdzekļus. Ir arī citas bažas: vai mēs, veicot šo sistēmu, nesteidzamies par ātru un vai mēs netaisāmies jau pēc 3 mēnešiem ieiet absolūtā labklājībā? Es gribu teikt, ka mēs, Labklājības ministrija, esam tieši saistīta ar ekonomiku un mēs varam sadalīt tikai to, ko ekonomika saražo un ko mēs savācam. Mēs darīsim visu, lai uzklausītu jūsu priekšlikumus. Mēs darīsim visu, lai mēs uzlabotu visu šo nodokļu, visu šo sistēmu administrēšanu. Mēs iesim uz personificētas uzskaites sistēmas ieviešanu, bet neapšaubāmi mums ir svarīgi zināt jūsu atbildi pamatā uz šiem diviem jautājumiem. Tāpēc es sirsnīgi pateicos visiem par šeit izteiktajiem priekšlikumiem, par tām domām, kas šeit ir izskanējušas, par to jautājumu uzstādījumu, kas attiecas uz esošo pensionāru dzīves stāvokli, uz dažādām citām sociālajām problēmām, un aicinu jūs visus pieiet šai problēmai valstiski un tomēr nobalsot. Paldies!".
• 1995_03_01_a-seq60 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq60 speaker Andris_Berzins-1951.
• 1995_03_01_a-seq60 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq60 mentions Q211.
• 1995_03_01_a-seq60 mentions Q183.
• 1995_03_01_a-seq60 mentions Q36.
• 1995_03_01_a-seq60 mentions Q28.