Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq53> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq53 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq53 number "53".
• 1995_03_01_a-seq53 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq53 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq53 spokenAs 77.
• 1995_03_01_a-seq53 spokenText "Godātais Valsts Prezidenta kungs! Godātie Saeimas deputāti! Mēs esam saņēmuši šo dokumentu "Pensiju reformas koncepcija", un tas nenoliedzami ir ļoti labi. Pensiju reforma, kā ir rakstīts šajā koncepcijā, ir sociālās drošības sistēmas būtiskākā sastāvdaļa, un tas arī noteikti ir pilnīgi pareizi. Tomēr vajadzētu turpināt un pateikt arī to, ka sociālā reforma ir būtiskākā kopējās valsts sociāli ekonomiskās attīstības reformas sastāvdaļa. Un tieši sociālā sfēra sava īpatsvara, sava smaguma dēļ ir tas sektors, kuru nereformējot mēs nevarēsim pavirzīties uz priekšu arī citos sektoros, un līdz ar to tas ir kā smags akmens mums kaklā. No šā viedokļa, ķeršanās pie šā jautājuma izskatīšanas ir ļoti pareiza un ļoti būtiska. Tomēr, ja mēs analizējam dokumentu, kas mums ir iedots, mēs neredzam divas ļoti būtiskas lietas - mēs neredzam analīzi, un mēs neredzam prognozes. Mēs neredzam analīzi par to, kādu sistēmu mēs, kas esam atbildīgi par valsts attīstību, varam izvēlēties, kāda sistēma ir reāla mūsu valstī. Mēs jau kuro reizi rīkojam šeit, šajā zālē, diezgan lielas apspriešanas par to, kā tērēt naudu, jo tas ir vieglāk un patīkamāk, un ļoti maz darām un runājam par to, kādā veidā panākt, lai mums būtu daudz vairāk... kā tērēt šo naudu. Jo ļoti labi ir runāt par morālām kategorijām un par to, cik grūti ir mūsu pensionāriem, bet mums ir jāatzīst viena ļoti vienkārša lieta, ka mūsu pensionāri ir nabagi tādēļ, ka mūsu valsts ir nabadzīga. Un tādēļ mēs esam saņēmuši praktiski zariņu, pat nevis ļoti lielu zaru, bet zariņu, un es nezinu, vai no tā mēs varam izdarīt tos pieņēmumus un secinājumus, kas šodien būtu jāizdara. Jo es nešaubos par to, ka teorētiskā līmenī koncepcija ir izstrādāta laba un ka ar tādu ... mēs tādā vai citādā formā varētu to atbalstīt. Bet, lai jebkura ideja būtu reāla, šīs idejas līmenī ir jābūt reālas ... jānolaižas ir tām līdz reālai saimnieciskai, finansiālai situācijai pašlaik un tām prognozēm, kādas ir attiecībā uz nākotni mūsu valstij. Un, protams, jābūt arī šo ideju ieviešanas mehānismiem, proti, konkrētiem likumprojektiem, par ko jau runāja mani kolēģi. Jo tas, ka finansisti, valdības un finansu vīri, nav klāt, manuprāt, pietiekami dziļi šai reformai šajā brīdī nenodrošina to, ka tā nākotnē var tikt pilnā mērā realizēta. Jo viegli ir pateikt, ka mēs varam to nedarīt, jo, lūk, 38% ir, un tie saglabājas. Bet paskatīsimies kaut vai šajā dokumentā, kur nav dziļu analīžu, bet ir fakti! Ja mēs paskatāmies 7. lapaspusē, mēs skaidri redzam un godīgi redzam tendenci, ka nodarbināto skaits mums samazināsies. To mēs precīzi redzam. Tāpat mēs redzam to, ka pensionāru skaits palielināsies. Ja mēs to saprotam, tad mums jāsaprot, ka, ja mēs gribam kaut vai saglabāt esošo labklājības līmeni attiecībā pret strādājošajiem pensionāriem, tad mums būs jāpalielina šis sociālais nodoklis. Bet, ja mēs esam godīgi un skatāmies 15. lapaspusē, tad redzam, ka tur melns uz balta ir rakstīts, ka mēs gribam, lai pensijas sasniegtu pakāpeniski 20-40% no vidējās algas, kas teorētiski ir pareizi un labi, bet tas nav iespējams, un šeit nav redzams, kādā veidā mums piedāvāto darīt. Kādā veidā mēs varam to izvēlēties. Un vēl par vienu ļoti svarīgu faktoru, kas daļēji jau ir viena detaļa no koncepcijas - un, proti, tā ir 17. lapaspuse, kur ir runa par naudas izlietošanu. Proti, kur pensiju fondi ieguldīs naudu. Un šeit gan es aicinu koncepcijas izstrādātājus no paša sākuma būt ļoti konsekventiem un ļoti precīziem. Un, ja mēs šeit rakstām, ka individuālo fondu investīcijas uztic veikt autorizētām, labi pārvaldītām, uzraudzītām finansu un kredītu iestādēm, nepieciešamības gadījumā ierobežojot to tiesības investēt ārzemēs, tad man rodas ļoti lielas bažas. Ja es to vēl salieku kopā ar to, ko mēs dzirdam no valdības vīriem un lasām avīzēs, - ka pensiju fondi būs līdzekļi investīcijām Latvijas ekonomikā... Mīļie cilvēki! Nespēlēsimies ar to! Ja to mēs izmantojam politiski, lai dabūtu atbalstu šai reformai... Bet nespēlēsimies ar to! Jo, ja mēs pakļausim riskam mūsu cilvēku pensijas, tādam riskam, kāds ir mūsu ekonomikā, tādā gadījumā mēs draudam "ielikt bumbu" tik tiešām vairākus gadus uz priekšu. Jebkurā normālā valstī pensiju fondi tiek ieguldīti visdrošākajās lietās, un tas tieši ir - vai nu savas valsts, vai citas valsts vērtspapīros (nu, protams, varbūt izņemot Nigērijas valsts vērtspapīrus). Un labākajā gadījumā 20% var izmantot jau zināmām riska lietām, tas ir tur, kur ir jau kāds risks. Es ļoti šaubos, vai šie 20% varētu tikt ieguldīti Latvijā. Un pēdējais. Par pēdējiem teikumiem šajā koncepcijā, kur, manuprāt, pareizi tiek saasināta uzmanība uz to, ka valstij ir iespējas skatīties uz to, vai slogu iznesīs nākamās paaudzes vai iznesīs pašreizējie iedzīvotāji. Tomēr, manuprāt, ļoti vienkāršoti un pavirši ir šeit parādītas divas iespējas, ko mums varbūt iesaka laikam izvēlēties,- proti, izdarīt aizņēmumu vai ieviest valsts papildu nodokli, tas ir, palielināt esošos nodokļus. Ja valsts domā aizņemties naudu... Mēs daudz esam runājuši par to, ka tad, ja valsts garantētu, tad tādā gadījumā tā tiešām būtu. Nu tad būtu bijis ļoti vērts, ja kāds būtu izklāstījis, kā tas tiek domāts, jo nu, teiksim, līdz šim tas nav saprotams, kā tas varētu notikt. Ja mēs runājam par nodokļu palielināšanu, tad jāsaka, ka šeit atkal ir nepieciešama analīze un prognoze par to. Valdības vīriem liekas, ka var atrisināt šīs problēmas, palielinot nodokli, turpretim man liekas... man arī nav argumentu, jo nav analīzes; man liekas, ka, ja sociālais nodoklis būtu zemāks, - ka tādā gadījumā ienākumi no sociālā nodokļa būtu lielāki. Un tādēļ es piedāvātu, ka mums būtu prognozes vismaz par trīs lietām: kā būtu pie 30%, pie 38% un 50%... Un par to, kādas no tā būtu sekas attiecībā uz valsts maksājuma bilanci un tā rezultātā arī uz valsts pastāvēšanu pietiekami ilgstošā laika periodā, jo, ja šīs tendences nemazināsies (proti, str��dājošo skaits iet uz leju, pensionāru skaits iet uz augšu) un mēs gribam palielināt pensiju... nodrošinājumu ar pensijām mūsu valstī, tad mēs nonākam strupceļā, tādai valstij nav attīstības iespējas. Tā ka tomēr domāsim par to, kā pelnīt naudu! Un jebkuram dokumentam, ko iesniedzam Saeimā, vajadzētu būt gan finansu analīzei, gan iespējamām prognozēm, lai tad mēs varētu pieņemt lēmumu. Paldies.".
• 1995_03_01_a-seq53 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq53 speaker Ojars_Kehris-1956.
• 1995_03_01_a-seq53 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq53 mentions Q211.
• 1995_03_01_a-seq53 mentions Q1033.