Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq47> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq47 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq47 number "47".
• 1995_03_01_a-seq47 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq47 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq47 spokenAs 71.
• 1995_03_01_a-seq47 spokenText "Augsti godātais Valsts prezident! Godātais Prezidij! Cienījamā Saeima! Iepazīstoties ar piedāvāto reformas koncepciju, rodas tiešām vairāki skaidrojami jautājumi. Reformas raksturojuma 2. pantā, kas nosaka principus reformas izstrādei, 2. punktā ir teikts, ka reformai ir viegli uztverama pieeja, kura nodrošinātu plašas sabiedrības izpratni un atbalstu. Es domāju, ka grūti gaidīt šodien sabiedrības izpratni un atbalstu, ja reformai paredzēts realizēties pilnībā pēc 47 vai vairāk gadiem. Tātad ne tikai pašreizējā pensionāru paaudze, kura cer jau ilgu laiku saņemt normālākas pensijas, bet arī tie, kas tikko aizsāk savu darba dzīvi, nebūs tie, kuri saņems pensijas pēc šī svarīgā likuma pieņemšanas, jo reformas autori paredz, ka divus līdz trīs gadus šo dokumentu pētīs eksperti un tad 47 gados to īstenos. Šodienas pensionāri nav aizmirsuši, ka Godmaņa valdīšanas laikā sociālajā budžetā naudas pietika, bet tā ar vieglu roku tika ievadīta kopējā valsts budžetā un tikpat veikli aizplūda valsts nebeidzamo vajadzību ceļos. Tātad arī šodienas pensionāru paaudze bija izveidojusi lielāku vai mazāku, bet uzkrājumu savām pensijām. Mēs taču atceramies, ka daudzi strādāja 60 un vairāk gadu, godīgi maksājot nodokļus, cerēdami saņemt vecumdienās lielāku pensiju, bet viņi tagad saņem pārmetumus, ka neko nav uzkrājuši. Arī tie viņu uzkrājumi, kas bija, šodien, izrādās, vienalga - krājkasē vai zeķē, naudai mainoties, tika izputināti. Vai tā nav sociāla netaisnība, ka šodien tas, kas nostrādājis 40 un vairāk gadu, saņem tikpat, cik tāds, kurš nav strādājis, bet kaitējis ar savu dzīvesveidu sabiedrībai? Kur ņemt naudu? Reformas autori liek cerības uz pensiju fondu izveidošanu, bet vai šodienas apkrāptais cilvēks uzticēsies šiem fondiem? Arī fondi taču var bankrotēt tāpat kā jebkura privātstruktūra. Varbūt mēs maksāsim speciāli pensiju fondu apdrošināšanai, bet no kā mēs maksāsim? Bija ierosinājums sociālo nodokli 38% pārdalīt - 20% darba devējiem, 18% - darba ņēmējiem. Tātad, ja alga būtu, dod Dievs, 100 latu mēnesī, tad ienākuma nodoklī būtu 18 lati, sociālajā nodoklī - 25 lati, jo nekur nav teikts, ka to neaprēķinās no visas kopējās summas. Tas nozīmē, ka 43 lati ir nodokļos un 57 lati - algā, kas šodien ir iztikas minimums. Tātad nodokļi mūs dzīs nabadzībā arī līdz pensijas vecumam. Un cik tad ir to izredzēto - budžeta iestādēs strādājošo, kuru alga ir 100 latu mēnesī? Bet arī bagātais, kam būs, teiksim, ierēdņa alga, maksājot visu mūžu sociālo nodokli, tiek ierobežots ar divām minimālajām pensijām, jo minimālās pensijas apmērs ir pamata plus papildu pensija. Kāpēc? Pensijas nodrošinājuma pirmais līmenis paredz panākt minimālā iztikas līmeņa nodrošinājumu. Arī to vienreiz vajadzētu precizēt, kas ir šis iztikas minimums, - vai tas paredz nenomirt badā vai arī paredz iespēju samaksāt komunālos maksājumus. Mēs atsaucamies uz dažādu Rietumvalstu pensijas modeļiem, bet mūsu algas nav pat 50% no Rietumu algām, tad arī mēs spētu maksāt pusi ienākumu nodokļos. Vai kāds šodien uzdrīkstēsies apgalvot, ka bibliotekārs, muzeju darbinieks, ārsts, medmāsa, skolotājs, mūziķis, aktieris saņem normālu atalgojumu par padarīto darbu? Visas valdības ir solījušas pacelt prioritāti kultūrai un izglītībai. Vai nebūtu tiešām laiks padomāt, kā pacelt pensiju par īpašiem nopelniem kultūras cilvēkiem, kuru atalgojums ir visu mūžu iztikas minimums, bet dažiem pat vēl mazāks? Man ir kauns tiešām skatīties pirmdienas vakaros, kā aug šis izcilo mākslinieku, manu kolēģu, skaits, kas lūdz televīzijā palīdzību, jo nespēj nomaksāt sociālos maksājumus. Bet pašvaldības draud izlikt tos no dzīvokļiem. Tie ir mūsu Tautas mākslinieki, kuri šo nosaukumu ir nopelnījuši grūtā daudzu gadu darbā, dažreiz pat 60 gadu garumā, visu jūsu acu priekšā, bet šodien viņi atrodas tik pazemojošā situācijā. Acīmredzot man atvēlētais laiks vēl nav pagājis... Tajā pašā laikā man tiešām, tāpat kā Tabūna kungam, gribas jautāt: cik ir to sveštautiešu, kam mēs maksājam pensijas, kuri tiešām nav strādājuši nevienu stundu mūsu valsts labā, bet ir ieradušies šeit, lai viņu bērni vai mazbērni saņemtu Zolitūdē vai Imantā lielāku dzīvokli? Varbūt varētu tiešām prasīt tām valstīm palīdzēt atrisināt viņu pensijas, jo, ja man ienāktu prātā šodien ierasties Amerikā un cerēt uz pensiju, tad tur diez vai tas man izdotos. Es domāju, ka šodien iedzīvotāji gaida pensijas pēc nostrādāto gadu skaita, jo viņi tās ir nopelnījuši, ja jau piedāvātā pensijas reforma sola būt sociālās drošības sistēma, kura nodrošina cilvēka cienīgus nepieciešamos sociālos pakalpojumus, radot sociālo drošību un veicinot sociālo taisnīgumu. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_01_a-seq47 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq47 speaker Olga_Drege-1938.
• 1995_03_01_a-seq47 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq47 mentions Q2329881.