Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq39> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq39 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq39 number "39".
• 1995_03_01_a-seq39 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq39 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq39 spokenAs 84.
• 1995_03_01_a-seq39 spokenText "Godājamais Prezidenta kungs! Priekšsēža kungs! Cienījamie kolēģi! Vērojot šo debašu gaitu un klausoties tajās, esmu ļoti iepriecināts par debašu līdz šim ļoti lietišķo norisi. No savas puses es gribētu uzsvērt to, ka mūsu pārrunās daudz pieminētos pensiju fondus, fondus, kas tiks radīti pensiju uzkrāšanai, nebūt nevar asociēt tikai ar Čīli. Tos nevar asociēt tikai ar Čīli tādēļ, ka šos fondus nav izdomājis nedz Pinočets (kā to apgalvo daži no mūsu žurnālistiem), nedz arī Ritenis vai pat Bērziņš pēdējā laika posmā, jo tas nevarēja tīri vēsturiski notikt. Tas nevarēja tīri vēsturiski notikt tādēļ, ka šie fondi radās jau 1957. gadā Singapūrā, šajā mazajā valstiņā, kurā ir tikpat daudz iedzīvotāju kā Latvijā, arī pēc tam, kad Singapūra bija atguvusi savu neatkarību. Kad Singapūras saimniecība bija totāli iznīcināta un bija jādomā tālāk, kā šo valsti dabūt uz kājām. Tātad tur tas notika 1957. gadā. Vēsturiskā secība, ko es šeit uzsveru, ir šāda: Čīlē tas notika 1979. gadā, 22 gadus vēlāk. Bet vairāk par to gadu secību mani interesē kaut kas cits, un tas ir tas būtiskais. Proti, šā gada sākumā Singapūra, šī mazā valstiņa, kas, kā es minēju, savu neatkarību sāka drupās, izvirzījās jau 10 saimnieciski attīstītāko un pasaules stabilāko valstu vidū. Un tas notika, kā es teicu, šā gada sākumā. Šeit ir jāuzsver, ka šis panākums ļoti lielā mērā bija balstīts tieši uz šeit pieminētajiem un apskatāmajiem pensiju fondiem, jo pensiju fondi deva līdzekļus valsts attīstībai. Deva līdzekļus valsts attīstībai tādā mērā, ka šī attīstība varēja virzīties uz priekšu ļoti strauji, vienlaicīgi dodot arī nodrošinājumu valsts iedzīvotājiem - kā pensiju ziņā, tā arī tiem, kas starplaikā nonāca situācijās, kas izsauca ievainojumus, nelaimes gadījumos un tā joprojām. Un šeit nu pilnā mērā var teikt, ka šis piemērs - un pasaulē ir atrodami arī citi tādi - pierāda to, ka šie fondi īstenībā kalpo duālam, divpusīgam mērķim. Tālāk - īsumā par fondu darbību. Un es domāju, ka tas aspekts arī šeit līdz šim nav pietiekami uzsvērts. Redziet, fondus pārvalda paši maksātāji, tie, kas izdara fondos iemaksas, un Bērziņa kungs jau ir minējis un droši vien šodien atkal minēs, ka arī šeit tas Latvijā panāktais izkārtojums būs tāds, ka fondus pārvaldīs nevis birokrāti, nevis valdības ierēdņi, bet tur būs trīs pušu pārvalde. Trīs pušu pārvalde, kā to iesaka Starptautiskā darba organizācija, un šī pārvalde sastāvēs no darba ņēmēju, darba devēju un valdības pārstāvjiem. Un tas nozīmēs to, ka šie fondi - un tas, cienījamie kolēģi, ir ļoti svarīgs apsvērums! - būs tālāk nost no politiskas kontroles. Jo tā politiskā kontrole ir, ziniet, tāds samērā nedrošs, nezināms faktors, faktors, kas seko dažādiem politiskiem vējiem, reaģējot uz to, un tādēļ, lai tie fondi tiešām dotu drošības sajūtu viņu locekļiem, tiem cilvēkiem, kas šiem fondiem pieder, tie nevar būt pakļauti ikdienas valdības kontrolei, bet šeit ir jābūt kaut kādai speciālistu kontrolei un, par visām lietām, ir jābūt ... fonda locekļiem jādod līdzrunāšanas tiesības. Tas dotu katram fonda dalībniekam pārliecību, ka viņš ir fonda līdzīpašnieks, līdzatbildīgs par fonda darbību. Un, ja šo pārliecību mēs varētu ieviest arī savā tautā, tad tā arī mums ļoti palīdzētu normalizēt mūsu pašreizējo valstisko situāciju, jo tas nozīmētu, ka mēs varam disciplinēti rīkoties un virzīties uz priekšu. Fonda dalībnieki, tā juzdamies, arī zinās, ko viņi iemaksā, un tas ir svarīgi, bet viņi, par visām lietām, zinās arī to, ko viņi no fonda var sagaidīt. Tajā pašā laikā, par fondiem runājot... Un Kuprijanovas kundze te prasīja it kā no Labklājības ministrijas konstatējumu, kā tās lietas var darboties vienā gadījumā un kā tās varētu darboties saskaņā ar šeit priekšā likto koncepciju. Man ir jāsaka Kuprijanovas kundzei, ka visā Eiropā - un es jums tūlīt došu piemērus - ir jau konstatēts, ka pārdale, par kuru mūsu - es nezinu, kā lai es apzīmēju tos, - "konservatīvie spēki" (es saukšu tos tā) tik ļoti iestājas, - tā nedarbojas. Tā nedarbojas īstenībā nevienā no Eiropas valstīm. Tagad - tie apsolītie piemēri. Itālijā nesen pusotrs miljons cilvēku bija Itālijas ielās pēc tam, kad šīs pārdales sistēmas balstītie fondi bija spiesti samazināt savus pensijas maksājumus. Par Itāliju runājot, es nevaru nociesties, nepieminot arī vēl vienu otru faktoru, un tas ir tas, ka Itālijā - un Itālija ir īstenībā vienīgā no Eiropas valstīm (atskaitot postkomunistiskās valstis), kurā pensionēšanas vecums līdz šim bija tāds pats kā Latvijā, - ka tieši tas tur izsauca ļoti lielas grūtības, kas panāca to, ka šie pusotra miljona cilvēku devās uz ielām, jo vienkārši tie fondi tos savus solījumus nevarēja izpildīt; tie nav fondi, bet šajā gadījumā valsts, kas pārdales sistēmas ietvaros dotos solījumus nevarēja izpildīt, un līdz ar to visa tā sistēma sabruka. Mēs varam paskatīties arī uz Franciju. Francijā arī līdz šim darbojās pārdales sistēma. Es neiedziļināšos detaļās, bet paskatieties, kādas birokrātu mahinācijas notiek pašreiz ar to pārdales sistēmu Francijā?! Vācija. Sākotnēji Latvijas pensiju reformu lietu kārtotāji ļoti skatījās uz Vāciju un it kā gribēja atdarināt tur esošo sistēmu. Par Vāciju runājot, es jums varu ziņot, ka arī Vācijā ir ļoti spēcīgi briesmu signāli, kas, kā viņi paši saka, norāda uz to, ka "laika bumba" jau ir palikta zem šīs pensiju pārdales sistēmas. Tepat mums kaimiņos, Zviedrijā, arī ir šī pārdales sistēma; tur nav vairs tikai tā "bumba" palikta, bet tā sistēma ir jau sabrukusi. Un notiek, ka bagātajā Zviedrijā ir pensiju reformas, - un kas notiek šo reformu gaitā. No pārdales sistēmas pāriet uz fondēto sistēmu! Bet kulmināciju šīs lietas sasniedz Lielbritānijā. Lielbritānija ir ļoti svarīgs piemērs tādēļ, ka visas šīs lietas, saprotams, saistās ar apdrošināšanu. Londona joprojām ir pasaules apdrošināšanas centrs, un vēl tikai šā gada janvārī ir parādījies ziņojums, ko izdeva Anglijas Pensiju pārvalde, un viņi šajā ziņojumā konstatēja, ka visām Austrumeiropas un Centrāleiropas valstīm būtu pēc iespējas ātri jāpāriet uz fondētām pensiju sistēmām. Un par to savu iespēju robežās... jūs saprotiet, vienu esošu sistēmu, kas ir jau labi iegājusies, attīstīta, pārkārtot uz kaut ko citu ir ļoti grūti, bet par to ir jādomā arī citām Eiropas valstīm. Un tas it īpaši tika attiecināts uz Vāciju, jo, ja mēs paskatāmies uz tiem skaitļiem un datiem, mēs redzēsim, ka Vācijā tas fondētais sektors līdz šim ir bijis tas vismazākais un tas vislielākais bija tas pārdales sektors. Tā ka es domāju, ka šeit visi tie piemēri rāda to, ka šie mūsu Labklājības ministrijas ieteikumi nav tik nepārdomāti, nav tik "no gaisa grābti", kā tas vienam otram bija licies, bet ka šim priekšlikumam un šim konceptam ir ļoti labi pamatojumi. Te tika jautāts arī par to, ko tad mēs varētu darīt, lai ne tikai sakārtotu šo sistēmu kā tādu, bet lai arī kaut ko darītu jau pašreizējās krīzes pārvarēšanā. Un šī pašreizējā krīze, kā tas visiem mums ir skaidrs, ir, saprotams, saistīta ar to, ka šodienas pensiju maksājumi ir par zemiem. Pensionārs nesaņem pietiekami, lai tiešām varētu vest cik necik nopietnu dzīvi. Šajā ziņā, saprotams, ir jāpiemin tas, kas te arī nav vēl pieminēts, - ka arī te var, izejot no tā šeit šodien priekšā liktā koncepta, panākt zināmus tūlītējus uzlabojumus. Es pieminēšu te tikai četras vai piecas lietas, kas jums pierādīs, ka tā tas tiešām ir. Un šeit pirmām kārtām es gribu pieminēt to, ka jāattīsta steidzīgi darba ņēmēja apdrošināšana, - tas viss ir konceptā iekšā -, ir jāattīsta obligātā auto lietotāju apdrošināšana, jāattīsta ir dzīvības apdrošināšana. Redzat, ja mums būs tās trīs lietas, tad tie maksājumi, ko šīs institūcijas izdarīs, samazinās to slodzi, un, pensiju fondiem un šai slodzei samazinoties, tie fondi varēs lielākus līdzekļus piešķirt viņu apkalpojamajiem pensionāriem. Tā ka nedrīkst aizmirst šajā sakarībā arī to, ka pensiju paaugstināšanai tiek piešķirti arī līdzekļi visu laiku un tas ir noteikts jau ar Augstākās padomes izdotu likumu. Vai es drīkstētu vēl divas minūtes?".
• 1995_03_01_a-seq39 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq39 speaker Janis_Ritenis-1925.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q211.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q193089.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q142.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q23666.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q183.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q38.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q34.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q84.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q334.
• 1995_03_01_a-seq39 mentions Q298.