Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq2> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq2 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq2 number "2".
• 1995_03_01_a-seq2 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq2 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq2 spokenAs 66.
• 1995_03_01_a-seq2 spokenText "Cienījamais Valsts prezidenta kungs! Cienījamais Saeimas priekšsēdētāja kungs! Cienījamie deputāti! Iepriekšējā Latvijas valdība ir veikusi vairākas Latvijas valstij un sabiedrībai ļoti būtiskas reformas, bet ir aizkavējusies reforma sociālajā sfērā, tādēļ pašreizējai valdībai sociālās sfēras reformas realizācija kļūst par prioritāru uzdevumu un ir pēdējais brīdis beigt diskutēt par reformas nepieciešamību, lai, balstoties uz vienotiem principiem, iecerēto īstenotu. Sociālais nodoklis jāsadala konkrētos apdrošināšanas veidos, lai būtu zināms, cik un par ko - pensijām, pabalstiem, bezdarba apdrošināšanai un tā tālāk - katram ir jāmaksā. Sociālā nodokļa maksājumi arī sadalāmi citās proporcijās starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Svarīgākā sociālās reformas sadaļa, protams, ir pensiju reforma, un tā ir realizējama pašreizējās sociālā nodokļa likmes ietvaros. Vienīgais izņēmums varētu būt nodokļa paaugstinājums veselības apdrošināšanas reformas realizēšanai. Pensiju sistēma valstī - tas ir spogulis, kurā redzama sabiedrības izpratne par sociālo taisnīgumu, tās atbildības pakāpe par vecajiem ļaudīm un invalīdiem, tās attieksme pret sevi nākotnē un saviem vecākiem jau šodien. Valdība, pieņemot lēmumu uzsākt sarunu ar Saeimu par pensijas reformas koncepciju, apzinās, ka tās priekšā ir atbildīgs un ļoti grūts darbs, kura augļus pilnā mērā varēs novērtēt tikai tās paaudzes, kuras sekos šodienas divdesmitgadniekiem. Reformējot pensijas sistēmu, mēs ceram atrast to iespējami labāko sociālekonomisko attiecību modeli, kurš kalpotu katra Latvijas iedzīvotāja sociālajai drošībai, vienlaikus stiprinot saskaņu starp darbiniekiem un viņu darba devējiem, solidaritāti starp dažādām paaudzēm, stimulējot katra cilvēka līdzdalību par savu vecumdienu nodrošinājumu. Iecerētā reforma skars gan tos, kuri jau saņem pensiju, gan tos, kuri maksā nodokļus cerībā vecumdienām nopelnīt pienācīgu pensiju, gan to paaudzi, kura pagaidām vēl sēž skolas solos. Tieši tāpēc, ka izmaiņas pensiju sistēmā praktiski skar ikvienu valsts iedzīvotāju, tā nav un nevar būt tikai Valdības lieta, tā nav vienas vai dažu partiju lieta, tas ir jautājums, kura izlemšanas smagums jāuzņemas visiem kopā vai vismaz vairumam politisko spēku. Tikai tā mēs varam cerēt uz veiksmi, atbalstu un izpratni visplašākajā sabiedrībā. Pašreizējā pensiju sistēma saņēmusi daudz kritikas. Latvijā šobrīd ir 654 tūkstoši pensionāru. Pensija vidēji tikai nedaudz pārsniedz 30 latus mēnesī (30 lati un 40 santīmi). Acīmredzot šāds pensijas apmērs neapmierina tās saņēmējus. Principi, pēc kuriem tiek aprēķināta pensija, arī tas, ka netiek ņemts vērā konkrētās personas ieguldījums valsts ekonomikā, bieži vien tiek uzskatīti par netaisnīgiem un kārtīga darba cilvēka cieņu pazemojošiem. Savukārt tie, kas šobrīd maksā sociālo nodokli, kurš vairumā gadījumu ir 38 procenti no darbinieka algas, apgalvo, ka nodoklis ir pārāk augsts un tajā pašā laikā nespēs pasargāt viņus no trūkuma vecumdienās. Šobrīd laikam neviens vairs nav jāpārliecina par to, ka pienācis laiks vērtību pārvērtēšanai un nopietnai reformai. Svarīgākais jautājums - kādai tai jābūt. Valdības piedāvātajā variantā jauno pensionēšanas sistēmu Latvijā paredzēts veidot četros līmeņos, no kuriem pēdējais ir laikā ierobežots pārejas perioda līmenis. Pirmā līmeņa shēma paredz, ka valsts ar obligātu apdrošināšanas iemaksu starpniecību, kuras izdarīs katrs darba devējs par saviem darbiniekiem, kā arī pašnodarbinātās personas par sevi, uz paaudžu līguma jeb solidaritātes principa nodrošinās ar pensiju visus valsts iedzīvotājus, kad tie būs sasnieguši pensijas vecumu. Pensijas apmēru noteiks gan tas, cik gadus katrs nostrādājis, gan tas, cik liela bijusi viņa izpeļņa, un attiecīgi arī apdrošināšanas iemaksas. Sevišķi svarīgs šīs pensiju sistēmas uzdevums ir panākt materiālā stāvokļa uzlabošanos. Kopumā pirmā līmeņa pensijas shēma kā pārdales shēma savos pamatprincipos daudz neatšķirsies no tās, kas darbojās Latvijā līdz 1993. gadam, kad tika faktiski apturēta Latvijas pensiju likuma aprēķinu daļas darbība. Vienlaikus Valdības piedāvātais modelis mēģina neatkārtot tās kļūdas un nekonsekvences, kas tika pieļautas iepriekšējās pensiju likumdošanas izstrādāšanā. Otrais pensiju sistēmas līmenis paredz, ka tiks ieviesta obligātā fondētā shēma, kas nodrošina iepriekšējā ienākuma aizvietojumu tiem strādājošiem, kuri no saviem ienākumiem būs izdarījuši iemaksas uzkrājumu fondos. Rezultātā katras personas pensija būs atkarīga no tā, cik daudz savas dzīves laikā būs fondā iemaksāts, no tā, cik lielu peļņu fonds gūs no šo līdzekļu investēšanas, cik stabila un fondiem labvēlīga būs ekonomiskā vide valstī. Tas, ka otrā līmeņa pensiju shēma ir pilnīgi jauns un Latvijai nezināms ceļš, kas gan izskatās daudzsološs, bet kura darbības rezultātus redzēsim tikai pēc ilga laika, uzliek mums pienākumu sevišķi rūpīgi strādāt pie šo shēmu regulējošu likumdošanas aktu izstrādāšanas un ekonomisko prognožu izvērtēšanas. Ja valsts nosaka, ka iemaksas pensiju uzkrājumu fondos ir obligātas, tad jābūt arī mehānismam, kas garantētu šo fondu drošumu. Tādēļ valstij jārada stingri reglamentēta pensiju fondu uzraudzības sistēma, lai samazinātu ieguldītāju risku. Šo iemeslu dēļ praktiska otrā līmeņa shēmas ieviešana sāksies nedaudz vēlāk par pārējām pensiju reformas sastāvdaļām. Iedzīvotājiem, kuri dod priekšroku augstam patēriņa līmenim vecumdienās vai arī kuriem jau šodien ir vai nākotnē būs augsti ienākumi, ir reāla iespēja un motivācija veidot papildu uzkrājumus vecumdienām. Šim mērķim kalpos pensiju sistēmas trešais līmenis - brīvprātīgie privātie pensiju fondi. Vissarežģītākā jebkuras visaptverošas pensiju reformas sastāvdaļa ir noteikt pārejas posma kārtību. Šis uzdevums ir īpaši sarežģīts, ja notiek pāreja, kaut arī daļēja, no nefondētās uz fondēto nodrošināšanu, kā tas ir paredzēts apspriešanai piedāvātajā koncepcijā. Cilvēki, kuri ir strādājuši un maksājuši nodokļus vai iemaksas nefondētajai shēmai pēc savas dzīves laikā pastāvējušajiem "spēles noteikumiem", ir rēķinājušies ar to, ka valsts viņiem garantēs iemaksām atbilstošu pensijas apmēru no nākamās paaudzes strādājošo iemaksām vai nodokļiem. Ja tiek pārskatīts šis paaudžu līgums, valstij jāuzņemas zināmas saistības šī parāda nosegšanā. To paredzēts darīt ar speciāla mehānisma palīdzību, kuru nosacīti mēs saucam par ceturtā līmeņa shēmu. Reformas ieviešanai nepieciešams veikt daudz organizatorisko pasākumu un pārkārtojumu, tajā skaitā apdrošināšanas maksājumu administrēšanas reorganizāciju, personificēti uzskaitot apdrošināšanas iemaksu periodus visiem ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Ekonomikas attīstībai jārada nepieciešamie nosacījumi tādam finansu tirgum, kas dotu iespēju pensiju fondu rentablai darbībai. Ātri pāriet uz daļēji fondētu sistēmu, vienlaikus paaugstinot pašreizējo pensionāru dzīves līmeni, būs ļoti sarežģīti, jo pensiju reforma ir tieši saistīta ar mūsu valsts ekonomiskajām iespējām. Tomēr ir jābūt vismaz skaidrai stratēģijai. Valdība uzskata, ka nebūs iespējams sasniegt reformas pamatmērķus bez pensijas vecuma paaugstināšanas valstī. Te gan jāpiebilst, ka pensijas vecumu nāktos paaugstināt arī tad, ja saglabātos līdzšinējā pensionēšanas kārtība. Šim solim praktiski ir tikai viena iespējamā alternatīva - neizbēgama pensiju reālās vērtības tālāka krišanās. Šodien mums visiem ir svarīgi panākt principiālu atbalstu jeb konceptuālu vienošanos par to pensiju reformas virzienu, kuru mēs esam nolēmuši uzsākt. Pēc reformas pamatprincipu akceptēšanas Valdība intensīvi ķersies pie likumprojektu izstrādāšanas (īstenībā - pabeigšanas) darba, lai visdrīzākajā laikā sagatavotu reformai nepieciešamo tiesisko bāzi un iesniegtu to Saeimai. Mēs apzināmies, ka šodienas izšķiršanās ir īpaši grūts lēmums, kura sekas ievērojami ietekmēs ne tikai mūsu pašu, bet arī mūsu bērnu sociālo labklājību, saskaņu un sociālo mieru valstī un tās ekonomisko attīstību vēl gadu desmitus pēc šodienas balsojuma. Visiem ir skaidrs, ka, lai ietu uz priekšu, ir jāizvēlas ceļš. Mēs piedāvājam reformas ceļu un ceram, ka jūs to atbalstīsiet. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_01_a-seq2 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq2 speaker Maris_Gailis-1951.
• 1995_03_01_a-seq2 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq2 mentions Q211.