Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq16> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq16 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq16 number "16".
• 1995_03_01_a-seq16 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq16 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq16 spokenAs 129.
• 1995_03_01_a-seq16 spokenText "Prezidenta kungs! Godājamais Prezidij! Godājamie deputāti! Es tiešām ar lielu interesi noklausījos to, ko es jau te biju dzirdējis divus gadus atpakaļ, kaut kur 1993. gadā, no godājamā Riteņa kunga, un, cik es atceros, mēs visi te piekritām un visi atbalstījām absolūti bez ierunām. Tagad, cik zinu, jau rit 1995. gads, un es atkal dzirdu, ka būs koncepcija. Es lasu avīzē, ka ir bijuši plūdi Vācijā, es skatos televīzijā, ka ir plūdi Nīderlandē, un es arī redzu, ka ir kaut kādi "ūdens plūdi" Ministru kabinetā laiku pa laikam, jo tik lielu "ūdens liešanu" laikā, kad cilvēki grib dzirdēt tikai vienu lietu - kas viņus gaida rīt un parīt, tātad - cik būs un no kurienes... Uz šiem diviem jautājumiem, lai gan varu atzīties, ka man ir zināmas problēmas ar dzirdi, es kaut kā diezgan precīzu atbildi īsti nesaklausīju. Un es vēlreiz nocitēšu, bet nedaudz ar komentāriem, jo jau daļēji diezgan precīzi pateica Kuprijanovas kundze. Tātad par to, no kurienes šai naudiņai vajadzētu ienākt. Šeit ir pieminēti šie četri līmeņi. Protams, ka cilvēkus pašreiz interesē šis 4. līmenis jeb pārejas shēma. Uzreiz pirmais jautājums, jo te ir rakstīts, ka pārejas shēma varētu turpināties 50 un vairāk gadu. Ko nozīmē Saeimas vai valdības dokumentos vārdu salikums "un vairāk gadu"? Divus, trīs vai piecus gadus? Mums ir, teiksim, Napoleona laiku kodekss, es saprotu - un 200 gadu. Es saprotu, ka lielai daļai Latvijas pensionāru uzreiz palika daudz vieglāk. Nākošais. Tiek izveidots pārejas līmenis, kas nodrošina ar pensijas piemaksām tos, kas jau ir pensijas vecumā. No kurienes tad nāk šīs pensiju piemaksas? Te ir visinteresantākās lietas. Tātad pirmais, ko es izlasīju, ir līdzekļi no privatizācijas. Mēs kādreiz ilgi un dikti debatējām par šiem privatizācijas fondiem, par līdzekļiem, kas tiek ieņemti no privatizācijas. Es gan tajā reizē neatceros, ka būtu runāts par pensiju fondiem. Es atcerējos, ka mēs te ilgi un gari runājām par mazo uzņēmēju attīstību, par visādām programmām, par tehnoloģijas iepirkšanu un par visu ko. Tagad es saprotu, ka šie privatizācijas līdzekļi varētu tikt izlietoti pensiju fondiem, tātad konkrēti - noēšanai. Beidzas privatizācija, beidzas vienreizējās izmaksas, ar to viss ir cauri. Naudas nav, nekādu fondu arī vairs nav. Otrs. Ir uzrakstīts diezgan miglains termins "pagaidu finansu palīdzība". Kas tā par pagaidu finansu palīdzību, no kurienes? Vai kāds pasta vilciens tiks aplaupīts vai, teiksim, kā Krievijas revolucionāri kādu banku ieņems vai ekspropriēs? Pagaidu finansu palīdzība... Var jau būt, ka kādam no tā paliek labāk, es nezinu. Es gaidīju, ka arī Ābiķa kungs kaut ko pateiks, jo viņš diezgan interesanti un izcili gari norunāja un tur savā daļā, teiksim, atsaucās uz LNNK izglītības koncepciju, bet es arī viņa uzstāšanās laikā diemžēl neko nesaklausīju. Tagad parādās pavisam interesanta lieta, - ārvalstu kredīti. Es neesmu vēl diemžēl nekur redzējis nevienu ārvalstu kreditoru, kas gribētu piešķirt kredītu pensiju izmaksām Latvijā. Jebkura kreditora līdz šim vienīgais arguments bija - cik lieli būs procenti, ko es saņemšu par savu aizdevumu un kad es šo naudu dabūšu atpakaļ? Tātad, ja kāds iedod jums kredītu, kurš tiek izmaksāts pensijās, tad līdz ar to šis kredīts ir cauri, procentu nav, un dabūt atpakaļ šo naudu nevar. Tad man nav īsti skaidrs, kas maksās, kādā veidā šie maksājumi tiks kārtoti, vai tiks radīta jauna sabiedrība, teiksim, "Lata International"... - nē, bet varbūt kaut kāda cita "Lata" tur vēl vai arī ar kaut kādu citu nosaukumu - tas nu galīgi nav skaidrs. Valsts iekšējie aizņēmumi. Latvijai ir bijis viens veiksmīgs iekšējais aizņēmums - Ķeguma spēkstacijas būvniecībai. Es nevaru atcerēties nevienu pagaidām veiksmīgu iekšējo aizņēmumu; jā, var, protams, izlaist obligācijas, izplatīt viņas bankās, bet arī es nezinu, vai kāds privātais finansists, uzņēmējs pirks iekšējā aizņēmuma obligācijas, teiksim, šādiem mērķiem, kur nav garantēta peļņa un kaut kādas piemaksas. Valsts budžeta dotācijas. No kā? No budžeta deficīta tās dotācijas? Mums taču ir budžeta deficīts pašlaik. Kādas vēl valsts budžeta dotācijas būtu? Nākošais. Visinteresantākā daļa, protams, ir tā, kur tad paliek nauda vai arī viņas nav. Mums ir skaidrs, ka pašlaik valdībai nav koncepcijas, kur šo naudu ņemt. Otrs - vai vispār nav naudas. Mēs, LNNK, esam izskatījuši vairākas šīs iespējas. Protams, naudas Latvijā ir vairāk nekā vajag, un mēs zinām, ka vismaz 50% acīmredzot aiziet "ēnu" ekonomikā šis budžets. Bet te bija dažas lietas. Es domāju, ka varbūt Ministru prezidents runās par spirta monopola ieviešanu, kas ļautu vairākus simtus miljonu latu tūliņ, dažu mēnešu laikā, piemaksāt pie pensijām. Te jau bija minēts, kas tad ar šiem sertifikātiem notiks. Te mēs visi lasām, ka muitās bez tiem atvieglojumiem, ko nosaka valdība, ir tātad firmas, kurām ir neskaitāmi zīmogi, un visas šīs kravas tiek ievestas un izvestas ar viltotiem dokumentiem, tad vēl naftas tranzīts, neefektīva, teiksim, valsts uzņēmumu privatizācija. Es pagājušajā nedēļā tieši biju Eiropas padomes Ekonomikas komisijas sēdē, kur izskatīja pagājušā gada ekonomikas rezultātus 26 Austrumeiropas valstīs. Un es jums varu pateikt, ka Latvija no pirmās grupas ar ātrām ekonomiskām reformām otrajā pusgadā ir iekļuvusi vidējā grupā ar vidēji ātrajām, tātad kopā ar Kirgīziju un Krieviju, ar Rumāniju un Bulgāriju, bet nevis tajā grupā, kur ir Čehija, kur ir Slovēnija, kur ir Igaunija. Un rezultāts ir likumsakarīgs, es domāju, pēc šīs "Latvijas ceļa" valdības koalīcijas ar Tautsaimnieku politisko apvienību, jo liela mēroga privatizācijā Latvijai ir divnieks, respektīvi, nekāda liela mēroga privatizācija Latvijā nav notikusi. Un, ja jūs zināt, ka Dāvja kungs bija nesen uzrakstījis rakstu, ka atkal 25 un 30 miljoni un cik tur lati tiek izmaksāti par gāzi, tiek kreditēti šie neefektīvie uzņēmumi, kuri nekad neko neatdos, tad ir skaidrs, ka nekādu naudu pensijām mīļie pensionāri pie šādas valdības politikas nedabūs un nesaņems. Tas ir pilnīgi skaidrs. Tad ar šo vajadzētu sākt un izskaidrot, kur tad šie cilvēki dabūs šo naudu. Un pašās beigās es gribētu teikt, ka man ļoti patīk... principā koncepcija ir laba, es tur neko tādu pretrunīgu nesaskatīju, bet es vēlreiz atkārtoju, ka to visu mēs 1993. gadā jau dzirdējām un ir daudzas lietas, kuras ir jāprecizē, kuras mēs šeit gaidījām, un tiešām būtu laiks pieņemt jau likumu un par to nobalsot, lai reāli varētu sākt kaut ko darīt. Bet man arī drusciņ iepatikās 20. lapaspusē 7. 4. punkts ("Piezīmes"), no kā es secināju, ka mūsu valdība ir arī bezgala labsirdīga: viņa skaidri un gaiši saka, ka gados vecākiem strādājošiem, tas ir, vecumā starp 50 gadiem un pensijas vecumu, tiek dota iespēja pašiem izvēlēties shēmu, tādējādi izvairoties no nevienlīdzīgas pieejas attiecībā uz personām vecuma grupās. Un tālāk ir ļoti labi pateikts, ka iedzīvotāji, kuri ir ļoti tuvu pensijas vecumam, tātad tie, kam ir 59 gadi, izvēlēsies pensiju piemaksu shēmu, tas ir, 4. shēmu, par ko es jums tagad teicu, kurā ir šie ienākumu avoti, kuros nekādu ienākumu nav. Tātad viņi dabūs to, ko sauc par apaļu nulli. Bet tie, kas varbūt ir nevis 60, bet 50 gadus veci, acīmredzot izvēlēsies otrā līmeņa shēmu. Tātad izlasiet, kas ir otrajā līmenī! Tātad - obligātā fondētā shēma, kas nodrošina mērenu iepriekšējo ienākumu aizvietojumu strādājošajiem, kuri ir jaunāki. Un ir salīdzinoši vidēji vai augsti... Tātad vidēji vai augsti ienākumi acīmredzot ir tikai nelielai daļai. Tad ir skaidrs, ka tie, kam tagad ir 50 gadi, pēc šīs koncepcijas nedabūs arī praktiski neko. Tāpēc es vēlreiz atkārtoju: ja mēs ņemam naudu no privatizācijas fonda, tad ir jābūt precīzam šim likumam par pensijām un attiecīgiem labojumiem, kurus izskata Tautsaimniecības komisija un Budžeta un finansu komisija, par summām vai par atskaitījumiem no privatizācijas fonda, kurus var piešķirt šim pensiju fondam pensiju izmaksām. Ja šie ieņēmumi nāk no ārzemju kredītiem, tad lūdzu precīzi uzrādīt, no kādiem ārzemju aizņēmumiem, kādā veidā, kas to kārtos, caur kādām bankām - un tā tālāk... Tad es atbalstīšu ar abām rokām šo likumu. Un es domāju, ka to atbalstīs arī visi pensionāri Latvijā. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_01_a-seq16 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq16 speaker Aleksandrs_Kirsteins-1948.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q211.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q191.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q193089.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q159.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q55.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q183.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q218.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q219.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q215.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q213.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q646756.
• 1995_03_01_a-seq16 mentions Q7210239.