Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq14> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq14 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq14 number "14".
• 1995_03_01_a-seq14 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq14 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq14 spokenAs 77.
• 1995_03_01_a-seq14 spokenText "Jā, cienījamie kolēģi, bet tagad pie lietas. Nepārprotami tīri psiholoģiski cilvēkus ārkārtīgi uztrauc šajā Pensijas likumā viens jautājums, proti, pensijas vecuma iespējamā paaugstināšana. Nepārprotami statistika pārsvarā runā par labu šim paaugstinājumam, un es arī ar atsevišķiem rādītājiem to centīšos pamatot, bet tajā pašā laikā mums visiem nevajadzētu aizmirst, ka šim jautājumam ir arī sava emocionālā slodze un ka mums visiem ir ļoti rūpīgi jāpārdomā, vai cilvēki šādam jautājuma risinājumam, kā to valdība pasniedz, psiholoģiski šobrīd ir gatavi, neskatoties uz it kā objektīvajiem statistikas rādītājiem. Neapšaubāmi, Eiropa šodien noveco. Ļaudis dzīvo ilgāk, dzimst mazāk bērnu. Tas izraisa nopietnas sekas dzīves standartam. "Wallstreet Journal" korespondentam kāds beļģu tautsaimnieks ir izteicies, ka Beļģijai nākamajos 15 gados vai nu par 30% jāpaaugstina sociālās apdrošināšanas nodoklis, vai pensionāriem par 30% jāsamazina viņu pensijas. Ja valsts neies ne vienu, ne otru ceļu, tad 2010. gadā Belģija nekādu pensiju nevienam izmaksāt vairs nespēs. Un tā ir bagātā valsts - Beļģija. Tā rezultātā šodien atsevišķas Rietumvalstis iet tādu ceļu, ka pieļauj lielu imigrāciju un līdz ar to palielina darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu. Nepārprotami, Latvijai šis risinājums, ņemot vērā demogrāfisko situāciju un iedzīvotāju nacionālo sastāvu, nekādā veidā nav pieņemams. Pasaules bankas pētījumi liecina, ka Vācijā līdz 2020. gadam trešdaļa iedzīvotāju būs vecāka par 65 gadiem, Šveicē šie rādītāji ir vēl traģiskāki. Un varbūt nebūtu tik svarīgi salīdzināt šodien šos rādītājus, bet gan demogrāfisko slodzi. Kas ir demogrāfiskā slodze? Tas ir rādītājs, kas raksturo, cik vienam darbaspējīgam cilvēkam ir jāuztur cilvēku, kuri nav darbaspējīgi, proti, bērni un pensionāri, un Latvijā šie rādītāji ir katastrofāli šobrīd, jo Latvijā demogrāfiskā slodze... piemēram, latviešiem ir 863 bērni vai pensionāri uz 1000 darbaspējīgiem iedzīvotājiem. Laukos tie rādītāji vispār ir traģiski - 998 uz 1000, tātad praktiski vienam darbaspējīgam ir jāuztur viens cilvēks, kurš nestrādā. Starp citu, vistraģiskākā situācija - un ar to arī mūsu valstij būs jārēķinās - ir ne tikai laukos, bet arī atsevišķos reģionos, un it īpaši es gribētu šeit izdalīt Latgali, kur vecu cilvēku īpatsvars pieaug ārkārtīgi strauji. Tajā pašā laikā ir dažādi rādītāji, kas runā par to, ka neapšaubāmi pensijas vecums ir jāpalielina. Un šie rādītāji ir absolūti objektīvi, jo statistika ir visbezkaislīgākā zinātņu nozare. Ir tāds termins "mirstības koeficients". Tiem, kas nav mācījušies demogrāfiju, es gribu paskaidrot, ka mirstības koeficients norāda mirušo skaitu uz attiecīgās vecuma grupas 1000 iedzīvotājiem. Tad šeit mēs redzam, ja paskatāmies šos rādītājus sievietēm, ka mirstības koeficients, proti, mirušo skaits uz 1000 attiecīgās vecuma grupas iedzīvotājiem, teiksim, 50 līdz 54 gadu vecumā sievietēm ir 6,2. 55-59 gadu vecām sievietēm - 9,0. 60-64 gadu vecām sievietēm - 13,5. Tikai nākamajā vecuma grupā ir ievērojams lēciens, tātad 65-69 gadus vecām sievietēm šis rādītājs jau ir 21,0. Vīriešiem šie rādītāji diezgan ievērojami atšķiras no sievietēm. Un šeit, domājot par pensijas vecuma paaugstināšanu, varbūt arī šis apstāklis, neskatoties uz to, ka vīrieši ir "stiprais" dzimums, ir jāņem vērā. Jāņem vērā kaut vai tāds rādītājs, ka 15-44 gadu vecumā vīrieši 5 reizes vairāk nekā sievietes iet bojā nelaimes gadījumos. Praktiski līdz 18 gadu vecumam jebkurā vecuma grupā zēnu skaits ir lielāks nekā meiteņu, jo, kā zināms, visā pasaulē uz apmēram 100 dzimušajām meitenēm dzimst 107 - 106 zēni. Diemžēl Latvijā varbūt pašu attieksme, pirmkārt, pret savu veselību, varbūt arī relatīvi smagie darba apstākļi ir cēlonis tam, ka Latvijā šis vīriešu mirstības koeficients jauna gadagājuma vīriešu grupās ir ārkārtīgi augsts. Piemēram, sievietēm 20-24 gadu vecuma grupā tas ir 0,7, vīriešiem - 3,1, lai gan iepriekšējās vecuma grupās tas praktiski neatšķiras. Par ko tas liecina? Par to, ka ļoti daudz jaunu vīriešu aiziet bojā. Savukārt arī vecāka gadugājuma vīriešu grupās šis mirstības koeficients ir ārkārtīgi liels. Bet te ir jāņem vērā, ka ir apmēram tāda pati tendence kā sievietēm, ka šis lēciens nav tajā kritiskajā pensijas vecumā, kāds ir šodien, bet tanī eventuālajā, ko valdība it kā piedāvā. Tur šis lēciens ir ārkārtīgi straujš. Starp citu, 50-54 gadus vecu vīriešu un 55-59 gadu vecuma vīriešu mirstības koeficienta starpība ir ārkārtīgi neliela. Kāda ir vīriešu un sieviešu paredzamā mūža ilguma prognoze? Jāsaka atklāti, ka pāris gadu atpakaļ mūsu demogrāfu skatījumā un ANO speciālistu skatījumā šī prognoze likās diezgan laba. Proti, ja mums mirstība samazinātos tādos pašos tempos, kā tas bija 80. gados, 2000. gadā vīriešu vidējais vecums varētu būt 68 gadi un sieviešu - 76,6 gadi. ANO speciālistu pašas pesimistiskās prognozes bija tādas, ka vīriešiem šis vecums 2000. gadā varētu būt 68,5, sievietēm - 77,3 gadi. Diemžēl, kā rāda pēdējo gadu tendences, acīmredzot šīs prognozes ir nedaudz optimistiskas, bet tomēr es tāpat kā jūs... es domāju, mēs visi ceram, ka, mūsu ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, nepārprotami šie rādītāji uzlabosies. Vēl viens rādītājs, par kuru pēdējā laikā daudz raksta avīzēs un ar kuru es esmu iepazinies, iznalizējot bezkaislīgo statistiku, un tas ir izrādījies absolūts mīts. Vēl vakar "Dienas" publikācijā par šo pensiju jautājumu bija uzsvērts tas, ka pēdējā laikā ārkārtīgi strauji ir pieaudzis bezdarbnieku skaits pirmspensijas vecuma iedzīvotāju grupā. Jā, neapšaubāmi, veci cilvēki bieži vien tiek no darba atlaisti, bet tā statistika, kāda bija uz šī gada 1. janvāri, diemžēl bezkaislīgi liecina pretējo, proti, ka Latvijā sieviešu bezdarbnieču 25-29 gadu vecumā ir 5318, bet 50-54 gadu vecumā - 5901. Tātad starpība ir minimāla, praktiski gandrīz nav nekādas. Un pašā darba spējīgākajā vecumā, kad cilvēks ir ieguvis izglītību, 25-29 gadu vecumā, bezdarba līmenis ir tāds pats kā pirmspensijas gados. Vīriešu bezdarbnieku 25-29 gadu vecumā ir 4133, 55-59 gadu vecumā - 4318. Minimāla starpība. Starp citu, 50-54 gadu vecumā, tātad jaunāku vīriešu, bezdarbnieku skaits ir lielāks - 4697, nekā ir 55-59 gadu vecumā. Tātad statistika absolūti bezkaislīgi liecina par to, ka pensijas vecums, neapšaubāmi, ir jāpaaugstina. Bet tajā pašā laikā, nobeidzot ar to, ar ko sāku, atgādināšu arī to, ka šobrīd Latvijā vīriešu vidējais vecums ir 61,6 gadi, un tas diemžēl ir viszemākais Eiropā. Turcijā šis rādītājs ir aptuveni 63 gadi. Tā ir valsts, kas ir priekšpēdējā. Tātad, neskatoties uz visiem citiem objektīvajiem rādītājiem par to, ka pensijas vecums ir jāpaaugstina, tomēr jāņem vērā arī tas, ka mūsu sievietes ir strādājušas ārkārtīgi smagi, salīdzinot ar Rietumu sievietēm, un es tomēr aicinātu... (signāls)... Es pabeigšu teikumu... Es tomēr aicinātu būt ļoti apdomīgiem un varbūt sākumā, lai tauta varētu psiholoģiski to uztvert, un tomēr ir arī zināmi rādītāji "pret", izvēlēties kaut kādu vidējo rādītāju, kaut vai statistisko, un es piedāvāju varbūt sievietēm palielināt pensijas vecumu līdz tiem 60 gadiem, bet vīriešiem līdz 62,5 gadiem, kas īpaši nepārsniegtu šo vidējo vecumu, ko būtu psiholoģiski ļoti grūti pārvarēt. Tātad varētu noteikt pakāpeniski, un vēl apmēram ap 2000. gadu, kad parlamentam atkal vajadzēs izšķirties, tad vajadzēs ļoti rūpīgi izanalizēt, kādas ir šīs tendences dzimstībā, mirstībā un tā tālāk. Un tad varēs pieņemt varbūt lēmumu, ko darīt tālāk, bet pašreiz vajadzētu iet saprātīgu ceļu, jo, ja mēs iztaisīsim šo soli pārāk platu, var iznākt špagats, no kura pašiem diemžēl ārā izkļūt būs diezgan grūti. Paldies par uzmanību.".
• 1995_03_01_a-seq14 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq14 speaker Dzintars_Abikis-1952.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q211.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q193089.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q31.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q183.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q39.
• 1995_03_01_a-seq14 mentions Q43.