Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_03_01_a-seq10> ?p ?o. }

• 1995_03_01_a-seq10 type Speech.
• 1995_03_01_a-seq10 number "10".
• 1995_03_01_a-seq10 date "1995-03-01".
• 1995_03_01_a-seq10 isPartOf 1995_03_01_a.
• 1995_03_01_a-seq10 spokenAs 151.
• 1995_03_01_a-seq10 spokenText "Augsti godājamais Prezidenta kungs, augsti godājamais Prezidij un augsti godājamā Saeima! Es gribētu drusciņ citādi sākt savu uzstāšanos nekā Karnupa kungs un patiešām izteikt dziļu pateicību, pat lielu gandarījumu un cienību Ministru prezidenta kungam Gailim par to, ka viņš ir uzklausījis mūsu pašu domas par to, ka mēs gribētu redzēt koncepcijas, un ir atradis drosmi stādīt priekšā šo sociālo koncepciju kā pirmo, jo tā ir smaga sfēra. Un es patiešām uzskatu, ka tas ir labi. Ir tikai tāds jautājums, kas arī man nav saprotams šodien, - kāda mums būs balsojuma procedūra, par ko mēs balsosim? Bet acīmredzot tam pieskarsies vēl arī citi deputāti. Es gribētu šodien savā runā mēģināt vērst jūsu uzmanību uz tiem punktiem, kas rada manī zināmu neizpratni, kur man pietrūkst informācijas, lai šodien balsotu "par" vai "pret", vai vispār balsotu, un kura, manā skatījumā, nav atspoguļota pietiekami korekti un pietiekami precīzi šinī koncepcijā. Pirmais, par ko es gribētu runāt, ir par izvēles motīviem. Pirmās četras daļas koncepcijā, kas jums priekšā, ir veltītas esošās sistēmas kritikai, ļoti pamatīgai, es teiktu, pat drusciņ pārāk un drusciņ "pievilktai", bet es negribētu kavēt jūsu laiku ar konkrētiem piemēriem, un pēc tam ir šī koncepcija ar zināmiem nosacījumiem, pastāvot kuriem viņa varētu darboties. Un tad man ir pirmais jautājums un varbūt pirmais secinājums: manā skatījumā, tas nav īpaši korekti - dot Saeimai iespēju balsot par to, ko viņa nevar faktiski izvērtēt. Ir uzrādīti pamatprincipi, kādi var būt pensiju reformā, bet nav parādīta salīdzinoša analīze, ko mēs varam sasniegt, realizējot esošo sistēmu, realizējot piedāvāto sistēmu vai realizējot fondēto sistēmu, vai realizējot sistēmu, kur finansē pensijas no budžeta. Vajadzētu parādīt deputātiem visas šīs četras sistēmas, no kurām valdība ir izvēlējusies vienu, pastāvot vienādiem nosacījumiem, un proti, viņu nav tik daudz - šo pamatnosacījumu jaunajai koncepcijai: personificētā iemaksu uzskaite, likumdošanas uzlabošana, nodokļu iekasēšana un konkrēta sadale, ekonomikas augšupeja, lai realizētu fondus, un papildu segums - kredīta vai valsts budžeta garantija. Pieci pamatpīlāri. Varbūt, ja šie pieci pamatpīlāri realizētu šobrīd, teiksim, valsts budžeta garantiju, par ko es personiski visu laiku sapņoju, tad arī esošā sistēma var funkcionēt. Es negribu šobrīd apgalvot ne labu, ne sliktu ne par vienu no viņām, es nevaru pieņemt lēmumu, neredzot šo salīdzinājumu zināmā vienādā laika periodā. Otrs aspekts, par kuru es gribētu runāt. Un tas ir aspekts, kas būtu jāparāda šinī koncepcijā, lai deputāti apzināti varētu izvēlēties, - tas ir ārpolitiskais akcepts, jo, redzat, mēs esam uzņemti Eiropas savienībā, un mēs sinhronizēsim visu mūsu likumdošanu turpmāk. Tādēļ, es domāju, visiem būtu ļoti interesanti uzzināt, kā Eiropas savienība taisās realizēt sociālo politiku turpmākajos 47 gados, kāda būs mūsu koncepcija, kādas šobrīd ir sistēmas pasaulē, kādi ir dokumenti Eiropas savienībā, kas būtu ļoti konkrēti un tēžu veidā varbūt mums jāiesniedz, lai neiznāktu tā, ka mēs pieņemsim koncepciju, izstrādāsim likumdošanu un pēc tam izrādīsies, ka tā drusciņ neiet kopā pēc 30 gadiem, nu es tā nosacīti saku. Tātad, man liekas, pirms pieņemam kādu lēmumu, Saeimai būtu jāiepazīstas ar šiem Eiropas virzieniem. Tā kā laiks ir ierobežots, es varētu šobrīd jums pastāstīt, kādas sistēmas ir Eiropā vai citur, bet es domāju, ka tas patiešām nav šodienas sarunas priekšmets, to var izdarīt arī vēlāk. Trešais, par ko es gribētu runāt. Es gribētu analizēt iesniegto koncepciju, un šī analīze varētu sākties no 11. lapaspuses koncepcijā, kur sākas konkrēti šo četru līmeņu apraksts. Tātad pirmais līmenis. Šis līmenis ir paredzēts tiem cilvēkiem, kas šodien ir pensijā vai tuvākajos 10-15 gados pensionēsies, un maksimālais, ko viņi var saņemt pat ne uzreiz, bet pakāpeniski, ir 40% no vidējās algas. Varētu uzreiz deputātiem rasties jautājums - kādēļ 40%? Es esmu gatava autoru vietā uzreiz precizēt. Tas ir Eiropas standarts un zemāk Eiropā nedrīkst noteikt. Mēs pēc viņa esam vadījušies, un tas ir ļoti pozitīvi, ka mēs neesam zem viņa. Tātad 40%, un tas ir līdz mūža beigām. Vēl ir paredzēts ceturtais līmenis - tā saucamais pārejas līmenis, lai kaut ko tomēr piemaksātu. Un te es pievērstu jūsu uzmanību finansēšanas avotiem, kas ir uzrādīti ceturtajā līmenī. Tie ir ārvalstu kredīti, iekšējais aizņēmums, līdzekļi no privatizācijas un valsts budžeta dotācija. Un es atļaušos pajautāt: kur ir sertifikāti, kas vēl pusgadu atpakaļ bija galvenais avots šīm piemaksām? Viņi ir pazuduši. Varbūt tā ir tehniska kļūda, bet viņu tur nav. Redzat, ja mums šobrīd būtu no šiem četriem nosauktajiem avotiem jebkurš - ārvalstu kredīts, kas nav jāatmaksā, valsts budžeta dotācija, reāli līdzekļi no privatizācijas, tad, es domāju, šodien nebūtu tik aktuāla reforma. Tad ir otrais līmenis, kas ir paredzēts mums, kur mēs maksāsim. Ja nekļūdos, tā ir 16. lapaspuse - preambula. Un, manā skatījumā, tur ir zināms nonsenss nosacījumos, jo obligātā fondētā sistēma paredz obligātu likumā noteiktu nodokli, tātad valsts liek mums katram bez izvēles iespējām - darba devējam un darba ņēmējam - izdarīt šīs iemaksas, bet par šo iemaksu investēšanu, tā kā iemaksas būs apmēram 30 gadus neaiztiktas, viņas tikai krāsies, valsts atbildību neuzņemas. Varbūt es kaut ko nesaprotu, bet te jābūt ļoti, ļoti totalitāram režīmam, lai piespiedu kārtā kaut ko iekasētu katru mēnesi un pēc tam neatbildētu, kur tas ir palicis. Un tādēļ es uzskatu, ka tas patiešām... Varbūt tas ir pārpratums? Trešajam līmenim es negribētu pieskarties, tā ir papildu - privātā - apdrošināšana, tā ir cilvēku izvēle, un, protams, to var darīt, kā kurš grib, - var bankā guldīt, var pensiju fondā guldīt. Es negribētu šobrīd to apspriest. Un pabeigt es gribētu ar to, ka visos laikos tādām reformām ir bijušas zināmas devīzes. Tad, kad jau desmitiem gadu no Bismarka laikiem Vācijā veidojās sociālās aizsardzības sistēma, katrreiz varēja viņai būt tāda devīze: "Nebija nekā - paliks labāk". Šobrīd tādām valstīm kā mēs, kas atrodas pārejas posmā, acīmredzot par nožēlu ir jākonstatē, ka vismaz sociālajā sfērā varētu būt t��da devīze: "Bija viss kā visiem, paliek sliktāk". Tādēļ acīmredzot mums ir jāizvēlas kaut kas jauns, filozofiski jauns, ar kādu devīzi mēs veidosim turpmāko sistēmu. Un es domāju, ka tie mediķi, kas sēž zālē, man piekritīs, ņemot vērā patiešām smagos apstākļus, kuros ir mūsu valsts šobrīd. Acīmredzot mēs varam izvēlēties mazākā ļaunuma principu, jo diez vai kaut kas skanīgāks un cerīgāks būs objektīvs, bet, lai izvēlētos šo mazāko ļaunumu, acīmredzot mums patiešām katram ir jābūt absolūtā skaidrībā, ko mēs atbalstīsim un kā būs pēc tam... Pēc mums nāks nākošie, un viņiem tas būs absolūti saprotams, un viņi ceturto reizi neatgriezīsies pie jaunas koncepcijas. Paldies par uzmanību!".
• 1995_03_01_a-seq10 language "lv".
• 1995_03_01_a-seq10 speaker Ludmila_Kuprijanova-1951.
• 1995_03_01_a-seq10 mentions Q822919.
• 1995_03_01_a-seq10 mentions Q193089.
• 1995_03_01_a-seq10 mentions Q183.
• 1995_03_01_a-seq10 mentions Q37066.