Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_23-seq338> ?p ?o. }

• 1995_02_23-seq338 type Speech.
• 1995_02_23-seq338 number "338".
• 1995_02_23-seq338 date "1995-02-23".
• 1995_02_23-seq338 isPartOf 1995_02_23.
• 1995_02_23-seq338 spokenAs 126.
• 1995_02_23-seq338 spokenText "Cienījamo priekšsēdētāj! Cienījamie kolēģi! "Latvijas ceļa" un Tautsaimnieku politiskās apvienības kopējā deklarācijā, nodaļā par lauksaimniecību, ir skaidri uzrakstīts, ka lauksaimnieciskās saimniekošanas struktūras pamatā tiek liktas spēcīgas zemnieku saimniecības, bet neviena saimniekošanas forma, kura spēj izturēt konkurences cīņu, nav noliegta, ka konkurences cīņā visas saimniekošanas formas ir līdzīgas. Mūsu likumi, kurus mēs politisku kontekstu dēļ pieņēmām Augstākajā padomē, pieņemam šodien un vienu no kuriem mēs šodien gribam labot, faktiski šādu vienlīdzīgu konkurenci neparedz. Paredz sliktākus apstākļus, tieši SIA, paju saimniecībām, - gan kredītu jomā, gan, lūk, šajā kapitāla saglabāšanas jomā. Faktiski likums par privatizāciju, ko pieņēma Augstākā padome, radīja apstākļus, lai kapitālu, koncentrēto kopitālu, kas bija kolhozos, faktiski, daļu pa daļai atvienojot nost, kā organisku vienību šo struktūru likvidētu, - nedomājot par to, kur paliks tie cilvēki, ko viņi darīs un kas ar viņiem notiks tālāk. Tas bija 19. pants. Man kaut kādu izbrīnu rada tas, cik mūsu latviešu tauta, kura ir maziņa un kurai ilgstoši un tikai ar savām darba rokām un ar intelektu jāuzkrāj kapitāls, - cik viņa ir nadzīga politisko apsvērumu dēļ katrā laikmetā noslaucīt no zemes visu, kas tur ir palicis, un celt atkal no jauna, lai pēc tam varbūt noslaucītu. Es nekādi nevaru aizmirst, kā mēs, paši latvieši, meliorācijas laikā šķūrējām nost mūsu viensētas, vilkām visus kopā tajās daudzstāvu mājās. Ne jau nu no Krievijas nāca mums te tie kārtotāji! Un tika koncentrēts atkal kapitāls. Šodien, pēc 50 gadiem, tas kapitāls atkal tiek likvidēts. Tas ir kapitāls, tas nav ne sociālistisks, ne kapitālistisks, tas ir ražošanas līdzeklis kā tāds, tas var dot mūsu tautai materiālās vērtības, ienākumus, kurus sadala cilvēkiem, sociālajai, kultūras sfērai un vienkārši iztikai. Es nekādi nevaru saprast, kā mēs toreiz pieņēmām tādu likumu. Nē, varu saprast: politisku apsvērumu dēļ. Ka, lūk, katru to daļu no vesela organisma, kas bija kā saimniecība, - vai tā bija kūts vai tā bija klēts, vai tas bija gateris - var izņemt ārā, tā, it kā ķermenim nogrieztu roku, kāju, vēl kādu daļu un tad teiktu: nu, rumpis, kā par brīnumu, ir izdzīvojis! Šeit es gribu teikt, cienītais Grīga kungs, ka tie daži priekšsēdētāji, kurus jūs nosaucāt,- tie nevis pildīja likumu, bet pārkāpa šā likuma 19. pantu un panāca, ka nenocirta nost šīs atsevišķās daļas no saimniecības un tā saimniecība izdzīvoja. Tātad likums paredzēja likvidēt saimniecības, kas pakāpeniski arī likvidējās (laikam tikai kādas 150 ir palikušas), bet atsevišķi saimniecību vadītāji spēja "pāri šim likumam" to izdarīt. Lūk, mēs par vēlu to esam darījuši, mums vajadzēja šo likumu labot agrāk! Es nekādi nevaru tam piekrist un pievienojos Gorbunova kungam, ka tie 50, 60 vai 100 īpašnieki, kuriem pieder pajas un kuri strādā šajās SIA vai paju saimniecībās, - ka viņi ir mazāk tiesiski nekā īpašnieki, ka viņi ir "otrās šķiras" īpašnieki, ka viņu īpašums nav svēts, bet svēts ir to triju īpašums, kuri grib, lūk, to vērtīgāko daļu noņemt nost. Svēts ir gan viena, gan otra īpašums, un varbūt vēl svētāks ir tā vairākuma īpašums, kuri arī tur grib dzīvot. Kaut arī piekrītu Gorbunova kungam, ka arī tie "trīs brāļi", kas "iziet ārā", nevar gaidīt mūžīgi uz to daļu. Ir jāatrod risinājums, lai arī viņiem izmaksā. Un es nekādi nevaru jums, Grīga kungs, piekrist, ka jūs tik viegli "pārsoļojat pāri" tiem cilvēkiem, kas tur dzīvo, tai saimniecībā, par kuru jūs priecājaties, ka sen jau tai vajadzētu būt mirušai, bet tā vēl ir dzīva, šī saimniecība. Tie ir tie pensionāri, kurus nespēj šodien pagasts visus sociāli aprūpēt, viņiem malciņu pievest, ne arī to dārziņu uzart, ne to piemājas saimniecību apkopt. Un tas ir vajadzīgs, šāda palīdzība ir vajadzīga. Arī tām mazajām piemājas saimniecībām ir vajadzīga šī palīdzība, vajadzīga infrastruktūra. Infrastruktūru nedrīkst iznīcināt, infrastruktūra ir jāpārveido, tā ir jātransformē, lai tā derētu tajā sabiedrībā, kas tur dzīvo, un šis likuma labojums to paredz. Es iesaku pieņemt šo likuma labojumu pirmajā lasījumā, un pēc tam jau komisija, Tautsaimniecības komisija, iestrādās tādus mehānismus, kas atrisinātu tos jautājumus, kurus šeit izvirzīja Gorbunova kungs un par kuriem runāja arī Breša kungs. Es aicinu balsot pirmajā lasījumā par šā likuma labojumu. Paldies.".
• 1995_02_23-seq338 language "lv".
• 1995_02_23-seq338 speaker Edvins_Kide-1934.
• 1995_02_23-seq338 mentions Q211.
• 1995_02_23-seq338 mentions Q159.
• 1995_02_23-seq338 mentions Q6221.