Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_23-seq336> ?p ?o. }

• 1995_02_23-seq336 type Speech.
• 1995_02_23-seq336 number "336".
• 1995_02_23-seq336 date "1995-02-23".
• 1995_02_23-seq336 isPartOf 1995_02_23.
• 1995_02_23-seq336 spokenAs 126.
• 1995_02_23-seq336 spokenText "Augsti godātais Prezidij! Godātie deputāti! Es domāju, ka tas ir visādā ziņā ļoti apsveicami, ka mēs tā nopietni diskutējam par šo problēmu, jo šī problēma faktiski saistās ar lauksaimniecības kā nozares stāvokli mūsu valstī. Un es domāju, ka mēs visi esam ieinteresēti, lai šī nozare nenīktu. Lai, kā mēs, faktiski visas politiskās partijas, solījāmies laukiem, lai lauki zeltu, lai tie laucinieki būtu bagāti un visa šī infrastruktūra būtu labi sakārtota. Lai mūsu bērni varētu laukos iet skolās un šad tad arī aizbraukt uz teātri, - un tā tālāk. Bet, kad mēs skatāmies, kā notiek reālajā dzīvē, tad redzam, ka diemžēl šajā reālajā dzīvē notiek šodien pilnīgi pretēji. Ja mēs tā nopietni analizējam faktisko lauksaimniecības ražošanas līmeni mūsu valstī šodien - un es domāju, ka daudzi mūsu kolēģi gluži vienkārši nav varējuši šo statistiku saņemt un acīmredzot laika trūkuma dēļ arī nav spējuši varbūt tā dziļāk iedziļināties, - tad es jums gribētu teikt, lūk, ko. Ja mēs apmēram salīdzinām mājdzīvnieku skaitu mūsu valstī, mūsu valstī ražoto produkcijas daudzumu un citus ļoti nopietnus rādītājus, kuri raksturo lauksaimniecības kā nozares kritērijus, tad es jums varu pateikt viennozīmīgi, ka mūsu eksperti, lauksaimniecības zinātņu eksperti, šodien dod novērtējumu, ka mūsu lauksaimniecības ražošanas līmenis šodien ir aptuveni 1922. -1923. gada līmenī. Es domāju, ka tas jums visiem liek mazlietiņ padomāt, jo, protams, šāda ārkārtīgi liela ražošanas lejupslīde ir tieši saistīta ar ienākumu lejupslīdi mūsu laukos, ar sociālo jautājumu lejupslīdi mūsu laukos. Ar to, ka faktiski jau trīs četrus gadus pamatfondu nostiprināšanā vispār netiek ielikts neviens lats. Kā jau šeit šodien skanēja, mēs vispār nerunājam par meliorāciju un kultūrtehniku, un tā tālāk. Tāpēc es domāju, ka mums ir ļoti nopietni par to jāpadomā, un mans pirmais arguments būtu tas, ka, ja mēs jebkuru nākamo likumprojektu pieņemam, tad faktiski būtu jāvadās no viena kritērija, - ka šie likumprojekti ir vērsti uz to, ka tālāko lauksaimniecības ražošanas samazināšanu tie neveicina. Pirmais un galvenais - nedrīkst tālāk samazināties lauksaimniecības ražošana! Piemēram, personiski es uzskatu, ka tas jau sāk apdraudēt mūsu valsts neatkarību. Dārgie kolēģi, mēs esam stabili kļuvuši jau par lauksaimniecības produkcijas importētāju valsti! Bez graudiem, bez gaļas, bez dažāda veida piena produktiem, kuri tiek ievesti no kaimiņu valstīm, kurām mēs dodam šīs darba vietas, mēs vairs iztikt nevaram. Un es domāju, ka deputātiem par to acīmredzot būtu pienākums padomāt. Es domāju, kolēģi, ka vēl ir otrs ļoti nozīmīgs arguments, kuru es gribu pateikt: ir iestājusies mums faktiski jauna situācija. Mums, varbūt pat neapzinoties, ir iestājusies jauna situācija lauksaimniecības reformā. Un, kā jūs atceraties, mēs esam pieņēmuši tādu likumu, ka mūsu juridiskās personas var iegūt zemi īpašumā. Un esam arī pieņēmuši tādu likumu, ka mūsu fiziskās personas (un, teiksim atklāti, - zemnieki) var iestāties kopdarbības dažādās formās, tātad, teiksim, sabiedrībās, ar savu zemi kā ar mantas daļu. Un tas ir ļoti, ļoti būtiski. Es jūs ļoti lūdzu to izprast! Un kas tagad notiek reāli dzīvē? Man ir ļoti daudz konkrētu piemēru, kā ... es teikšu tā shematiski, nevis balstoties uz kaut kādu konkrētu piemēru: teiksim, pagastā zemnieki saka tā šim kooperatīvam - es iestājos ar to zemi kooperatīvā, kopdarbības biedrībā, pats sev nošķiru, teiksim, trīs, piecus vai desmit hektārus. Kopdarbībai viņš slēdz līgumu, un tai ir pienākums pamatā risināt divas lietas: pirmkārt, apstrādāt ar savu tehniku par velti viņam šo nošķirto gabalu, lai viņam vienmēr būtu garantija, ka viņam ir ko paēst un ka viņam ir ko ielikt rudenī klētī, un, otrkārt, ka viņam ir darbs šajā kooperatīvajā kopdarbības sabiedrībā. Un zemi tālāk mēs apstrādājam visu kopīgi. Un visus ienākumus dalām kopīgi. Un ir jau daudzi piemēri, ka šī sistēma ļoti normāli darbojas. Bet tomēr arī šajā sistēmā rodas "veiklie zēni", kuri saka, ka nē, - tomēr šeit, teiksim, nu, pieņemsim, ir patīkams objekts - tā ir degvielas uzpildes stacija, ļoti laba, ceļa malā, un mēs šo objektu gribam nošķirt. Un visiem šodien ir pilnīgi skaidrs, ka visi objekti lauksaimnieciskā ražošanā nedod vienādu ienākumu. Šis objekts tajā ceļmalā, tā benzīna uzpildes stacija, dod ļoti labus ienākumus, bet zemes aršana un kviešu sēšana dod ienākumus "pa nullēm" vai pat mīnusos. Un tad, lūk, kaut kādā veidā sabalansējot vienu pusi ar otru pusi, tas zemnieks tur izdzīvo. Un tāpēc, cienījamie kolēģi, mēs nevaram tā, ar aizmiegtām acīm, uz šo procesu skatīties! Es domāju, ka ir taisnība arī Grīga kungam, un es pilnīgi piekrītu mūsu cienījamajam priekšsēdētājam Gorbunova kungam, ka mēs arī nedrīkstam šo otru pusi aizmirst. Ka tā tomēr... varbūt nošķirt šo mantas daļu, par tām pajām, kuru tas cilvēks ir ieguvis... varbūt pareizi, bet bieži vien arī nepareizi. Un es domāju, ka mums ir jāatceras viens, - ka Zaščerinska kunga piedāvātais variants jau neaizliedz nošķirt. Tas jau neaizliedz nošķirt, tas tikai uzliek papildu apgrūtinājumus, ka ir jābūt šim balsojumam, šim saskaņojumam. Un es domāju, cienījamie kolēģi, ka tā ir pirmā pazīme, ka mēs neaizliedzam nošķirt, bet gribētu, lai tiktu noslēgts šis līgums par tālāko šā objekta apsaimniekošanu. Ja paju sabiedrībai, teiksim, nebūs nekādu pretenziju, kā tas objekts tālāk tiek izmantots, tad tas tiks nošķirts bez jebkāda līguma. Bet varbūt paju sabiedrība teiks: "Labi, draugi mīļie, ņemiet to gateri, bet pagasta zemniekiem tomēr tie zāģbaļķi ir jāsazāģē, un mēs uz 10 gadiem noslēgsim līgumu, kā tas gateris tālāk tiks izmantots. Par cik tur paliks brīvas jaudas, jūs zāģējiet pa labi un pa kreisi, kam jums patīk!" Es domāju, ir vēl daudzi citi varianti. Un es domāju, ka, protams, ir samaksa naudā, un, protams, varētu būt... es tomēr šādu varbūtību neizslēdzu, un tas paliek diskutabls jautājums, ka varētu būt pat samaksa sertifikātos. Jo daudzas paju sabiedrības kvēlu un labu centienu rezultātā ir daudzus dzīvokļus atdevušas skolotājiem un varbūt sava pagasta iedzīvotājiem par sertifikātiem. Viņas ir uzkrājušas šos sertifikātus, un šodien varbūt jau ir pietiekami privatizēti piena un gaļas kombināti un viņiem šie sertifikāti ir brīvi. Tad kāpēc viņi nevarētu arī šādā pasākumā daļu no šiem sertifikātiem izmantot? Es pilnīgi piekrītu tam, ko piedāvāja šodien mūsu cienījamais priekšsēdētājs, - ka mums ir šis likumprojekts jāpieņem pirmajā lasījumā un varbūt otrajā lasījumā ir jāiestrādā tie priekšlikumi, kādā veidā mēs varētu nošķirt mantu tiem paju biedriem, kuri pretendē uz atsevišķu objektu, - bet es vēlreiz gribu pasvītrot, nekādā gadījumā nenostādot šos pāri palikušos kooperatīva biedrus tādā stāvoklī, ka viņi ir otrā dienā spiesti izputēt, jo bez šā objekta vairs tā kopdarbības sabiedrība vispār pastāvēt nevar. Paldies, kolēģi! Es aicinu uz saprātīgu darbu.".
• 1995_02_23-seq336 language "lv".
• 1995_02_23-seq336 speaker Vilnis_Edvins_Bresis-1938.
• 1995_02_23-seq336 mentions Q1020384.