Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_23-seq332> ?p ?o. }

• 1995_02_23-seq332 type Speech.
• 1995_02_23-seq332 number "332".
• 1995_02_23-seq332 date "1995-02-23".
• 1995_02_23-seq332 isPartOf 1995_02_23.
• 1995_02_23-seq332 spokenAs 77.
• 1995_02_23-seq332 spokenText "Cienījamais Prezidij! Godātie deputāti! Es vispirms varbūt teiktu tā, un citētu Seiles kundzi, kā viņa saka no šīs tribīnes, - ka viņa priecājas par to, ka, braucot mājās uz Dundagu, viņa redz zemnieku saimniecības, redz šīs jaunās kūtis, jaunās ēkas, kur zemniecība plaukst. Diemžēl tādu panorāmu ir ne visai daudz Latvijā. Par to arī mēs esam runājuši no šīs tribīnes. Arī es to daru ar ļoti lielu prieku. Es ar prieku, bet reizē arī ar lielām bažām skatos tajās vietās, kur zemnieki sāk faktiski no nulles, sāk ar lāpstu un ar entuziasmu. Ar to viņi šo darbu uzsāk. Es pats kādreiz arī esmu cīnījies ar savu piemājas zemīti un zinu, ko tas nozīmē - visus šos darbus veikt, ja tev nav attiecīgas tehnikas vai nav zirga pie rokas. Bet mani vienlīdz pārmāc tāds smagums sirdī, kad es, dažreiz dažādos ceļos braukdams, braucu garām šīm izpostītajām fermām. Nav svarīgi, vai tā ir ferma, bet izpostītam un atstātam īpašumam. Un it kā jau visi saprot, ka tā tam it kā vajadzētu notikt, bet tad uzreiz saprot... Es šeit domāju ne par izpostīšanu, bet to, ka šī lielferma nevarēja eksistēt tādā veidā, kāda tā eksistēja. To it kā saprot ar prātu, bet tad atkal saprot, ka tur ieguldīts milzīgs darbs, tur ieguldītas milzīgas materiālās vērtības, kuras tie paši cilvēki vien ar savu darbu ir radījuši. Un tagad atkal turpat blakus šis viens pats zemnieks cīnās ar lāpstu uz tās zemes. Un tad rodas šīs smagās pārdomas. Bet tagad konkrēti par šo likumprojektu. Šo jautājumu es uzdevu jau Augstākajā padomē, un man Lauksaimniecības komisija toreiz atbildēja ļoti vienkārši un ļoti daudzsološi, ka privatizācija notiks normāli, ka no šīm lielajām fermām, kaltēm un tā tālāk veidosies mazāki uzņēmumi, viss būs apritē un viss būs ļoti labi. "Ļoti labi" tas nenotika. Tagad ir palikušas, kā te teica, nez cik tur paju sabiedrības - 100 vai 150, un tas jau nebūtu svarīgi, bet runa ir par pašu principu. Grīga kungs... deputāts Grīgs šeit runāja ļoti vienkārši, varbūt arī saprotami, bet ne līdz galam pareizi. Viņš teica tā: kāpēc man, mums, trim zemniekiem, neļauj privatizēt šo fermu par manis paša pajām un par tām pajām, kuras es esmu iepircis? Šī visa lieta ir kārtībā, un te nekādu pretenziju nav, bet man tālāk rodas jautājums: un ko darīs tie 200 cilvēki, teiksim, šie 200 cilvēki vai vienalga, cik, kuri palikuši bez darba? "Panorāmā" skatoties ciematus, ir 200 un vairāk tādu cilvēku, bet pieņemsim, ka ir 200. Tātad 3 ar savām pajām, vai arī tās nopērkot no citiem, var privatizēt šo objektu, bet tiem pārējiem - 150 vai 50, vai 40 - nav nekādas teikšanas un viņi paliek uz plikas šī ciemata zemes. Es domāju, ka tas nav pareizi. Un te nav runa ne par kādiem kolhoziem, sovhoziem vai kaut ko citu. Ir runa par elementāru taisnīgumu un godprātību. Tikai par to ir runa, jo kas to zina, kas būs pēc gadiem, - kolhozi, sovhozi, kooperatīvi, kādi kooperatīvi vai kādi īpašnieki. Viss attīstīsies tā, kā tam ir jāattīstās. Un tagad par šo lēmuma projektu. Šis lēmuma projekts jeb Ministru kabineta noteikumi, protams, līdz galam, manuprāt, arī nav taisnīgi. Kāpēc? Ļoti vienkārši. Jo, ja tiešām šī paju sabiedrība strādā, ja tur strādā tādi paši paju īpašnieki kā tie trīs, kas ar savu vai svešu naudu grib nošķirt šo objektu un atņemt citiem cilvēkiem līdztiesības iespējas uz šo objektu, un ja kopsapulce tiešām nobalso, ka viņi nepiekrīt šai privatizācijai, ka viņi turklāt grib šo objektu izmantot un izmantot arī savas pajas, kuras viņiem arī ir tāpat kā šiem trim zemniekiem, bet kuras pirmie varbūt nav iepirkuši, vai nav bijusi iespēja iepirkt no citurienes, tad šiem trim zemniekiem ir jāizmaksā viņu paju vērtība, ja viņi to pieprasa. Un tāpēc es aicinātu balsot pirmajā lasījumā par šo likumprojektu, bet otrajā lasījumā es par tādu nebalsošu, ja komisija neiestrādās priekšlikumu. Es tagad varu tikai konceptuāli teikt - ja kopsapulce noraida paju īpašniekam viņa prasību par šī objekta privatizāciju un ja šis paju īpašnieks pieprasa izmaksāt savas pajas, tad šai paju sabiedrībai ir tiešām jāizmaksā šo paju vērtība, bet to paju vērtība, kas jums, Grīga kungs ir, nevis to, kuras jūs kaut kur būsit sapircis. Tikai tā! Tāpēc es ierosinu, lai otrajā lasījumā būtu šis būtiskais papildinājums šeit iekšā. Tad vismaz, no mana viedokļa, tas būtu taisnīgi pret tiem 200 cilvēkiem, kuriem ir tādas pašas pajas, bet kuriem nav šo apgriezienu, ka viņi var momentā privatizēt to labo objektu, bet tiem trijiem, kas grib privatizēt un kam kopsapulce to liedz, viņiem, manuprāt, šīs pajas ir jāizmaksā, turklāt jāizmaksā nevis kādos sertifikātos, nevis kādos citos paju sabiedrības dokumentos vai obligācijās, bet naudā.".
• 1995_02_23-seq332 language "lv".
• 1995_02_23-seq332 speaker Anatolijs_Gorbunovs-1942.
• 1995_02_23-seq332 mentions Q211.