Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_23-seq328> ?p ?o. }

• 1995_02_23-seq328 type Speech.
• 1995_02_23-seq328 number "328".
• 1995_02_23-seq328 date "1995-02-23".
• 1995_02_23-seq328 isPartOf 1995_02_23.
• 1995_02_23-seq328 spokenAs 126.
• 1995_02_23-seq328 spokenText "Cienījamie kolēģi! Paņemiet, lūdzu, ziemas sesijas dokumentu nr. 15 un dokumentu nr. 15-b. Tas ir likumprojekts "Par grozījumiem likumā "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju"". Iesniegti kā Ministru kabineta noteikumi nr. 9, kas izdoti Satversmes 81. panta noteiktajā kārtībā. Labojumi var attiekties uz pašlaik vēl esošajām paju sabiedrībām. Pagājušajā gadā to bija vēl ap 191 no 613. Pašlaik paju sabiedrību likvidācijas process notiek diezgan strauji, un acīmredzot patlaban to skaits ir ievērojami mazāks. Projekta labojumi dod iespēju paju sabiedrībām lemt par objektu nošķiršanu. Pašlaik spēkā esošais likums, tā 19. pants nosaka, ka, ja kāds paju īpašnieks vai paju īpašnieku grupa vēlas privatizēt kādu inventarizācijas sarakstā nodalītu tehnoloģisku objektu, viņiem ir tikai jāiesniedz pieteikums. Un, ja nebija citu kandidātu uz šo objektu, tad pēc mēneša pieteicējs oficiāli varēja pārņemt šo objektu savā īpašumā. Bez šaubām, praktiskajā dzīvē notika tā, ka vispirms pieteikumi tika iesniegti uz visizdevīgākajiem, visrentablākajiem objektiem, un tie tika privatizēti jeb, kā tautā šo procesu nosauca, "prihvatizēti". Bieži vien šie privatizētie objekti tūlīt pēc tam tika izpārdoti, un fermas praktiski tika izpostītas. Līdzīga situācija daudzās vietās ir arī ar kaltēm un pat ar darbnīcām. Paju sabiedrība, palikusi bez rentablākajiem objektiem, nespēja ekonomiski eksistēt un likvidējās. Es gribu, kolēģi, vērst jūsu uzmanību uz to, kas ieguva un kas zaudēja no šāda privatizācijas procesa. Ieguva, bez šaubām, tie, kas privatizēja visrentablākos objektus. Ļoti žēl, ka to nav daudz. Lielākā daļa tomēr ir zaudētāji, un zaudētāji pirmām kārtām ir visi palikušie paju īpašnieki. Kur izpaudās viņu zaudējums? Viņu zaudējums, pirmkārt, izpaudās tanī apstāklī, ka bez rentabliem objektiem nosacīti attīstības procesā samazinājās kopējā paju vērtība. Likvidējoties paju sabiedrībai, radās ļoti daudz bezdarbnieku. Visvairāk un vissmagāk tomēr cieta pensionāri, jo paju sabiedrības lielāko tiesu, vismaz tās, kas vēl bija saglabājušās, pensionāriem kompensēja komunālos pakalpojumus - kompensēja apkuri, mazdārziņu apstrādi, piemājas saimniecību zemes apstrādi, dzēšot pamazām viņu pajas. Tagad tāda situācija ir likvidēta. Bet no šī privatizācijas veida zaudēja arī zemes īpašnieki - tie zemes īpašnieki, kuri šinī brīdī vēl nav spējīgi apsaimniekot savu zemes īpašumu, jo viņiem nav pietiekamu līdzekļu, lai nodrošinātu šo zemes apsaimniekošanu. Bez tam, likvidējoties paju sabiedrībai, viņiem bija jāpārņem šī zeme un jāsāk maksāt nodokļi. Rezultāts ir tāds, ka daudzi zemes īpašnieki nesteidzas reģistrēt savu zemes īpašumu, lai nebūtu jāmaksā zemes nodoklis. Lielas platības palika neapstrādātas un neapsaimniekotas. Zaudēja arī pagasti, jo viņi nesaņēma par visām platībām zemes nodokli. Acīmredzot mums tomēr būtu jāveicina privatizācijas process, nevis "prihvatizācijas" process. Un varbūt vajadzētu virzīt privatizācijas turpmāko procesu uz to, lai jautājumu par paju sabiedrības pastāvēšanu vai nepastāvēšanu izšķir zemes īpašnieks. Jūs zināt, ka saskaņā ar likumu par zemes reformu, par zemes privatizāciju juridiskās personas tuvākajā laikā (vēl nepilni divi gadi), zaudēs zemes lietošanas tiesības. Un es atkārtoju, ka daudzi no zemes īpašniekiem nezina šajā brīdī, ko iesākt ar savu zemi. Viņiem pašlaik nav tāda kapitāla un iespēju šo zemi apsaimniekot. Mēs esam izdarījuši labojumus Zemes privatizācijas likumā, kas dod juridiskajām personām tiesības iepirkt zemi, slēgt līgumus par nomu ar zemes īpašnieku, bet zemes īpašniekam dod iespēju iesaistīties paju sabiedrībā ar zemi kā kapitāla daļu, saglabājot vai nesaglabājot zemes īpašuma tiesības. Acīmredzot vispareizākais būtu, lai tieši šie cilvēki izšķir paju sabiedrības likteni. Ja paju sabiedrība būs pietiekami spēcīga un zemes īpašniekam būs ekonomiski izdevīgi slēgt attiecīgu līgumu ar šo paju sabiedrību, tad varēs tikt turpināts ražošanas process, zeme nepaliks tukša. Darbosies paju sabiedrības, un gūs savu ienākumu arī zemes īpašnieks. Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisija izskatīja šo likumprojektu komisijas sēdē, akceptēja to pirmajā lasījumā un aicina Saeimu atbalstīt šo lēmumu un akceptēt to arī pirmajā lasījumā savā sēdē. Vēlreiz gribu aicināt - acīmredzot mums jādomā par to, lai notiktu privatizācija, nevis "prihvatizācija". Paldies!".
• 1995_02_23-seq328 language "lv".
• 1995_02_23-seq328 speaker Jevgenijs_Zascerinskis-1938.
• 1995_02_23-seq328 mentions Q822919.