Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_22_a-seq43> ?p ?o. }

• 1995_02_22_a-seq43 type Speech.
• 1995_02_22_a-seq43 number "43".
• 1995_02_22_a-seq43 date "1995-02-22".
• 1995_02_22_a-seq43 isPartOf 1995_02_22_a.
• 1995_02_22_a-seq43 spokenAs 77.
• 1995_02_22_a-seq43 spokenText "Godātais Saeimas priekšsēdētāj! Kolēģi deputāti! Likumprojektu "Par rajonu, pilsētu, pagastu vēlēšanu komisijām un iecirkņu vēlēšanu komisijām" izstrādāja Centrālā vēlēšanu komisija, bet, tā kā Centrālajai vēlēšanu komisijai nav likumdošanas iniciatīvas tiesību, tad likumprojekts tika apspriests Juridiskajā komisijā, Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija, izdarot dažus precizējumus likumprojektā, to likumdošanas iniciatīvas kārtībā iesniedza izskatīšanai Saeimā. Līdz šim vēlēšanu komisijas darbību reglamentēja trīs likumi. Proti, tas ir likums "Par Centrālo vēlēšanu komisiju", kas reglamentēja tikai Centrālās vēlēšanu komisijas darbību, likums "Par 5. Saeimas vēlēšanām", kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību Saeimas vēlēšanu sagatavošanas un norises periodā, kā arī likums "Par domes (padomes) vēlēšanām", kas reglamentēja vēlēšanu komisiju un iecirkņu komisiju darbību pašvaldību vēlēšanu sagatavošanas un darbības procesā. Ar ko piedāvātais likumprojekts atšķiras no līdz šim spēkā esošajām normām, kas reglamentēja vēlēšanu komisiju darbību? Šādu atšķirību ir vairāk nekā desmit. Pirmā būtiskā atšķirība ir tā, ka piedāvātā likumprojekta 1. pantā ir noteikts, ka visas vēlēšanu komisijas, to skaitā arī iecirkņu komisijas, darbojas septiņu locekļu sastāvā. Līdz šim vēlēšanu komisijas locekļu skaits bija diferencēts; piemēram, Rīgas vēlēšanu komisijā bija 15 locekļi, savukārt pilsētu, republikas pilsētu un rajonu vēlēšanu komisijās parasti bija 10 vai 12 vēlēšanu komisijas locekļi, bet mazo pilsētu un pagastu vēlēšanu komisijās parasti bija no 5 līdz 9 komisijas locekļiem. Iespēja noteikt diferencētu vēlēšanu un iecirkņu komisiju locekļu skaitu lielā mērā apgrūtināja arī Saeimas darbu tajā ziņā, ka grūti bija noteikt vēlēšanu komisijas darbības nodrošināšanai nepieciešamo finansējumu, jo vēlēšanu komisijas locekļu darbs daļēji bija atalgots, un iepriekš nevarēja paredzēt, cik komisijas locekļu sastāvā tiks izveidota attiecīgā pagasta, pilsētas vai rajona vēlēšanu komisija. Otrā atšķirība ir tā - arī ļoti būtiska -, ka saskaņā ar likumprojekta 2. pantu visas vēlēšanu komisijas un iecirkņu komisijas darbojas patstāvīgi un ka šis darbības laiks tiek saskaņots ar attiecīgo domju (padomju) pilnvaru laiku. Likumprojektā noteikts arī detalizēts un diferencēts vēlēšanu komisijas finansēšanas veids. Ja vēlēšanu komisijas darbojas, lai sagatavotu Saeimas vēlēšanas un tautas nobalsošanu, tad vēlēšanu un iecirkņu komisijas tiek finansētas no valsts budžeta, bet tajos gadījumos, ja notiek pašvaldību vēlēšanas vai arī tiek organizēta domju, padomju deputātu atsaukšana, tad iecirkņu komisijas un vēlēšanu komisijas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta. Turklāt šajos gadījumos iecirkņa komisijas tiek finansētas gan no pirmā līmeņa pašvaldību budžeta, gan no otrā līmeņa pašvaldību budžeta līdzekļiem. Likumprojekta 6. pants nosaka, ka vēlēšanu komisijas locekļiem ir jābūt Latvijas Republikas pilsoņiem, tiem ir jāprot latviešu valoda un jābūt vismaz vispārējai vidējai izglītībai. Komisijā izcēlās diezgan garas debates un diskusijas par to, vai uz vēlēšanu komisiju locekļiem nevajadzētu attiecināt tos ierobežojumus, kurus spēkā esošais Civildienesta likums paredz valsts civildienesta ierēdņiem, proti, ka tiem būtu jābūt vidējai izglītībai, jāprot valoda augstākajā valodas prasmes līmenī, tie nedrīkst būt tā saucamie čekisti un tā tālāk un joprojām. Komisija, jāsaka, paldies Dievam, nolēma, ka nebūtu attiecināmi šie ierobežojumi, jo tādējādi, ņemot vērā to, ka vēlēšanu un iecirkņu komisijās strādātu vairāk nekā 5000 vēlēšanu komisijas locekļu, ļoti daudz līdzekļu, laika un darba paietu, lai noskaidrotu, vai šī vienkāršā darba darītājs atbilst sarežģītajiem Civildienesta likuma noteikumiem un ierobežojumiem. Iecirkņa un vēlēšanu komisijas balsojot izveido attiecīgo pašvaldību domes vai padomes no izvirzītajiem kandidātiem. Kandidātus var izvirzīt reģistrētas politiskās organizācijas, attiecīgās domes, padomes deputāts vai 10 balsstiesīgi Latvijas Republikas pilsoņi. Kā jūs atceraties, līdz šim spēkā esošā kārtība paredzēja, ka kandidātus iecirkņu un vēlēšanu komisijām var izvirzīt tikai un vienīgi reģistrētas politiskās un sabiedriskās organizācijas. Ļoti labu normu, mūsuprāt, paredz likumprojekta 10. un 11. pants, kurš nosaka, ka neievēlētie kandidāti kļūst par "rezervistiem" un gadījumā, ja kāds no iecirkņa komisijas locekļiem vai vēlēšanu komisijas locekļiem nevēlas turpināt savu darbu vai kādu citu apstākļu dēļ iziet no komisijas sastāva, tad tas kandidāts, kurš saņēmis nākošo vislielāko balsu skaitu, automātiski ieiet attiecīgā iecirkņa vai vēlēšanu komisijā. Tātad nav jārīko jaunas vēlēšanas. Mūsuprāt, tā ir ļoti laba norma, ko paredzējusi Centrālā vēlēšanu komisija šajā projektā. Atšķirībā no pastāvošās sistēmas turpmāk ir iecerēts, ka vēlēšanu komisijās nebūs priekšsēdētāja vietnieku, būs tikai sekretāri, kuri priekšsēdētāja vietnieku prombūtnes laikā varētu pildīt priekšsēdētāja pienākumus. Tā kā vēlēšanu un iecirkņu komisiju darbs ir pietiekami sarežģīts, neapšaubāmi ir nepieciešams maksāt arī atlīdzību par paveikto darbu. Tādēļ likumprojekta 21. pants paredz, ka atlīdzības apmēru par darbu komisijās nosaka Centrālā vēlēšanu komisija, ņemot vērā Ministru kabineta apstiprinātos normatīvus, gadījumos, ja notiek... tas ir, Saeimas vēlēšanu gadījumā un tautas nobalsošanas gadījumā, bet, ja notiek deputāta atsaukšana vai arī pašvaldību vēlēšanas, tad vēlēšanu komisijas locekļu atalgojumu nosaka attiecīgā pašvaldība, jo pamatnorma ir tāda, ka pašvaldību vēlēšanas tiek finansētas no attiecīgās pašvaldības budžeta. Ārkārtīgi svarīga norma ir ietverta 28. pantā, kas nosaka, ka balsošanas procesa un balsu skaitīšanas nodrošināšanai iecirkņu vēlēšanu komisija var pieaicināt civildienesta ierēdņus vai citus speciālistus, kuriem ir tiesības vēlēt. Šāda norma ir daudzu Rietumvalstu analogos likumos, šādas normas nepieciešamību ārkārtīgi atbalsta Centrālā vēlēšanu komisija, jo dažkārt iecirkņu komisijas locekļi nav pietiekami kompetenti, lai orientētos sarežģītajā skaitīšanas un balsu aprēķināšanas mehānismā, tādēļ būtu nepieciešams vajadzības gadījumā dot iespēju pieaicināt speciālistus šajos jautājumos. Saskaņā ar 28. panta noteikumiem šādos gadījumos attiecīgās domes, padomes priekšsēdētājs ar pieaicinātajiem speciālistiem noslēdz darba līgumu, kurā paredzētas tiesības un pienākumi. Pēdējā būtiskā atšķirība piedāvātajā likumprojektā ir tā, ka tiek paredzēts, ka sūdzību 7 dienu laikā var iesniegt tiesā, ja gadījumā ir konstatētas nelikumības balsošanas vai vēlēšanu gaitā, bet pēc tam - Centrālajā vēlēšanu komisijā. Līdz šim sūdzības varēja iesniegt tikai 7 dienu laikā tiesā. Tātad ir šāds jauninājums. Godātie kolēģi, es aicinātu šodien pieņemt likumprojektu pirmajā lasījumā, nosakot priekšlikumu iesniegšanu otrajam lasījumam līdz 3. martam.".
• 1995_02_22_a-seq43 language "lv".
• 1995_02_22_a-seq43 speaker Janis_Lagzdins-1952.
• 1995_02_22_a-seq43 mentions Q822919.
• 1995_02_22_a-seq43 mentions Q211.
• 1995_02_22_a-seq43 mentions Q2660080.
• 1995_02_22_a-seq43 mentions Q2167704.
• 1995_02_22_a-seq43 mentions Q2747600.