Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_22_a-seq4> ?p ?o. }

• 1995_02_22_a-seq4 type Speech.
• 1995_02_22_a-seq4 number "4".
• 1995_02_22_a-seq4 date "1995-02-22".
• 1995_02_22_a-seq4 isPartOf 1995_02_22_a.
• 1995_02_22_a-seq4 spokenAs 77.
• 1995_02_22_a-seq4 spokenText "LNNK frakcijas deputātu iesniegtais likumprojekts būtībā ir tas pats 5. Saeimas vēlēšanu likums ar nelieliem labojumiem. Vizuāli, kā jūs redzat, šis dokuments ir ļoti kompakts, tur ir būtībā piedāvāts tikai izdarīt nelielus grozījumus - izsvītrot preambulu, izteikt pāris pantus citādā redakcijā, kā arī izsvītrot četrus pantus, bet būtībā likuma teksts, 5. Saeimas vēlēšanu likuma teksts, tiek saglabāts pilnībā, pie tam neņemot vērā to, ka 5. Saeimas vēlēšanu likums būtībā bija pretrunā ar Satversmi. Tam attaisnojums ir tas, ka uz 5. Saeimas vēlēšanu brīdi, tad, kad šīs vēlēšanas tika izsludinātas, kad šis likums tika izstrādāts, vēl Latvijas Republikas 1922. gada Satversme nedarbojās pilnā apjomā, darbojās tikai daži Satversmes panti, un tas arī deva iespēju izdarīt šajā Vēlēšanu likumā atkāpes. To pašu tomēr mēģina atkārtot pašreiz arī šis likumprojekta variants, jo, piemēram, nav grozīts tas pants, kurā ir noteikts, ka Saeimas vēlēšanas nosaka Augstākā padome. Tagad ir Saeima, vēlēšanas ir notikušas, Satversme ir pilnā apjomā. Nav grozīti, teiksim, arī tie panti, kas skāra vēlēšanu organizāciju ārvalstīs, proti, iespēju balsot pa pastu, kā arī to, ka vēlēšanas ārvalstīs notika septiņas dienas pirms vēlēšanu pirmās dienas un beidzās trīs dienas pirms pirmās vēlēšanu dienas Latvijas Republikā. Tagad Satversme ir pilnā apjomā spēkā, un līdz ar to mums ir jāievēro Satversme un šāda atkāpe no Satversmes vairs nav pieņemama. Bez tam jāsaka, ka šajā likumprojektā absolūti nav ņemts vērā arī tas, ka ir pārkārtota likumdošana pašvaldību sfērā, ka mums jau bija pieņemts un darbojās Pašvaldību vēlēšanu likums, kur bija ņemti vērā gan 5. Saeimas vēlēšanu trūkumi, pieredze, gan arī atbilstoši Satversmes prasībām un tā tālāk... Tāpēc arī Juridiskās komisijas attieksme pret šo likumprojektu bija negatīva. Juridiskā komisija neatbalsta šo likumprojektu un neiesaka Saeimai to akceptēt. Ir arī virkne vēl citu jautājumu, par ko varētu runāt, bet es domāju, ka visi deputāti paši ir iepazinušies ar šiem likumprojektiem un varētu izteikt savu viedokli. Kas attiecas uz pārējiem diviem vēlēšanu likumiem, kuriem ir vienāds nosaukums - "Saeimas vēlēšanu likums", vienu ir iesniegusi, kā jau es teicu, frakcija "Tēvzemei un brīvībai", tas ir dokuments nr. 582, un otrs "Saeimas vēlēšanu likums" ir dokuments nr. 36, ko iesniegusi frakcija "Latvijas ceļš". Tie pēc būtības ir ļoti tuvi pēc struktūras, arī pēc satura. Tie arī būtībā ir izstrādāti uz iepriekšējā - 5. Saeimas vēlēšanu likuma bāzes, ir tajā pašā laikā ņemta vērā tā pieredze, ko dod pilsētas domes, rajona padomes un pagasta padomes vēlēšanu likums un tā tālāk. Abi šie likumprojekti nesatur arī tos trūkumus, par kuriem es runāju attiecībā uz LNNK frakcijas izstrādāto vēlēšanu likuma projektu. Tajā pašā laikā arī starp šiem abiem vēlēšanu likumiem ir atsevišķas būtiskas atšķirības, un pirmām kārtām es gribētu vērst cienījamo deputātu uzmanību uz to, ka "Latvijas ceļa" sagatavotais vēlēšanu likums ņem vērā to, ka mums jau ir pašreiz spēkā un darbojas likums par Centrālo vēlēšanu komisiju, un ir ņemts vērā arī tas, ka Centrālā vēlēšanu komisija ir ierosinājusi izstrādāt arī īpašu likumu, kas regulētu pārējo vēlēšanu komisiju darbu. Līdz ar to zūd nepieciešamība šīs normas iekļaut Vēlēšanu likumā, un šodien Saeimas ārkārtas sēdes dienas kārtībā ir pirmajā lasījumā šis likumprojekts, ko ir izstrādājusi Centrālā vēlēšanu komisija kopā ar Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju. Līdz ar to "Latvijas ceļa" izstrādātajā variantā nav saglabātas tās normas, kas reglamentē gan Centrālās vēlēšanu komisijas izveidošanas kārtību, gan arī vispār ir izslēgts ārā tāds starpposms, ko būtībā pierādīja jau pagājušās - 5. Saeimas - vēlēšanas kā lieku posmu, tas ir, apgabala vēlēšanu komisijas, un līdz ar to arī visi tie principi, uz kādiem tika veidotas apgabala vēlēšanu komisijas, jo visas šīs normas, bez apgabala vēlēšanu komisijām, kā jau es teicu, reglamentēs īpašs likums, par kuru arī mēs šodien šeit diskutēsim. Bez tam ir vēl kāda būtiska atšķirība, uz ko es varētu norādīt. Proti, abi minētie likumprojekti paredz, ka kandidātu sarakstus var iesniegt politiskās organizācijas, partijas, vai nu to koalīcijas, vai politisko organizāciju, partiju apvienības, un ka iesniedz šos sarakstus uz to pilnvarotas attiecīgās partijas vai partiju apvienības (vai savienības) institūcijas, ko paredz katras šīs politiskās partijas vai organizācijas statūti. Līdz ar to zūd šī nepieciešamība un tas nav iekļauts "Latvijas ceļa" variantā - vākt vēl 100 vēlētāju parakstus un saglabāt to normu, ka, lūk, pirmie trīs saraksta iesniedzēji ir atbildīgi par šā saraksta saturu - un tā tālāk. Jo savādāk iznāk, nu, diezgan neizprotama situācija: sarakstu gatavo politiskā partija vai politiskā organizācija, vai to apvienības, bet it kā atbildīgi būs pirmie trīs saraksta parakstītāji, kuri arī iesniedz šo sarakstu. Tātad zināmā mērā tiek noņemta atbildība no pašas politiskās organizācijas. "Latvijas ceļa" izstrādātajā variantā šie 100 vēlētāju paraksti nav paredzēti, un, kā jūs ļoti labi atceraties no 5. Saeimas vēlēšanu prakses, tad tieši šie 100 vēlētāju paraksti vairākos gadījumos bija par iemeslu strīdiem, par iemeslu tam, ka saraksts netika pieņemts vai tika atdots atpakaļ iesniedzējam, jo vai nu, teiksim, nebija pareizi norādīts personas kods, vai izrādījās, ka viena un tā pati persona ir parakstījusi vairākus sarakstus, - un tā tālāk. Un tas, protams, būtiski apgrūtināja sarakstu iesniegšanu un prasīja daudz lieka laika un darba Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura šos sarakstus pieņēma. Tagad būtībā visa atbildība būtu jāuzņemas attiecīgajai politiskajai organizācijai vai to apvienībām, vai arī vairākām politisko partiju, teiksim, koalīcijām. Nu, vēl, teiksim, kādas atšķirības mēs varētu norādīt salīdzinājumā ar šiem abiem likumprojektiem? Nu, viena lieta ir procentu barjera. Gan LNNK likumprojektā, gan "Tēvzemei un brīvībai" likumprojektā ir saglabāta tā pati 4% barjera, "Latvijas ceļa" iesniegtajā vēlēšanu likumā ir noteikta, ir paredzēta šobrīd 5% barjera. Es domāju, ka par to Saeima var diskutēt, un lems neapšaub��mi par to Saeima. Bez tam ir tādi jauninājumi, kas ir zināmā mērā iekļauti "Latvijas ceļa" sagatavotajā vēlēšanu likuma projektā, proti, 4. pantā - tiesības tikt ievēlētam Saeimā par deputātu tiek saistītas ar zināmu domiciliju, ar 12 mēnešiem, tātad vismaz gadu cilvēks ir dzīvojis šeit, Latvijas teritorijā, un tātad vairāk apzinās, kāda ir reālā situācija pašreiz Latvijā. Bez tam vēl ir noteikts, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem personas, kuras ir bijušas tiesātas par tīša nozieguma izdarīšanu, kuri - tas ir noteikts 5. panta 3. apakšpunktā - ir tādi noziegumi, kuri ir noziegumi arī Latvijā šā likuma spēkā stāšanās brīdī (pie tam neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot reabilitētos. Kā arī tāda norma, ka nevar tikt ievēlētas par Saeimas deputātiem tādas personas, kuras ir izdarījušas noziegumu nepieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc nozieguma izdarīšanas saslimušas ar gara slimību, kas atņēmusi tām iespēju apzināties savu darbību vai to vadīt, un kurām sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis, vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas. Visos projektos kā papildu prasība ir iekļauta prasība, ka jāpārvalda valsts valoda atbilstoši augstākajai, trešajai, valsts valodas prasmes pakāpei. Ir arī, teiksim, tāda norma, kura jau bija iekļauta Pašvaldību vēlēšanu likumā, proti, ka Valsts prezidentu, valsts kontrolieri, Valsts kontroles padomes un revīzijas departamentu kolēģiju locekļus, tiesnešus, prokurorus un pilsētas domes, rajona padomes vai pagasta padomes deputātus var pieteikt par Saeimas deputātu kandidātiem, taču ievēlēšanas gadījumā viņi zaudē domes vai padomes deputāta mandātu un ieņemamo amatu. Ir arī atsevišķas citas nianses, kas ir ietvertas šajos likumprojektos. Visu to rezumējot, Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma... Komisija bija ļoti nopietni izanalizējusi visus iesniegtos vēlēšanu likuma projektus, salīdzinājusi arī šos vēlēšanu likuma projektus ar 5. Saeimas vēlēšanu likumu, ar Pašvaldību vēlēšanu likumu, kurš jau darbojas. Es jums varētu vienkārši nodemonstrēt, pēc kāda dokumenta vadījās, ar kādu dokumentu strādāja Juridiskā komisija, analizējot šos vēlēšanu likuma projektus. Tur vienā ailītē bija pašreiz, šobrīd, spēkā esošais Saeimas vēlēšanu likums, kurš bija transformēts 1922. gada Vēlēšanu likums, un analoģiskie projekti, ko iesniedza, - tāds risinājums, kādu piedāvā LNNK, un risinājums, kādu piedāvā frakcija "Tēvzemei un brīvībai", un risinājums, kādu piedāvā frakcija "Latvijas ceļš". Un, kā redzat, dokuments ir ļoti apjomīgs. Atklāti sakot, Juridiskā komisija nosprieda, ka nebūtu vajadzības šo dokumentu pavairot un izdalīt visiem deputātiem, jo ir jāstrādā pie šiem atsevišķajiem dokumentiem kā tādiem, bet, ja cienījamie Saeimas deputāti vēlas, neapšaubāmi, šo dokumentu var pavairot un jūs varat saņemt labu ieskatu salīdzinājumam, kādi ir šie likumprojekti atbilstoši tām formām, kas ir ietvertas vienā vai otrā likumprojektā. Rezumējot tātad Juridiskā komisija nonāca pie secinājuma un ierosina cienījamajai Saeimai ņemt par pamatu - tātad akceptēt pirmajā lasījumā "Latvijas ceļa" ietverto Vēlēšanu likumu. Un vienlaicīgi es gribu arī informēt cienījamo Saeimu, ka jau šobrīd, kamēr vēl nav neviens no iesniegtajiem likumprojektiem ņemts par pamatu, kamēr par to nav nobalsots, Juridiskā komisija jau ir saņēmusi virkni priekšlikumu gan no Demokrātiskās partijas frakcijas, gan arī apkopotu materiālu par apspriešanas gaitu, kad šis "Latvijas ceļa" projekts tika apspriests republikas politisko partiju forumā, kur ir dota analīze būtībā visiem viedokļiem, visiem priekšlikumiem, kas šajā forumā tika izteikti, un acīmredzot arī deputāti, šodien diskutējot par iesniegtajiem likumprojektiem, jau šodien izteiks savu viedokli, savus priekšlikumus. Es ceru, ka cienījamie deputāti ievēros Kārtības rulli un rakstveidā šos savus konkrētos priekšlikumus iesniegs Juridiskajai komisijai, lai mēs tos varētu apkopot un, neievelkot diskutēšanas procesu komisijā, līdz otrajam lasījumam nākt klajā jau ar pilnveidotu likumprojektu, atkārtotu otrajā lasījumā Saeimā. Paldies par uzmanību!".
• 1995_02_22_a-seq4 language "lv".
• 1995_02_22_a-seq4 speaker Aivars_Endzins-1940.
• 1995_02_22_a-seq4 mentions Q822919.
• 1995_02_22_a-seq4 mentions Q211.
• 1995_02_22_a-seq4 mentions Q3154693.
• 1995_02_22_a-seq4 mentions Q2747600.
• 1995_02_22_a-seq4 mentions Q29552.