Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_22_a-seq22> ?p ?o. }

• 1995_02_22_a-seq22 type Speech.
• 1995_02_22_a-seq22 number "22".
• 1995_02_22_a-seq22 date "1995-02-22".
• 1995_02_22_a-seq22 isPartOf 1995_02_22_a.
• 1995_02_22_a-seq22 spokenAs 126.
• 1995_02_22_a-seq22 spokenText "Cienījamie kolēģi! Pēc manām domām, apspriežamais jautājums ir ārkārtīgi interesants, bet, protams, šī apspriešana mūs nenovedīs ne pie kāda rezultāta. Tas arī ir skaidrs. Es minēšu tādu piemēru. Ja es, piemēram, nonāku kādā auditorijā un ja mani sāk ļoti lamāt šī auditorija, tad es viņiem uzdodu tādu jautājumu: "Sakiet, cienījamie kungi un dāmas, par ko jūs esat balsojuši?" Ā, par tādu un tādu listi. Es neesmu šajā listē. Esiet tik laipni un mani nelamājiet! Es runāju par atbildības sistēmu valstī, vai šī vēlēšanu sistēma, kura pašreiz Latvijā tiek lietota, vai tā spēj radīt atbildības sistēmu valstī. Ko es saprotu ar atbildības sistēmu valstī? Es saprotu, ka vēlētājs jūtas atbildīgs par to augstāko varu, kuru viņš ir ievēlējis, un augstākā vara ir atbildīga par to stāvokli, ko viņa ar savu rīcību valstī radījusi. Lūk, šai savstarpējai atbildības sistēmai lielākā vai mazākā mērā valstī būtu jābūt. Diemžēl šobrīd mūsu demokrātija neļauj radīt šādu atbildības sistēmu. Ne jau tāpēc, ka pats princips ir nepareizs, bet tāpēc, ka mūsu valsts vēl nav gatava šādai demokrātijai. Kur pamatojas šī doma? Pamatojas šī doma tajā apstāklī, ka Latvijā vēl nav nopietnu partiju. Es gribu vēl un vēlreiz apgalvot, ka nav nopietnu partiju, kuras būtu zināmas visai tautai. Ja jūs aizbrauksit uz simtiem Latvijas pagastu un pajautāsit, kādas partijas šeit pie jums darbojas, jūs neuzzināsit vispār nevienu nosaukumu. Un, ja jūs uzstādīsit jautājumu, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas, tad daudzos gadījumos jūs tik un tā neuzzināsit, kādas partijas Saeimā ir pārstāvētas. Sakiet, cik lielā mērā, pastāvot šādam stāvoklim, var uzskatīt, ka šī vēlēšanu sistēma realizē to, ko mēs saucam par demokrātisku valsts pārvaldes sistēmu. Un tāpēc reizi pa reizei rodas šis jautājums, ka vajag atgriezties atkal pie atsevišķu deputātu vēlēšanām no vēlēšanu apgabaliem. Ir tamlīdzīgi priekšlikumi. Protams, es saprotu, ka atsevišķu deputātu vēlēšana no noteiktiem vēlēšanu apgabaliem arī vēl nav galīgais atrisinājums, bet tur ir vismaz viena kaut cik taustāma saite - vēlētājs beigu beigās zina, par ko viņš ir vēlējis. Un satiekoties viņam nav šo domstarpību, kurā listē tad nu kurš ir bijis. Viņš pat neatceras, kurā listē kurš ir bijis. Redzat, tātad te ir kaut kāds pamats. Kaut gan mēs zinām, kā bija ar šīm lietām Augstākajā padomē un kā bija ar šo atbildības sistēmu Augstākajā padomē. Tāpēc arī šo variantu nevar uzskatīt par kaut kādu ideālu. Un vēl un vēlreiz gribu aicināt... Es saprotu, ka šobrīd nav īstais laiks un nav arī laiks mainīt Satversmi, bet vajadzētu domāt par tādu iespēju, ka Latvijai tomēr ir vajadzīga gan tautas vēlēta Saeima, kura būtu tāda, kāda nu viņa būtu, kādu pie šīs politiskās situācijas ir iespējams stabilu un gudru radīt, gan Latvijā būtu vajadzīgs tautas vēlēts Prezidents, tā sakot, lai tiesības būtu līdzsvarā. Es šo priekšlikumu atkārtoju ne jau pirmo reizi, bet arī var būt, ka tā ir pēdējā reize, kas to lai zina. Bet katrā ziņā es uzskatu, ka šis priekšlikums varētu būt sakarīgāks no tā viedokļa, ka, vēlot Prezidentu, cilvēks, kas par viņu balso, vismaz zinātu kaut ko par šo cilvēku, kas viņš tāds ir. Bet, ņemot vērā to, ka šodien to izdarīt nevar, es gribētu tikai pāris priekšlikumu minēt, iekams es pāreju pie šiem priekšlikumiem. Tātad mūsu frakcija, tas ir, Tautsaimnieku politiskā apvienība, acīmredzot visdrīzākajā laikā tomēr iesniegs priekšlikumu par jauktu vēlēšanu sistēmu, kas varētu kalpot uz priekšdienām, ka daļa deputātu varētu būt, teiksim, no vēlēšanu apgabaliem, daļa - no partijām, jo šai partiju sistēmai ir jāveidojas un uz to ir jāvirzās. Bet, ņemot vērā pašreizējo reālo situāciju, teiksim, nevajadzētu šīs partijas pagaidām absolutizēt kā vienīgos reālos varas pārstāvjus. Bet, runājot par konkrētiem priekšlikumiem, manuprāt, tomēr vajadzētu palikt pie četru procentu barjeras, vajadzētu palikt pie 1000 latu lielas šīs te iemaksas, un, protams, es neglābjami palieku pie sava viedokļa, ka Latvijas augstākajās varas struktūrās - nedz Saeimā, nedz arī Ministru kabinetā - nevar būt cilvēki, kam ir dubultpilsonība. Sakiet, ko gribat, bet tam, kas ir pie augstākās varas, ir jāizšķiras par to, ka viņš ir ar Latviju, nevis ar vienu kāju, teiksim, ir vienā vietā, bet ar otru - otrā. Paldies.".
• 1995_02_22_a-seq22 language "lv".
• 1995_02_22_a-seq22 speaker Janis_Lucans-1937.
• 1995_02_22_a-seq22 mentions Q822919.
• 1995_02_22_a-seq22 mentions Q211.
• 1995_02_22_a-seq22 mentions Q7210239.