Saeima Linked Data Fragments server

Matches in Saeima for { <http://dati.saeima.korpuss.lv/entity/speech/1995_02_22_a-seq14> ?p ?o. }

• 1995_02_22_a-seq14 type Speech.
• 1995_02_22_a-seq14 number "14".
• 1995_02_22_a-seq14 date "1995-02-22".
• 1995_02_22_a-seq14 isPartOf 1995_02_22_a.
• 1995_02_22_a-seq14 spokenAs 126.
• 1995_02_22_a-seq14 spokenText "Nu šodien mēs esam fakta priekšā, ka mūsu valstī ir valsts varas deficīts. Es gan to nosauktu - "valsts varas impotence". Jūs labi zināt, ka mūsu valstī šodien nedarbojas likumi, nestrādā. Tie ir, bet tie nestrādā! Un tam par iemeslu ir daudzi faktori, bet viens no faktoriem, un diezgan nopietns, ir tas, ka mūsu vēlēšanu sistēma, kāda mums ir un kādu mēs tagad gribam ieviest, neļauj cilvēkam aktīvi piedalīties valsts pārvaldīšanā, piedalīties valsts veidošanā, varas pārvaldes struktūru veidošanā. Vārdu sakot jeb īsi sakot, startēšana Saeimas vēlēšanās tikai pēc partijām vai apvienībām, vai blokiem - tas jau vispār cilvēku atstumj no politiskās darbības, un viņš nejūtas vairs atbildīgs ne par Saeimas darbību, ne par valdības darbību, ne vispār valsts struktūru darbību. Viņš uzskata - man pagrūda vienu sarakstu, es par to nobalsoju, negribēju balsot, es tur balsoju par vienu, bet tur tika citi, par ko es nemaz negribēju balsot! Apmēram tādā garā. Īsumā. Es domāju, ka to visi saprot, un šodien jau rit cīņa par to. Un, ja mēs par to runājam, visur - kaut vai kurā vietā gribat - jums uzreiz pateiks: "Ko tad jūs gribat? Tad jūs uz tām partijām... varat vēlēšanas veikt "caur partijām", bet mēs vai nu neiesim balsot... vai nu mēs esam vienaldzīgi... es varu aiziet, iemest listi, un vispār man tālāk ar to nav nekādas darīšanas!" Tas ir ļoti nozīmīgs apstāklis, un mums ir jāsāk domāt par to, lai tautu, arī balsotājus, tas ir, sabiedrību, pieradinātu pie tā, lai viņi aktīvi formētu, piedalītos visos šajos procesos. Un tas nozīmē, ka mums jāievieš pilnīgi tomēr kandidātu izvirzīšana pa apgabaliem - un individuāli vai sabiedriskā veidā, nevis caur partijām. Var piedalīties arī partijas, tam nav nozīmes, bet saraksts ir tā... Es zinu, es redzu un ļoti labi saprotu, ka šodien lielākā daļa no mums, lielākā daļa, ir tam pilnīgi pretī, jo mēs esam izvirzīti un ievēlēti caur partijām, un mēs arī gribam tālāk tikt izvirzīti un ievēlēti caur partijām, jo tas ir daudz vieglāk. Daudz vieglāk! Un principā, ja tā tālāk runā, partijas mēs organizējam un audzinām tikai tāpēc, lai tiktu Saeimā. Tie, kas organizē partijas, šodien nedomā vairāk par to, kas tur darbosies, bet lai mēs tiktu nākamajā Saeimā vai aiznākamajā, tam nav nozīmes. Tā tas šodien ir, un to ļoti labi saprot tauta, un to ļoti labi saprot vēlētāji. Šodien par to runāt, bez šaubām, ir pāragri, ir palicis maz laika, kaut gan visu to vēl varētu iespēt un grozīt, - nu, bet tas "neizies cauri", tas ir skaidri zināms. Bet šodien mums ir vismaz jāparedz pilnīgi grozāmie saraksti, vismaz tik daudz, ka izvirza caur partijām kandidātus, bet balsošanā vēlētājs ir tiesīgs izsvītrot kandidātus un ielikt citus viņu vietā tanī sarakstā - nu, protams, no tiem kandidātiem, kas ir vispār izvirzīti. Vismaz tik daudz. Ja mēs to šodien nedarīsim, tad es nebrīnīšos, ja vēlēšanu aktivitāte būs ļoti zema. Un interesanti, kas notiktu tad - un tas aptuveni arī notiks -, kad atnāks partiju biedri, nobalsos un iemetīs katrs savu sarakstu... partiju biedri... nu, varbūt tie, kas partijām, tā sakot, simpatizē vai apvienībām... Iznāks, nu, pieņemsim, 10 procenti vēlētāju... 15... nu, 40 un 30 arī var būt... Tātad es nesaprotu, kā tā Saeima jutīsies morāli un kā skatīsies, ar kādu uzticību skatīsies cilvēki - pie mums, mājās, vai aiz robežām - un teiks: "Jūs taču tur tā, ziniet, - pusotra latvieša nobalsoja un jūs ievēlēja!" Un cauri. Tas var gadīties! Un es esmu pilnīgi pārliecināts - ja šogad vēl ne, tad turpmāk, ja mēs kaut ko nelabosim, tas notiks. Tas ir paredzams. Lai kādu likumprojektu pieņemtu - ne jau par pilnīgi grozāmiem sarakstiem, kas, kā es teicu, šogad būtu jāpieņem, bet par tādu vispār... pēc šiem vēlēšanu apgabaliem... es domāju, ka tas būtu jāietver mums kaut kādā likumā, lai šogad reizē ar vēlēšanām septembrī, tas ir, oktobrī, tiktu izdarīts arī referendums un aptauja par to, kādu sistēmu viņi grib - balsotāji, vēlētāji, - kādu sistēmu viņi grib un kādu vēlas. Un pēc tam - spriest, pētīt un domāt, ko mums darīt. Konkrēti runājot, es domāju, ka pieņemamākais un labākais, principā vislabāk izstrādātais ir "Latvijas ceļa" iesniegtais variants. Bet bez šitām izmaiņām, ko es teicu... Taisni šinī likumprojektā būtu jāietver dažas izmaiņas. Un proti, tur, kur mums ir noteikts, ka ārzemēs dzīvojošam latvietim ir jādzīvo te jau 12 mēnešus - tas ir cenzs -, mūsu frakcija, kā jau teicu agrāk, grib, lai šis laiks tiktu pagarināts - trīs gadi. Tas ir ļoti maz, vajadzēja piecus, un bija lieli strīdi, bet nu palikām pie trīs, jo mēs jau ļoti labi zinām, uz ko tas attiecas un ko mūsu ārzemnieki... Trīs gadi - tas jau bija laiks, kad bija pasludināta neatkarība. Tātad jābūt bija klāt. Trīs gadi - tas ir jāietver, tur nav ko runāt! Citādi būs tā, kā bija pagājušajās vēlēšanās: deputāts, kas kandidē uz Prezidenta vietu, ir cilvēks, kurš nemaz nav Latvijā bijis, un tad, ja viņu neievēlē, viņš nemaz nebrauc un neskatās... Nu klausieties, - tas tomēr ir kaut kas tāds... tā tas laikam nevienā pasaules valstī nav! Otrs. Dubultpilsonība. Es nezinu, vai vispār kaut kur ir tāda valsts, kur vēlēšanās var piedalīties ar dubultu pilsonību. Es domāju, par šito jau nāk smiekli galu galā! Un tad tomēr bez nodzīvotā laika cenza ir jābūt pilsonības cenzam, un tur nav ko runāt! Un, ja viņš ir dubultpilsonis, tad lai viņš atsakās no otras pilsonības un startē tikai ar latvieša pilsonību. Citādi nedrīkst būt. Es domāju, ka tās ir neredzētas lietas. Pasaulē nekas tāds nenotiek. Tagad - par barjeru. Es piekrītu Prēdeles kundzei, ka tiešām to barjeru vajadzētu atstāt - četri. Vajadzētu atstāt, jo, saprotiet, ir tā, ka tomēr tie, kas jūtas spēcīgi un stipri, - viņi tātad grib paaugstināt, un tie mazie un vājie atkal netiek pie teikšanas. Mums, cik atceros, pagājušoreiz tas bija četri, un es domāju, ka pie četri būtu arī jāpaliek. Un personīgi manas domas - tās jau nav frakcijas domas - ir, ka Prēdeles kundzei ir taisnība arī šinī ziņā - drošības naudas iemaksā, es saprotu, tā frakcija, tā partija, ko sponsorē bankas un tā tālāk, kas šodien ir pie varas, ir dažādi paņēmieni un līdzekļi, kā var naudu sadabūt un iemaksāt. Bet ko lai iemaksā nabaga kristīgie demokrāti, kas, kā saka, ir Dieva cilvēciņi? Viņi zagt neprot, laupīt neprot, viņiem to aizliedz baušļi! (Smiekli zālē.) Es domāju, ka tā nedrīkst būt: nevar arī nolikt viņus tiktāl, lai viņi iztiek ar žēlsirdības dāvanām! Tā jau arī nevar būt. Es domāju, ka pilnīgi būtu jāsamazina tomēr tā drošības nauda. (Aplausi.)".
• 1995_02_22_a-seq14 language "lv".
• 1995_02_22_a-seq14 speaker Leonards_Stass-1929.
• 1995_02_22_a-seq14 mentions Q822919.
• 1995_02_22_a-seq14 mentions Q211.